11. klaseAlgebra un funkcijas

Eksponentfunkcija un eksponentnevienādības

Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz

📖Galvenā doma

Eksponentfunkcija ir funkcija $y = a^x$, kur bāze $a$ ir nemainīgs skaitlis, $a > 0$, $a \neq 1$, bet mainīgais $x$ ir kāpinātājā. Piemēram, $y = 2^x$, $y = 0{,}5^x$.

Ja $a > 1$, funkcija ir augoša, ja $0 < a < 1$ — dilstoša. Tās vērtības vienmēr ir pozitīvas, un grafiks iet caur punktu $(0; 1)$. Palielinot $x$ par $1$, vērtība katru reizi tiek reizināta ar $a$.

∑Īpašības: $a > 1$ un $0 < a < 1$

Īpašība$a > 1$, piem. $y = 2^x$$0 < a < 1$, piem. $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$
Definīcijas kopa$D(f) = (-\infty; +\infty)$
Vērtību kopa$E(f) = (0; +\infty)$ — vērtības vienmēr pozitīvas
Krustpunkts ar $y$ asi$(0; 1)$, jo $a^0 = 1$
Funkcijas nullesnav — grafiks $x$ asi nekrusto
Monotonitāteaugošadilstoša
Horizontālā asimptote $y = 0$grafiks tuvojas $x$ asij pa kreisi ($x \to -\infty$)grafiks tuvojas $x$ asij pa labi ($x \to +\infty$)
Kad $a^x > 1$ja $x > 0$ja $x < 0$

Grafiki $y = a^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{a}\right)^x$ ir simetriski attiecībā pret $y$ asi, jo $\left(\dfrac{1}{a}\right)^x = a^{-x}$.

•Izmēģini pats: bāze un pārbīdes

Maini bāzi $a$: ja $a > 1$, funkcija aug, ja $0 < a < 1$ — dilst. Ar $m$ un $n$ grafiks pārbīdās pa labi un uz augšu, un līdzi pārbīdās asimptote (pārtrauktā līnija). Pārslēdz uz logaritmisko funkciju ar to pašu bāzi: tās grafiks ir eksponentfunkcijas grafiks, atspoguļots pret taisni $y = x$.

Atvērt rīku →

💡Grafika zīmēšana pēc punktiem

Vērtību tabula funkcijām $y = 2^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$:

$x$$-3$$-2$$-1$$0$$1$$2$$3$
$2^x$$\dfrac{1}{8}$$\dfrac{1}{4}$$\dfrac{1}{2}$$1$$2$$4$$8$
$\left(\dfrac{1}{2}\right)^x$$8$$4$$2$$1$$\dfrac{1}{2}$$\dfrac{1}{4}$$\dfrac{1}{8}$

Abas rindas ir tās pašas vērtības apgrieztā secībā — tā izskatās simetrija pret $y$ asi.

Kā uzzīmēt grafiku $y = 2^x$:

1. solis. Atzīmē punktu $(0; 1)$ — caur to iet katras eksponentfunkcijas $y = a^x$ grafiks — un punktu $(1; a)$, šeit $(1; 2)$.

2. solis. Pievieno vēl dažus punktus no tabulas: $(2; 4)$, $(3; 8)$ un $(-1; \tfrac{1}{2})$, $(-2; \tfrac{1}{4})$. Pa labi vērtības strauji aug, tāpēc tur pietiek ar diviem vai trim punktiem; pa kreisi tās kļūst tik mazas, ka punkti gandrīz saplūst ar asi.

3. solis. Savieno punktus ar gludu līkni. Pa kreisi līkne arvien vairāk tuvojas $x$ asij, bet to nekad nekrusto (asimptote $y = 0$); pa labi tā kāpj arvien straujāk.

Pārbaude: visa līkne ir virs $x$ ass, iet caur $(0; 1)$ un ir augoša, jo $2 > 1$ ✓.

∑Eksponentnevienādības

Eksponentnevienādība ir nevienādība, kurā nezināmais ir kāpinātājā, piemēram, $2^{x - 1} > 8$.

Tā kā eksponentfunkcija ir monotona, no pakāpju salīdzinājuma var pāriet uz kāpinātāju salīdzinājumu:

Ja $a > 1$ — zīme saglabājas:

$a^{f(x)} > a^{g(x)} \iff f(x) > g(x)$

Ja $0 < a < 1$ — zīme apgriežas:

$a^{f(x)} > a^{g(x)} \iff f(x) < g(x)$

Tas pats attiecas uz $<$, $\geq$ un $\leq$.

Pārejot uz kāpinātājiem, zīmi apgriež tikai bāze, kas mazāka par $1$. Mīnuss kāpinātājā šajā solī zīmi nemaina: $2^{-x} > 2^{3} \Rightarrow -x > 3$ (bāze $2 > 1$). Zīme apgriežas tikai pēc tam, kad lineāro nevienādību dala ar $-1$: $x < -3$. Pārbaude: $2^{-x} = \left(\dfrac{1}{2}\right)^{x} > \left(\dfrac{1}{2}\right)^{-3}$, bāze mazāka par $1$ — $x < -3$, tas pats.

Algoritms:

  1. Abas puses pieraksta kā vienas bāzes pakāpes (lieto pakāpju īpašības: $4 = 2^2$, $\dfrac{1}{9} = 3^{-2}$, $(a^k)^t = a^{kt}$).
  2. Nosaka, vai bāze ir lielāka par $1$ vai starp $0$ un $1$.
  3. Pāriet uz kāpinātāju nevienādību — ar to pašu vai apgrieztu zīmi.
  4. Atrisina iegūto (parasti lineāru) nevienādību un atbildi pieraksta kā intervālu.

Ja labā puse nav pozitīva. Tā kā $a^{f(x)} > 0$ vienmēr:

💡Piemēri: eksponentnevienādības

1. uzdevums: Atrisini $4^x > 8$.

1. solis. Kopīga bāze $2$: $4^x = (2^2)^x = 2^{2x}$ un $8 = 2^3$. Nevienādība: $2^{2x} > 2^3$.

2. solis. Bāze $2 > 1$ — zīme saglabājas: $2x > 3$.

3. solis. $x > 1{,}5$.

Atbilde: $x \in (1{,}5; +\infty)$.


2. uzdevums: Atrisini $\left(\dfrac{1}{3}\right)^x \geq 9$.

1. solis. $9 = 3^2 = \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2}$. Nevienādība: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^x \geq \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2}$.

2. solis. Bāze $\dfrac{1}{3}$ ir starp $0$ un $1$ — zīme apgriežas: $x \leq -2$.

Atbilde: $x \in (-\infty; -2]$. Nevienādība nav stingra, tāpēc $-2$ pieder atrisinājumam.

Pārbaude ar skaitļiem: $x = -3$: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^{-3} = 27 \geq 9$ ✓; $x = 0$: $\left(\dfrac{1}{3}\right)^{0} = 1$, bet $1 \geq 9$ nav patiesi ✓ — tātad $0$ atrisinājumam nepieder, kā jābūt.


3. uzdevums: Atrisini $5^{x + 2} > -3$ un $3^{x} < -1$.

Kreisā puse abās nevienādībās ir pozitīva jebkuram $x$. Pozitīvs skaitlis vienmēr ir lielāks par negatīvu, tāpēc pirmā nevienādība ir patiesa visiem $x$: $x \in (-\infty; +\infty)$. Otrajai nav atrisinājumu.

⚠️Biežākā kļūda

⚠️ Neapgriezta zīme, ja bāze ir mazāka par $1$. $0{,}5^x > 0{,}5^3 \Rightarrow x < 3$, NEVIS $x > 3$. Pārbaude: $x = 0$ dod $0{,}5^0 = 1 > 0{,}125$ — tātad $0$ ir atrisinājums, un tas ir tikai intervālā $(-\infty; 3)$.

⚠️ $2^x = -4$ nav atrisinājuma. Eksponentfunkcijas vērtību kopa ir $(0; +\infty)$, tāpēc tā nekad nav negatīva vai nulle. Tāpat $2^x < -4$ nav atrisinājumu, bet $2^x > -4$ ir patiesa visiem $x$.

⚠️ Kāpinātājus salīdzina TIKAI vienādām bāzēm. No $4^x > 8$ nevar secināt $x > 8$ vai $x > 2$ — vispirms $2^{2x} > 2^3$.

🔍Kāpēc $a > 0$ un $a \neq 1$; eksponentfunkcija un pakāpes funkcija

Kāpēc $a > 0$? Funkcijai jābūt definētai visiem reāliem $x$. Ar negatīvu bāzi tas neizdodas: $(-4)^{\frac{1}{2}} = \sqrt{-4}$ nav reāls skaitlis. Ar $a = 0$ izteiksme $0^x$ nav definēta, ja $x \leq 0$.

Kāpēc $a \neq 1$? $1^x = 1$ jebkuram $x$ — tā ir konstante (horizontāla taisne), nevis funkcija, kas aug vai dilst.

Eksponentfunkcija vai pakāpes funkcija? Izšķir tas, KUR atrodas mainīgais:

$y = 2^x$bāze nemainīga, mainīgais kāpinātājā — eksponentfunkcija
$y = x^2$mainīgais bāzē, kāpinātājs nemainīgs — kvadrātfunkcija (pakāpes funkcija)

Arī $y = 3^{-x}$ ir eksponentfunkcija: $3^{-x} = \left(\dfrac{1}{3}\right)^x$, tātad tās bāze ir $\dfrac{1}{3}$.

Kā atpazīt pēc tabulas vai grafika. Eksponentfunkcijai, palielinot $x$ par $1$, vērtība katru reizi tiek reizināta ar vienu un to pašu skaitli $a$ (lineārai funkcijai tai pašā situācijā pieskaita vienu un to pašu skaitli). Turklāt grafiks iet caur punktu $(0; 1)$ un visur atrodas virs $x$ ass.

🔍Grafika pārbīdes

Pārbīdes. Funkcijas $y = a^{x - b} + c$ grafiks ir $y = a^x$ grafiks, kas pārbīdīts par $b$ pa $x$ asi un par $c$ pa $y$ asi. Horizontālā asimptote pārvietojas līdz $y = c$, un vērtību kopa kļūst $(c; +\infty)$. Pārbīde pa $x$ asi vērtību kopu nemaina.

Piemērs: $y = 2^x - 4$. Grafiks ir $y = 2^x$, pārbīdīts par $4$ uz leju: asimptote $y = -4$, vērtību kopa $(-4; +\infty)$, krustpunkts ar $y$ asi $(0; -3)$.

Atšķirībā no $y = a^x$ pārbīdītai funkcijai nulle var būt — tikai tad, ja grafiks pārbīdīts uz leju.

🔍Pakāpju salīdzināšana bez kalkulatora

Ja divām pakāpēm ir viena un tā pati bāze, tās ir vienas eksponentfunkcijas vērtības, un to salīdzināšanai pietiek ar monotonitāti:

a) $0{,}3^{1{,}2}$ un $0{,}3^{1{,}5}$. Bāze $0{,}3 < 1$ — funkcija dilstoša. $1{,}2 < 1{,}5$, tāpēc $0{,}3^{1{,}2} > 0{,}3^{1{,}5}$.

b) $2^{\sqrt{3}}$ un $2^{1{,}7}$. $\sqrt{3} \approx 1{,}73 > 1{,}7$, bāze $2 > 1$, tāpēc $2^{\sqrt{3}} > 2^{1{,}7}$. Precīza $\sqrt{3}$ vērtība nav vajadzīga — pietiek zināt, kurš kāpinātājs lielāks.

c) $0{,}8^{-2}$ un $1$. Pieraksta $1 = 0{,}8^{0}$. Bāze $0{,}8 < 1$, un $-2 < 0$, tāpēc $0{,}8^{-2} > 0{,}8^{0} = 1$.

d) $4^{0{,}6}$ un $8^{0{,}4}$. Vispirms kopīga bāze: $4^{0{,}6} = (2^2)^{0{,}6} = 2^{1{,}2}$ un $8^{0{,}4} = (2^3)^{0{,}4} = 2^{1{,}2}$. Tie ir vienādi!

🔍Sistēma: eksponentvienādojums un lineārs vienādojums

Uzdevums: Atrisini sistēmu $\begin{cases} 2^x \cdot 2^y = 32 \\ x - y = 1 \end{cases}$

1. solis. Eksponentvienādojumu pārvērš lineārā. Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi, kāpinātājus saskaita: $2^x \cdot 2^y = 2^{x + y}$. Tā kā $32 = 2^5$, iegūst $2^{x + y} = 2^5$, tātad $x + y = 5$.

2. solis. Atrisina lineāro sistēmu $\begin{cases} x + y = 5 \\ x - y = 1 \end{cases}$. Saskaitot vienādojumus: $2x = 6$, $x = 3$; tad $y = 5 - 3 = 2$.

3. solis. Pārbaude abos vienādojumos: $2^3 \cdot 2^2 = 8 \cdot 4 = 32$ ✓ un $3 - 2 = 1$ ✓.

Atbilde: $(3; 2)$.

Ja bāzes atšķiras, vispirms tās padara vienādas: sistēmā ar $3^x \cdot 9^y = 81$ raksta $9^y = 3^{2y}$ un $81 = 3^4$, tātad $x + 2y = 4$.

🔍Modelēšana: $y = y_0 \cdot a^t$

Ja kāds lielums katrā vienādā laika posmā tiek reizināts ar vienu un to pašu skaitli $a$, to apraksta eksponentfunkcija $y = y_0 \cdot a^t$, kur $y_0$ ir sākuma vērtība. Ja $a > 1$ — lielums aug arvien straujāk; ja $0 < a < 1$ — dilst.

Saliktie procenti. Ja sākuma summa $S_0$ noguldīta ar $p\,\%$ gada procentu likmi un procentus katru gadu pievieno noguldījumam, tad pēc $t$ gadiem

$$S(t) = S_0 \cdot \left(1 + \dfrac{p}{100}\right)^{t}.$$

Noguldījums bankā. $1000$ eiro noguldīti ar $5\,\%$ gada procentu likmi (saliktie procenti). Katru gadu summa tiek reizināta ar $1{,}05$:

$$S(t) = 1000 \cdot 1{,}05^t,$$

$$S(2) = 1000 \cdot 1{,}1025 = 1102{,}50 \text{ eiro}.$$

Summas pēc katra pilna gada $1000;\ 1050;\ 1102{,}5;\ \ldots$ veido ģeometrisko progresiju ar kvocientu $q = 1{,}05$ (skat. lapu „Ģeometriskā progresija"). Ģeometriskā progresija ar pozitīvu kvocientu $q \neq 1$ ir eksponentfunkcijas $y = y_0 \cdot q^{n}$ vērtības tikai naturālos punktos $n$ — tāpēc tai ir tās pašas īpašības: aug, ja $q > 1$, dilst, ja $0 < q < 1$.

Pussabrukšana. Jods-131 pussabrukšanas periods ir aptuveni $8$ dienas: ik pēc $8$ dienām masa samazinās divas reizes. Ja sākumā ir $80$ mg:

$$m(t) = 80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}},$$

$$m(24) = 80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{3} = 10 \text{ mg}.$$

Kad masa kļūs mazāka par $5$ mg? Nevienādība $80 \cdot \left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}} < 5$. Dalām ar $80$: $\left(\dfrac{1}{2}\right)^{\frac{t}{8}} < \dfrac{1}{16}$, un $\dfrac{1}{16} = \left(\dfrac{1}{2}\right)^{4}$. Bāze mazāka par $1$ — zīme apgriežas: $\dfrac{t}{8} > 4$, tātad $t > 32$ dienas.

Ja kāpinātājs neiznāk vesels (piemēram, pēc cik gadiem $1000$ eiro kļūs par $1500$), vajag logaritmu — skat. lapu „Logaritmi".

🔍Vēl biežas kļūdas

⚠️ $2^x$ nav tas pats, kas $x^2$. Pie $x = 3$: $2^3 = 8$, bet $3^2 = 9$; pie $x = 10$: $2^{10} = 1024$, bet $10^2 = 100$. Eksponentfunkcija ilgtermiņā aug daudz straujāk par jebkuru pakāpes funkciju.

⚠️ $2^{x + 3} \neq 2^x + 2^3$. Pakāpju īpašība ir $2^{x + 3} = 2^x \cdot 2^3 = 8 \cdot 2^x$. Pretpiemērs ar $x = 0$: $2^{0 + 3} = 8$, bet $2^0 + 2^3 = 9$.

✓ Pārbaudi sevi

Atrisini nevienādību $\left(\dfrac{2}{5}\right)^{x} < \left(\dfrac{2}{5}\right)^{-1}$.
  • A) $x \in (-\infty; -1)$
  • B) $x \in (-1; +\infty)$
  • C) $x \in [-1; +\infty)$
  • D) $x \in (1; +\infty)$
Pareizā atbilde: B) $x \in (-1; +\infty)$
Bāze $\dfrac{2}{5}$ ir starp $0$ un $1$, tāpēc funkcija ir dilstoša un, pārejot uz kāpinātājiem, zīme apgriežas: $x > -1$. Nevienādība ir stingra — apaļā iekava. $(-\infty; -1)$ iegūst, aizmirstot apgriezt zīmi.
Kura no funkcijām ir augoša?
  • A) $y = 0{,}9^x$
  • B) $y = 5^{-x}$
  • C) $y = \left(\dfrac{3}{4}\right)^{x}$
  • D) $y = \left(\dfrac{4}{3}\right)^{x}$
Pareizā atbilde: D) $y = \left(\dfrac{4}{3}\right)^{x}$
Augoša ir tā, kuras bāze ir lielāka par $1$: $\dfrac{4}{3} > 1$. Uzmanies ar $y = 5^{-x}$: $5^{-x} = \left(\dfrac{1}{5}\right)^x$, tātad tās bāze ir $\dfrac{1}{5}$ un funkcija ir dilstoša.
▶ Atvērt interaktīvi un trenēties — MatemPro app

11. klases citas tēmas

Trigonometrija — pamati →Logaritmi →Trigonometrijas pamatvērtības →Eksponentvienādojumi →Logaritmiskie vienādojumi →Logaritmiskās nevienādības →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →