Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Eksponentfunkcija ir funkcija $y = a^x$, kur bāze $a$ ir nemainīgs skaitlis, $a > 0$, $a \neq 1$, bet mainīgais $x$ ir kāpinātājā. Piemēram, $y = 2^x$, $y = 0{,}5^x$.
Ja $a > 1$, funkcija ir augoša, ja $0 < a < 1$ — dilstoša. Tās vērtības vienmēr ir pozitīvas, un grafiks iet caur punktu $(0; 1)$. Palielinot $x$ par $1$, vērtība katru reizi tiek reizināta ar $a$.
| Īpašība | $a > 1$, piem. $y = 2^x$ | $0 < a < 1$, piem. $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$ |
|---|---|---|
| Definīcijas kopa | $D(f) = (-\infty; +\infty)$ | |
| Vērtību kopa | $E(f) = (0; +\infty)$ — vērtības vienmēr pozitīvas | |
| Krustpunkts ar $y$ asi | $(0; 1)$, jo $a^0 = 1$ | |
| Funkcijas nulles | nav — grafiks $x$ asi nekrusto | |
| Monotonitāte | augoša | dilstoša |
| Horizontālā asimptote $y = 0$ | grafiks tuvojas $x$ asij pa kreisi ($x \to -\infty$) | grafiks tuvojas $x$ asij pa labi ($x \to +\infty$) |
| Kad $a^x > 1$ | ja $x > 0$ | ja $x < 0$ |
Grafiki $y = a^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{a}\right)^x$ ir simetriski attiecībā pret $y$ asi, jo $\left(\dfrac{1}{a}\right)^x = a^{-x}$.
Vērtību tabula funkcijām $y = 2^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$:
| $x$ | $-3$ | $-2$ | $-1$ | $0$ | $1$ | $2$ | $3$ |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| $2^x$ | $\dfrac{1}{8}$ | $\dfrac{1}{4}$ | $\dfrac{1}{2}$ | $1$ | $2$ | $4$ | $8$ |
| $\left(\dfrac{1}{2}\right)^x$ | $8$ | $4$ | $2$ | $1$ | $\dfrac{1}{2}$ | $\dfrac{1}{4}$ | $\dfrac{1}{8}$ |
Abas rindas ir tās pašas vērtības apgrieztā secībā — tā izskatās simetrija pret $y$ asi.
Kā uzzīmēt grafiku $y = 2^x$:
1. solis. Atzīmē punktu $(0; 1)$ — caur to iet katras eksponentfunkcijas $y = a^x$ grafiks — un punktu $(1; a)$, šeit $(1; 2)$.
2. solis. Pievieno vēl dažus punktus no tabulas: $(2; 4)$, $(3; 8)$ un $(-1; \tfrac{1}{2})$, $(-2; \tfrac{1}{4})$. Pa labi vērtības strauji aug, tāpēc tur pietiek ar diviem vai trim punktiem; pa kreisi tās kļūst tik mazas, ka punkti gandrīz saplūst ar asi.
3. solis. Savieno punktus ar gludu līkni. Pa kreisi līkne arvien vairāk tuvojas $x$ asij, bet to nekad nekrusto (asimptote $y = 0$); pa labi tā kāpj arvien straujāk.
Pārbaude: visa līkne ir virs $x$ ass, iet caur $(0; 1)$ un ir augoša, jo $2 > 1$ ✓.
Eksponentnevienādība ir nevienādība, kurā nezināmais ir kāpinātājā, piemēram, $2^{x - 1} > 8$.
Tā kā eksponentfunkcija ir monotona, no pakāpju salīdzinājuma var pāriet uz kāpinātāju salīdzinājumu:
Ja $a > 1$ — zīme saglabājas:
$a^{f(x)} > a^{g(x)} \iff f(x) > g(x)$
Ja $0 < a < 1$ — zīme apgriežas:
$a^{f(x)} > a^{g(x)} \iff f(x) < g(x)$
Tas pats attiecas uz $<$, $\geq$ un $\leq$.
Pārejot uz kāpinātājiem, zīmi apgriež tikai bāze, kas mazāka par $1$. Mīnuss kāpinātājā šajā solī zīmi nemaina: $2^{-x} > 2^{3} \Rightarrow -x > 3$ (bāze $2 > 1$). Zīme apgriežas tikai pēc tam, kad lineāro nevienādību dala ar $-1$: $x < -3$. Pārbaude: $2^{-x} = \left(\dfrac{1}{2}\right)^{x} > \left(\dfrac{1}{2}\right)^{-3}$, bāze mazāka par $1$ — $x < -3$, tas pats.
Algoritms:
Ja labā puse nav pozitīva. Tā kā $a^{f(x)} > 0$ vienmēr:
1. uzdevums: Atrisini $4^x > 8$.
1. solis. Kopīga bāze $2$: $4^x = (2^2)^x = 2^{2x}$ un $8 = 2^3$. Nevienādība: $2^{2x} > 2^3$.
2. solis. Bāze $2 > 1$ — zīme saglabājas: $2x > 3$.
3. solis. $x > 1{,}5$.
Atbilde: $x \in (1{,}5; +\infty)$.
2. uzdevums: Atrisini $\left(\dfrac{1}{3}\right)^x \geq 9$.
1. solis. $9 = 3^2 = \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2}$. Nevienādība: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^x \geq \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2}$.
2. solis. Bāze $\dfrac{1}{3}$ ir starp $0$ un $1$ — zīme apgriežas: $x \leq -2$.
Atbilde: $x \in (-\infty; -2]$. Nevienādība nav stingra, tāpēc $-2$ pieder atrisinājumam.
Pārbaude ar skaitļiem: $x = -3$: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^{-3} = 27 \geq 9$ ✓; $x = 0$: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^{0} = 1$, bet $1 \geq 9$ nav patiesi ✓ — tātad $0$ atrisinājumam nepieder, kā jābūt.
3. uzdevums: Atrisini $5^{x + 2} > -3$ un $3^{x} < -1$.
Kreisā puse abās nevienādībās ir pozitīva jebkuram $x$. Pozitīvs skaitlis vienmēr ir lielāks par negatīvu, tāpēc pirmā nevienādība ir patiesa visiem $x$: $x \in (-\infty; +\infty)$. Otrajai nav atrisinājumu.
⚠️ Neapgriezta zīme, ja bāze ir mazāka par $1$. $0{,}5^x > 0{,}5^3 \Rightarrow x < 3$, NEVIS $x > 3$. Pārbaude: $x = 0$ dod $0{,}5^0 = 1 > 0{,}125$ — tātad $0$ ir atrisinājums, un tas ir tikai intervālā $(-\infty; 3)$.
⚠️ $2^x = -4$ nav atrisinājuma. Eksponentfunkcijas vērtību kopa ir $(0; +\infty)$, tāpēc tā nekad nav negatīva vai nulle. Tāpat $2^x < -4$ nav atrisinājumu, bet $2^x > -4$ ir patiesa visiem $x$.
⚠️ Kāpinātājus salīdzina TIKAI vienādām bāzēm. No $4^x > 8$ nevar secināt $x > 8$ vai $x > 2$ — vispirms $2^{2x} > 2^3$.
Kāpēc $a > 0$? Funkcijai jābūt definētai visiem reāliem $x$. Ar negatīvu bāzi tas neizdodas: $(-4)^{\frac{1}{2}} = \sqrt{-4}$ nav reāls skaitlis. Ar $a = 0$ izteiksme $0^x$ nav definēta, ja $x \leq 0$.
Kāpēc $a \neq 1$? $1^x = 1$ jebkuram $x$ — tā ir konstante (horizontāla taisne), nevis funkcija, kas aug vai dilst.
Eksponentfunkcija vai pakāpes funkcija? Izšķir tas, KUR atrodas mainīgais:
| $y = 2^x$ | bāze nemainīga, mainīgais kāpinātājā — eksponentfunkcija |
| $y = x^2$ | mainīgais bāzē, kāpinātājs nemainīgs — kvadrātfunkcija (pakāpes funkcija) |
Arī $y = 3^{-x}$ ir eksponentfunkcija: $3^{-x} = \left(\dfrac{1}{3}\right)^x$, tātad tās bāze ir $\dfrac{1}{3}$.
Kā atpazīt pēc tabulas vai grafika. Eksponentfunkcijai, palielinot $x$ par $1$, vērtība katru reizi tiek reizināta ar vienu un to pašu skaitli $a$ (lineārai funkcijai tai pašā situācijā pieskaita vienu un to pašu skaitli). Turklāt grafiks iet caur punktu $(0; 1)$ un visur atrodas virs $x$ ass.
Pārbīdes. Funkcijas $y = a^{x - b} + c$ grafiks ir $y = a^x$ grafiks, kas pārbīdīts par $b$ pa $x$ asi un par $c$ pa $y$ asi. Horizontālā asimptote pārvietojas līdz $y = c$, un vērtību kopa kļūst $(c; +\infty)$. Pārbīde pa $x$ asi vērtību kopu nemaina.
Piemērs: $y = 2^x - 4$. Grafiks ir $y = 2^x$, pārbīdīts par $4$ uz leju: asimptote $y = -4$, vērtību kopa $(-4; +\infty)$, krustpunkts ar $y$ asi $(0; -3)$.
Atšķirībā no $y = a^x$ pārbīdītai funkcijai nulle var būt — tikai tad, ja grafiks pārbīdīts uz leju.
Ja divām pakāpēm ir viena un tā pati bāze, tās ir vienas eksponentfunkcijas vērtības, un to salīdzināšanai pietiek ar monotonitāti:
a) $0{,}3^{1{,}2}$ un $0{,}3^{1{,}5}$. Bāze $0{,}3 < 1$ — funkcija dilstoša. $1{,}2 < 1{,}5$, tāpēc $0{,}3^{1{,}2} > 0{,}3^{1{,}5}$.
b) $2^{\sqrt{3}}$ un $2^{1{,}7}$. $\sqrt{3} \approx 1{,}73 > 1{,}7$, bāze $2 > 1$, tāpēc $2^{\sqrt{3}} > 2^{1{,}7}$. Precīza $\sqrt{3}$ vērtība nav vajadzīga — pietiek zināt, kurš kāpinātājs lielāks.
c) $0{,}8^{-2}$ un $1$. Pieraksta $1 = 0{,}8^{0}$. Bāze $0{,}8 < 1$, un $-2 < 0$, tāpēc $0{,}8^{-2} > 0{,}8^{0} = 1$.
d) $4^{0{,}6}$ un $8^{0{,}4}$. Vispirms kopīga bāze: $4^{0{,}6} = (2^2)^{0{,}6} = 2^{1{,}2}$ un $8^{0{,}4} = (2^3)^{0{,}4} = 2^{1{,}2}$. Tie ir vienādi!
Uzdevums: Atrisini sistēmu $\begin{cases} 2^x \cdot 2^y = 32 \\ x - y = 1 \end{cases}$
1. solis. Eksponentvienādojumu pārvērš lineārā. Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi, kāpinātājus saskaita: $2^x \cdot 2^y = 2^{x + y}$. Tā kā $32 = 2^5$, iegūst $2^{x + y} = 2^5$, tātad $x + y = 5$.
2. solis. Atrisina lineāro sistēmu $\begin{cases} x + y = 5 \\ x - y = 1 \end{cases}$. Saskaitot vienādojumus: $2x = 6$, $x = 3$; tad $y = 5 - 3 = 2$.
3. solis. Pārbaude abos vienādojumos: $2^3 \cdot 2^2 = 8 \cdot 4 = 32$ ✓ un $3 - 2 = 1$ ✓.
Atbilde: $(3; 2)$.
Ja bāzes atšķiras, vispirms tās padara vienādas: sistēmā ar $3^x \cdot 9^y = 81$ raksta $9^y = 3^{2y}$ un $81 = 3^4$, tātad $x + 2y = 4$.
Ja kāds lielums katrā vienādā laika posmā tiek reizināts ar vienu un to pašu skaitli $a$, to apraksta eksponentfunkcija $y = y_0 \cdot a^t$, kur $y_0$ ir sākuma vērtība. Ja $a > 1$ — lielums aug arvien straujāk; ja $0 < a < 1$ — dilst.
Saliktie procenti. Ja sākuma summa $S_0$ noguldīta ar $p\,\%$ gada procentu likmi un procentus katru gadu pievieno noguldījumam, tad pēc $t$ gadiem
$$S(t) = S_0 \cdot \left(1 + \dfrac{p}{100}\right)^{t}.$$
Noguldījums bankā. $1000$ eiro noguldīti ar $5\,\%$ gada procentu likmi (saliktie procenti). Katru gadu summa tiek reizināta ar $1{,}05$:
$$S(t) = 1000 \cdot 1{,}05^t,$$
$$S(2) = 1000 \cdot 1{,}1025 = 1102{,}50 \text{ eiro}.$$
Summas pēc katra pilna gada $1000;\ 1050;\ 1102{,}5;\ \ldots$ veido ģeometrisko progresiju ar kvocientu $q = 1{,}05$ (skat. lapu „Ģeometriskā progresija"). Ģeometriskā progresija ar pozitīvu kvocientu $q \neq 1$ ir eksponentfunkcijas $y = y_0 \cdot q^{n}$ vērtības tikai naturālos punktos $n$ — tāpēc tai ir tās pašas īpašības: aug, ja $q > 1$, dilst, ja $0 < q < 1$.
Pussabrukšana. Jods-131 pussabrukšanas periods ir aptuveni $8$ dienas: ik pēc $8$ dienām masa samazinās divas reizes. Ja sākumā ir $80$ mg:
$$m(t) = 80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}},$$
$$m(24) = 80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{3} = 10 \text{ mg}.$$
Kad masa kļūs mazāka par $5$ mg? Nevienādība $80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}} < 5$. Dalām ar $80$: $\left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}} < \dfrac{1}{16}$, un $\dfrac{1}{16} = \left(\dfrac{1}{2}\right)^{4}$. Bāze mazāka par $1$ — zīme apgriežas: $\dfrac{t}{8} > 4$, tātad $t > 32$ dienas.
Ja kāpinātājs neiznāk vesels (piemēram, pēc cik gadiem $1000$ eiro kļūs par $1500$), vajag logaritmu — skat. lapu „Logaritmi".
⚠️ $2^x$ nav tas pats, kas $x^2$. Pie $x = 3$: $2^3 = 8$, bet $3^2 = 9$; pie $x = 10$: $2^{10} = 1024$, bet $10^2 = 100$. Eksponentfunkcija ilgtermiņā aug daudz straujāk par jebkuru pakāpes funkciju.
⚠️ $2^{x + 3} \neq 2^x + 2^3$. Pakāpju īpašība ir $2^{x + 3} = 2^x \cdot 2^3 = 8 \cdot 2^x$. Pretpiemērs ar $x = 0$: $2^{0 + 3} = 8$, bet $2^0 + 2^3 = 9$.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →