Matemātikas formulu lapa 7.–12. klasei

Pilna CE matemātikas formulu atsauce latviešu valodā — 114 tēmas. Katra saistīta ar pilnu teoriju un piemēriem.

PamatiAlgebra un funkcijasĢeometrijaTrigonometrijaAnalītiskā ģeometrijaKombinatorika, varbūtība un statistikaAugstākā matemātika

Pamati

Negatīvie skaitļi 7. kl.

Saskaitīšana un atņemšana:

  • $a + (-b) = a - b$  (pieskaitīt negatīvu = atņemt)
  • $a - (-b) = a + b$  (atņemt negatīvu = pieskaitīt — „mīnus mīnus dod plus")

Reizināšana un dalīšana — zīmju likumi:

ZīmesRezultāts
$(+) \cdot (+)$ vai $(-) \cdot (-)$$+$
$(+) \cdot (-)$ vai $(-) \cdot (+)$$-$

Tie paši likumi der dalīšanai.

Parastās daļas 7. kl.

DarbībaLikums
Saskaitīšana / atņemšanakopsaucējs, tad skaitītājus saskaita: $\dfrac{a}{c} + \dfrac{b}{c} = \dfrac{a+b}{c}$
Reizināšana$\dfrac{a}{b} \cdot \dfrac{c}{d} = \dfrac{ac}{bd}$ (skaitītāju ar skaitītāju, saucēju ar saucēju)
Dalīšana$\dfrac{a}{b} : \dfrac{c}{d} = \dfrac{a}{b} \cdot \dfrac{d}{c}$ (reizina ar apgriezto)

Pirms un pēc darbībām daļu saīsina — dala skaitītāju un saucēju ar to kopīgo dalītāju.

Decimāldaļas un noapaļošana 7. kl.

Noapaļojot līdz noteiktai pozīcijai, skaties uz nākamo ciparu aiz tās:

  • ja tas ir $0, 1, 2, 3, 4$ → noapaļo uz leju (ciparu atstāj),
  • ja tas ir $5, 6, 7, 8, 9$ → noapaļo uz augšu (ciparu palielina par 1).

Piemēri (noapaļo līdz desmitdaļām):

$3{,}74 \approx 3{,}7$;   $3{,}75 \approx 3{,}8$;   $3{,}96 \approx 4{,}0$

Reizināšana/dalīšana ar 10, 100, 1000 — komats pārlec pa labi/kreisi tik pozīcijas, cik nuļļu.

Procenti 7. kl.

JautājumsFormulaPiemērs
Cik ir $p\%$ no $a$?$a \cdot \frac{p}{100}$$20\%$ no $80$ = $16$
No kura skaitļa $b$ ir $p\%$?$b : \frac{p}{100}$$16$ ir $20\%$ no $80$
Cik $\%$ ir $b$ no $a$?$\frac{b}{a} \cdot 100\%$$16$ no $80$ = $20\%$

Izmaiņas: palielināt par $p\%$ = reizināt ar $\left(1 + \frac{p}{100}\right)$; samazināt = ar $\left(1 - \frac{p}{100}\right)$.

Attiecības un proporcijas 7. kl.

Krusteniskā reizināšana (malējo locekļu reizinājums = vidējo locekļu reizinājums):

$\dfrac{a}{b} = \dfrac{c}{d} \;\Leftrightarrow\; a \cdot d = b \cdot c$

Nezināmo proporcijā izsaka no pamatīpašības: ja $\dfrac{a}{b} = \dfrac{c}{x}$, tad $x = \dfrac{b \cdot c}{a}$ — pretējo locekļu reizinājums, dalīts ar trešo locekli.

Tiešā proporcionalitāte: abi lielumi aug kopā (divreiz vairāk preču → divreiz lielāka summa).

Apgrieztā proporcionalitāte: viens aug, otrs sarūk (divreiz vairāk strādnieku → divreiz mazāk laika).

Algebriskas izteiksmes 7. kl.

Līdzīgo locekļu savilkšana — saskaita koeficientus, burtu daļa paliek:

$5x + 3x = 8x$;   $7a - 2a + a = 6a$

Iekavu atvēršana:

  • $+$ priekšā → zīmes nemainās: $a + (b - c) = a + b - c$
  • $-$ priekšā → visas zīmes mainās: $a - (b - c) = a - b + c$
  • reizinātājs priekšā → reizina katru locekli: $3(2x - 5) = 6x - 15$

Iznešana pirms iekavām (pretējā darbība): $6x + 9 = 3(2x + 3)$.

Vienādojumi — pirmie soļi 7. kl.

Līdzsvaru nesabojā šādas darbības (abām pusēm vienādi):

  • pieskaitīt vai atņemt vienu un to pašu skaitli,
  • reizināt vai dalīt ar vienu un to pašu skaitli (ne nulli).

Praktiskās sekas — pārnešanas likums: locekli var pārnest uz otru pusi, mainot tā zīmi:

$x + 7 = 12 \;\Rightarrow\; x = 12 - 7 = 5$

$3x = 21 \;\Rightarrow\; x = 21 : 3 = 7$

Leņķi un taisnes 7. kl.

Blakusleņķu summa: $\alpha + \beta = 180^\circ$

Krustleņķi ir vienādi: $\alpha = \gamma$

Divas paralēlas taisnes un šķēlēja veido leņķu pārus:

  • Iekšējie šķērsleņķi (burts „Z") — vienādi
  • Vienpusleņķi (iekšējie vienā pusē, burts „C") — summa $180^\circ$
  • Kāpšļu leņķi (burts „F") — vienādi

Konstruēšana ar cirkuli un lineālu 7. kl.

Dots: nogrieznis $AB$.

  1. Ar centru $A$ un rādiusu, kas lielāks par pusi no $AB$, novelk loku (1).
  2. Ar tādu pašu rādiusu un centru $B$ novelk loku (2). Loki krustojas punktos $M$ un $N$.
  3. Novelk taisni $MN$ — tas ir nogriežņa $AB$ vidusperpendikuls.
  4. Taisne $MN$ krusto nogriezni $AB$ punktā $O$ — tas ir nogriežņa $AB$ viduspunkts.
ABMNO12

Koordinātu plakne 7. kl.

Kvadrants$x$$y$Piemērs
I$+$$+$$(3; 2)$
II$-$$+$$(-3; 2)$
III$-$$-$$(-3; -2)$
IV$+$$-$$(3; -2)$

Uz $x$ ass visiem punktiem $y = 0$; uz $y$ ass — $x = 0$.

Lineāra funkcija un tās grafiks 7. kl.

Virziena koeficients, ja zināmi divi taisnes punkti $(x_1; y_1)$ un $(x_2; y_2)$:

$k = \dfrac{y_2 - y_1}{x_2 - x_1}$

Ja $k_1 = k_2$, taisnes ir paralēlas. Krustpunktu ar $x$ asi atrod no $kx + b = 0$.

Lineāras nevienādības 7. kl.

Ar nevienādībām drīkst rīkoties tāpat kā ar vienādojumiem, ar VIENU svarīgu izņēmumu:

DarbībaNevienādības zīme
Pieskaitīt / atņemt jebkuru skaitlinemainās
Reizināt / dalīt ar pozitīvunemainās
Reizināt / dalīt ar negatīvuAPGRIEŽAS ($<$ ↔ $>$)

Trijstūri: leņķi un vienādība 7. kl.

Divi trijstūri ir vienādi, ja sakrīt:

PazīmeKas sakrīt
MML (1. paz.)divas malas un leņķis starp tām
LML (2. paz.)mala un abi tai pieguļošie leņķi
MMM (3. paz.)visas trīs malas

Vienādsānu trijstūrī ($AB = BC$): leņķi pie pamata $AC$ vienādi; no virsotnes $B$ vilktā mediāna, augstums un bisektrise sakrīt.

Pitagora teorēma 8. kl.

Veselu skaitļu trijnieki, kas der teorēmai un bieži sastopami uzdevumos:

$a$$b$$c$
$3$$4$$5$
$5$$12$$13$
$8$$15$$17$
$7$$24$$25$

Der arī to daudzkārtņi: $6, 8, 10$; $\ 9, 12, 15$; $\ 10, 24, 26$.

Teksta uzdevumi 8. kl.

TekstāMatemātikā
par $5$ vairāk nekā $x$$x + 5$
par $5$ mazāk nekā $x$$x - 5$
$3$ reizes vairāk nekā $x$$3x$
$3$ reizes mazāk nekā $x$$\dfrac{x}{3}$
kopā ir $20$$x + y = 20$
$20\%$ atlaide$\cdot\, 0{,}8$ (maksā $80\%$)
attālums, ātrums, laiks$s = v \cdot t$
brauc viens otram pretīātrumus saskaita
viens panāk otruātrumus atņem

Pārbaude ar mērvienībām. km/h $\cdot$ h $=$ km ✓. Ja mērvienības nesakrīt, formula ir nepareiza — un to var pamanīt, pirms sāc rēķināt.

Monomi un polinomi 8. kl.

DarbībaLikumsPiemērs
Monomu reizināšanakoeficientus reizina, vienādu bāzu kāpinātājus saskaita$3x^2 \cdot 4x^3 = 12x^5$
Monomu dalīšanakoeficientus dala, kāpinātājus atņem$15x^5 : 3x^2 = 5x^3$
Polinomu saskaitīšanasavelk līdzīgos locekļus (vienādas burtu daļas)$(2x + 3) + (5x - 1) = 7x + 2$
Monoms $\times$ polinomsreizina ar katru locekli$3x(2x - 5) = 6x^2 - 15x$
Polinoms $\times$ polinomskatru ar katru, tad savelk$(x+2)(x+3) = x^2 + 5x + 6$

Atņemot polinomu, mainās visas atņemamā zīmes:
$(5x + 2) - (3x - 4) = 5x + 2 - 3x + 4 = 2x + 6$

Saīsinātās reizināšanas formulas 8. kl.

$(a+b)^2 = a^2 + 2ab + b^2$

$(a-b)^2 = a^2 - 2ab + b^2$

$a^2 - b^2 = (a-b)(a+b)$

Vārdos: pirmā saskaitāmā kvadrāts, plus vai mīnus divkāršots abu reizinājums, plus otrā saskaitāmā kvadrāts.

Lineāri vienādojumi 8. kl.

  1. Atver iekavas.
  2. Locekļus ar $x$ pārnes uz vienu pusi, skaitļus — uz otru. Pārnesot locekli, tā zīme mainās.
  3. Savelk līdzīgos locekļus.
  4. Dala ar koeficientu pie $x$.

Ja vienādojumā ir daļas, vispirms visus locekļus reizina ar kopsaucēju.

Pakāpes ar veselu kāpinātāju 8. kl.

Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi$a^m \cdot a^n = a^{m+n}$
Dalot pakāpes ar vienādu bāzi$a^m : a^n = a^{m-n}$
Kāpinot pakāpi$(a^m)^n = a^{mn}$
Reizinājuma pakāpe$(ab)^n = a^n b^n$
Dalījuma pakāpe$\left(\dfrac{a}{b}\right)^n = \dfrac{a^n}{b^n}$

Kvadrātsakne 8. kl.

$\sqrt{a \cdot b} = \sqrt{a} \cdot \sqrt{b}$  ($a, b \geq 0$)

$\sqrt{\dfrac{a}{b}} = \dfrac{\sqrt{a}}{\sqrt{b}}$  ($a \geq 0$, $b > 0$)

$(\sqrt{a})^2 = a$,  bet  $\sqrt{a^2} = |a|$

Reizinātāja iznešana pirms saknes zīmes: $\sqrt{50} = \sqrt{25 \cdot 2} = 5\sqrt{2}$.

Reizinātāja ievietošana zem saknes zīmes: $3\sqrt{2} = \sqrt{9 \cdot 2} = \sqrt{18}$.

Četrstūri: paralelograms, rombs, taisnstūris 8. kl.

Paralelograma īpašības: pretējās malas vienādas, pretējie leņķi vienādi, diagonāles krustpunktā dalās uz pusēm; leņķu pie vienas malas summa ir $180^\circ$.

Romba diagonāles ir savstarpēji perpendikulāras un dala leņķus uz pusēm.

Taisnstūra diagonāles ir vienādas.

FigūraLaukums
Taisnstūris$S = ab$
Paralelograms$S = a \cdot h_a$
Rombs$S = \dfrac{d_1 d_2}{2}$ (vai $a \cdot h$)
Kvadrāts$S = a^2 = \dfrac{d^2}{2}$

Statistikas pamati: vidējais, mediāna, moda 8. kl.

$\bar{x} = \dfrac{x_1 + x_2 + \ldots + x_n}{n}$

Mediānas algoritms:

  1. Sakārto datus augošā secībā.
  2. Nepāra skaits → vidējais elements.
  3. Pāra skaits → divu vidējo elementu vidējais aritmētiskais.

Amplitūda $= x_{max} - x_{min}$

Riņķis: laukums un garums 8. kl.

Riņķa līnijas garums (apkārtmērs):

$C = 2\pi r = \pi d$

Riņķa laukums:

$S = \pi r^2$

Loka garums (centra leņķis $\alpha$ grādos) un sektora laukums:

$\ell = \dfrac{\alpha}{360^\circ} \cdot 2\pi r$,   $S_{sekt} = \dfrac{\alpha}{360^\circ} \cdot \pi r^2$

Apgrieztā proporcionalitāte un hiperbola 8. kl.

No $x \cdot y = k$ izsakot $y$, iegūstam funkciju $y = \dfrac{k}{x}$. Tās grafiks ir hiperbola — divi atsevišķi zari.

  • ja $k > 0$ — zari atrodas I un III kvadrantā;
  • ja $k < 0$ — zari atrodas II un IV kvadrantā.

Funkcija nav definēta, kad $x = 0$ (ar nulli nedrīkst dalīt), un $y$ nekad nav $0$ — grafiks tuvojas asīm, bet tās nesasniedz.

Prizma un cilindrs 8. kl.

Tilpums: $V = S_{\text{pamata}} \cdot H$. Cilindram $S_{\text{pamata}} = \pi r^2$, tātad $V = \pi r^2 H$.

Sānu virsmas laukums: prizmai $S_{\text{sānu}} = P_{\text{pamata}} \cdot H$ (pamata perimetrs reiz augstums), cilindram $S_{\text{sānu}} = 2\pi r H$.

Lieluma izteikšana no formulas 8. kl.

Ko dari ar vienu pusi, to dari arī ar otru.

Tas ir viss. Visas pārējās „metodes" ir šī noteikuma pielietojumi:

Lielums ir reizinātājsDali abas puses ar to, kas tam blakus
Lielums ir saucējāVispirms reizini abas puses ar to
Lielumam kaut kas pieskaitītsAtņem to no abām pusēm
KvadrātāVelc kvadrātsakni no abām pusēm (fizikālam lielumam — pozitīvā sakne)

Kvadrātvienādojumi 9. kl.

$D = b^2 - 4ac$,    $x_{1,2} = \dfrac{-b \pm \sqrt{D}}{2a}$

$D > 0$divas dažādas saknes
$D = 0$viena sakne $x = -\dfrac{b}{2a}$
$D < 0$reālu sakņu nav

Vjeta teorēma: $x_1 + x_2 = -\dfrac{b}{a}$, $\ x_1 \cdot x_2 = \dfrac{c}{a}$.

Sinuss, kosinuss un tangenss taisnleņķa trijstūrī 9. kl.

Leņķis$0^\circ$$30^\circ$$45^\circ$$60^\circ$$90^\circ$
$\sin$$0$$\dfrac{1}{2}$$\dfrac{\sqrt{2}}{2}$$\dfrac{\sqrt{3}}{2}$$1$
$\cos$$1$$\dfrac{\sqrt{3}}{2}$$\dfrac{\sqrt{2}}{2}$$\dfrac{1}{2}$$0$
$\operatorname{tg}$$0$$\dfrac{\sqrt{3}}{3}$$1$$\sqrt{3}$—

Līdzīgi trijstūri 9. kl.

Lai pierādītu, ka trijstūri ir līdzīgi, pietiek ar vienu pazīmi:

Pēc diviem leņķiemdivi leņķi pa pāriem vienādi
Pēc divām malām un leņķadivas malas proporcionālas, un leņķi starp tām vienādi
Pēc trim malāmvisas trīs malas proporcionālas

Ja līdzības koeficients ir $k$, tad perimetri attiecas kā $k$, bet laukumi — kā $k^2$.

Trapeces 9. kl.

Laukums$S = \dfrac{(a + b) \cdot h}{2}$
Viduslīnija$m = \dfrac{a + b}{2}$ (savieno sānu malu viduspunktus, paralēla pamatiem)
Laukums caur viduslīniju$S = m \cdot h$

Vienādsānu trapecē leņķi pie viena pamata ir vienādi un diagonāles ir vienādas.

Izteiksmju sadalīšana reizinātājos 9. kl.

Kopīgā reizinātāja iznešana$ax + ay = a(x + y)$
Kvadrātu starpība$a^2 - b^2 = (a-b)(a+b)$
Pilns kvadrāts +$a^2 + 2ab + b^2 = (a+b)^2$
Pilns kvadrāts −$a^2 - 2ab + b^2 = (a-b)^2$
Kubu summa$a^3 + b^3 = (a+b)(a^2 - ab + b^2)$
Kubu starpība$a^3 - b^3 = (a-b)(a^2 + ab + b^2)$

Vienādojumu sistēmas 9. kl.

Ievietošanas paņēmiensNo viena vienādojuma izsaka $x$ vai $y$ un ievieto otrajā
Saskaitīšanas paņēmiensReizina vienādojumus tā, lai, tos saskaitot vai atņemot, viens nezināmais izzustu
Grafiskais paņēmiensZīmē abas taisnes un atrod krustpunktu (mazāk precīzs)

Kuru izvēlēties:

  • Ja vienā vienādojumā mainīgais jau ir izteikts (piem., $y = 2x - 1$) → ievietošana
  • Ja abi vienādojumi ir formā $ax + by = c$ → saskaitīšana

Skaitļu virknes (progresijas) 9. kl.

Aritmētiskā progresija ($a_1, a_1+d, a_1+2d, \ldots$):

$n$-tais loceklis$a_n = a_1 + (n-1) d$
Diference$d = a_{n+1} - a_n$
Summa$S_n = \dfrac{(a_1 + a_n) \cdot n}{2}$

Ģeometriskā progresija ($b_1, b_1 q, b_1 q^2, \ldots$):

$n$-tais loceklis$b_n = b_1 \cdot q^{n-1}$
Kvocients$q = \dfrac{b_{n+1}}{b_n}$
Summa$S_n = b_1 \cdot \dfrac{q^n - 1}{q - 1}$ (ja $q \neq 1$)

Riņķī ievilkti un apvilkti daudzstūri 9. kl.

Ievilkts daudzstūris — visas virsotnes atrodas uz vienas riņķa līnijas. Šo riņķi sauc par apvilkto riņķa līniju (apvilkts ap daudzstūri).

Apvilkts daudzstūris — visas malas pieskaras vienai riņķa līnijai. Šī ir ievilktā riņķa līnija.

Trijstūrim VIENMĒR ir gan ievilktā, gan apvilktā riņķa līnija (citiem daudzstūriem ne vienmēr).

Apvilkts četrstūrisPretējo malu summas vienādas: $a + c = b + d$
Ievilkts četrstūrisPretējo leņķu summa = $180^\circ$

Regulārs daudzstūris (visas malas un visi leņķi vienādi) — vienmēr ir ievilkts un apvilkts. Piemērs: vienādmalu trijstūris, kvadrāts, regulārs sešstūris.

Kvadrātfunkcija un tās grafiks 9. kl.

Virsotnes abscisa ($x$ koordināta): $x_v = -\dfrac{b}{2a}$. Ordinātu iegūst, ievietojot $x_v$ funkcijā.

Krustpunkts ar $y$ asi: $x = 0$ dod $y = c$, tātad punkts $(0;\, c)$.

Krustpunkti ar $x$ asi (nulles) ir kvadrātvienādojuma $ax^2 + bx + c = 0$ saknes (var būt $2$, $1$ vai neviena).

Kvadrātnevienādības 9. kl.

  1. Viss vienā pusē. Pārveido nevienādību tā, lai labajā pusē būtu $0$: $ax^2 + bx + c > 0$ (vai $<$, $\geq$, $\leq$).
  2. Funkcijas nulles. Atrisini $ax^2 + bx + c = 0$ (ar diskriminantu, Vjeta teorēmu vai sadalot reizinātājos). Nulles ir punkti, kur parabola krusto $x$ asi.
  3. Skice. Uzzīmē $x$ asi, atzīmē nulles un caur tām uzskicē parabolu: ja $a > 0$, zari vērsti uz augšu; ja $a < 0$ — uz leju. Virsotne un mērogs te nav vajadzīgi.
  4. Nolasi. Zīme $>$ vai $\geq$: vajag, kur parabola ir virs ass; zīme $<$ vai $\leq$ — kur zem ass.
  5. Gali. Stingrai zīmei ($>$, $<$) nulles neder — apaļās iekavas; nestingrai ($\geq$, $\leq$) der — kvadrātiekavas. Pie $\pm\infty$ vienmēr apaļā iekava.

Algebra un funkcijas

Lineāri vienādojumi 10. kl.

Mērķis — atstāt $x$ vienā pusē, skaitļus otrā:

  • Atver iekavas.
  • Pārnes locekļus ar $x$ uz vienu pusi, skaitļus uz otru (mainot zīmi).
  • Apvieno līdzīgos locekļus.
  • Dala abas puses ar koeficientu pie $x$.

Kvadrātvienādojumi (Vjeta) 10. kl.

Diskriminants: $D = b^2 - 4ac$.

  • $D > 0$ — divas dažādas saknes,
  • $D = 0$ — viena (divkārša) sakne,
  • $D < 0$ — reālu sakņu nav.

Sakņu formula: $x = \dfrac{-b \pm \sqrt{D}}{2a}$.

Vjeta teorēma (kad $a=1$): $x_1 + x_2 = -b$ un $x_1 \cdot x_2 = c$.

Pakāpes un saknes 10. kl.

Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi$a^m \cdot a^n = a^{m+n}$
Dalot pakāpes ar vienādu bāzi$\dfrac{a^m}{a^n} = a^{m-n}$
Kāpinot pakāpi$(a^m)^n = a^{mn}$
Reizinājuma pakāpe$(ab)^n = a^n b^n$
Dalījuma pakāpe$\left(\dfrac{a}{b}\right)^n = \dfrac{a^n}{b^n}$

Saknēm: $\sqrt[n]{ab} = \sqrt[n]{a} \cdot \sqrt[n]{b}$, $\ \sqrt[n]{\dfrac{a}{b}} = \dfrac{\sqrt[n]{a}}{\sqrt[n]{b}}$ (ja $a, b \geq 0$).

Funkcijas un to grafiki 10. kl.

Parabolas virsotne$x_v = -\dfrac{b}{2a}$,   $y_v = f(x_v)$
Krustpunkts ar $y$ asi$(0; c)$
Krustpunkti ar $x$ asivienādojuma $ax^2 + bx + c = 0$ saknes
Zari$a > 0$ — uz augšu, $a < 0$ — uz leju

Nevienādības 10. kl.

Pieskaitīšana/atņemšanaPieskaita vai atņem to pašu skaitli abām pusēm — zīme nemainās
Reizināšana ar pozitīvuZīme nemainās
Reizināšana ar negatīvuZīme MAINĀS: $< \to >$, $\leq \to \geq$ utt.

Intervālu apzīmējumi:

  • $x > 3$ → $(3; +\infty)$, atvērts ($3$ neietilpst)
  • $x \geq 3$ → $[3; +\infty)$, slēgts ($3$ ietilpst)
  • $-2 < x < 5$ → $(-2; 5)$
  • $x \in (-\infty; 1) \cup (5; +\infty)$ — divu intervālu apvienojums

Moduļa funkcija |x| 10. kl.

Vienādojums $|x| = a$ (kur $a > 0$): divi atrisinājumi

$x = a$  vai  $x = -a$

(Ja $a = 0$ → $x = 0$; ja $a < 0$ → atrisinājuma nav.)

Nevienādības:

$|x| < a \;\Leftrightarrow\; -a < x < a$  („starp")

$|x| > a \;\Leftrightarrow\; x < -a$ vai $x > a$  („ārpus")

Algebriskās daļas 10. kl.

Saīsināšana: $\dfrac{x^2 - 4}{x + 2} = \dfrac{(x-2)(x+2)}{x+2} = x - 2$ (ja $x \neq -2$).

Saskaitīšana: caur kopsaucēju (tāpat kā parastās daļas).

Reizināšana: skaitītāju ar skaitītāju, saucēju ar saucēju. Dalīšana: reizina ar apgriezto daļu.

Kā ar šīm darbībām atrisina vienādojumus (piemēram, $\dfrac{A}{B} = 0$), skaties lapā „Daļveida vienādojumi".

Daļveida funkcija (hiperbola) 10. kl.

$k$ zīmeZari
$k > 0$I un III kvadrantā (funkcija dilst)
$k < 0$II un IV kvadrantā (funkcija aug)

Funkcija ir nepāra (grafiks simetrisks pret koordinātu sākumpunktu).

Punkts $(x; y)$ pieder hiperbolai $\Leftrightarrow$ reizinājums $x \cdot y = k$ ir konstants.

Daļveida vienādojumi 10. kl.

$\dfrac{A}{B} = 0 \iff A = 0$ un $B \neq 0$

Daļa ir nulle tieši tad, ja nulle ir skaitītājs. Saucējs daļu par nulli padarīt nevar — tas drīkst būt jebkas, izņemot $0$.

Piemērs. Atrisini $\dfrac{x^2 - 9}{x - 3} = 0$.

1. solis. Definīcijas kopa: $x - 3 \neq 0$, tātad $x \neq 3$.

2. solis. Skaitītājs $= 0$: $x^2 - 9 = 0$, $(x - 3)(x + 3) = 0$, tātad $x = 3$ vai $x = -3$.

3. solis. Pārbaude ar definīcijas kopu: $x = 3$ neder (saucējs $= 0$) — sveša sakne. Paliek $x = -3$.

Atbilde: $x = -3$.

Daļveida nevienādības (intervālu metode) 10. kl.

  1. Viss uz vienu pusi. Pārnes visus locekļus pa kreisi, lai labajā pusē ir $0$. Nekad nereizini abas puses ar izteiksmi, kuras zīme nav zināma (piemēram, ar saucēju $x - 3$).
  2. Viena daļa. Savelc kreiso pusi vienā daļā $\dfrac{f(x)}{g(x)}$ un, ja var, sadali skaitītāju un saucēju reizinātājos.
  3. Nulles. Atrodi skaitītāja nulles ($f(x) = 0$) un saucēja nulles ($g(x) = 0$).
  4. Skaitļu ass. Atzīmē visas nulles. Saucēja nulles — VIENMĒR tukši punkti. Skaitītāja nulles — pildīti punkti, ja zīme ir $\geq$ vai $\leq$, un tukši, ja $>$ vai $<$.
  5. Zīmes. Punkti sadala asi intervālos; katrā intervālā daļas zīme nemainās. To nosaka ar vienu pārbaudes punktu intervāla iekšpusē.
  6. Izvēle. Paņem intervālus ar vajadzīgo zīmi un pieraksti atbildi.

Kāpēc zīme intervālā nemainās — grafiskā intervālu metode. Uzskicē $y = f(x)$ un $y = g(x)$ grafikus (taisnes vai parabolas). Katrs grafiks krusto $x$ asi tikai savās nullēs, tāpēc starp nullēm tas paliek vienā ass pusē. Dalījums $\dfrac{f(x)}{g(x)}$ ir pozitīvs, kur abi grafiki ir VIENĀ ass pusē, un negatīvs, kur dažādās.

Ātrais zīmju likums. Ja visi reizinātāji ir formā $(x - a)$ ar pozitīvu koeficientu pie $x$, tad labajā malējā intervālā zīme ir $+$ un, ejot pa kreisi, tā mainās pie katras nulles — izņemot nulles, kuru reizinātājs ir pāra pakāpē, piemēram, $(x - a)^2$.

Kopas un darbības ar tām 10. kl.

Apvienojums $A \cup B$ — elementi, kas pieder $A$ vai $B$ (visi kopā).

Šķēlums $A \cap B$ — elementi, kas pieder $A$ un $B$ (kopīgie).

Starpība $A \setminus B$ — elementi, kas pieder $A$, bet ne $B$.

Elementu skaita formula (ieslēgšanas-izslēgšanas princips):

$|A \cup B| = |A| + |B| - |A \cap B|$

Iracionālie vienādojumi 10. kl.

1. Kvadrātsakne nekad nav negatīva.

Pieraksts $\sqrt{\ }$ nozīmē aritmētisko kvadrātsakni, un tā vienmēr ir $\geq 0$. Tāpēc $\sqrt{\text{kaut kas}} = -5$ ir neiespējami — atrisinājuma nav, un to var pateikt uzreiz.

2. Kāpināšana kvadrātā var radīt svešas saknes.

$-3 \neq 3$, bet $(-3)^2 = 3^2$. Kāpinot kvadrātā, zīmju atšķirība pazūd — un ar to var „ienākt" skaitļi, kuru sākotnējā vienādojumā nebija. Tās sauc par svešajām saknēm.

Tāpēc iracionālā vienādojuma atrisinājums nav pabeigts bez pārbaudes. Pārbaude te nav pieklājība, bet risinājuma daļa.

Logaritmi 11. kl.

Reizinājuma logaritms$\log_a (xy) = \log_a x + \log_a y$
Dalījuma logaritms$\log_a \dfrac{x}{y} = \log_a x - \log_a y$
Pakāpes logaritms$\log_a x^n = n \log_a x$
Vienkāršākās vērtības$\log_a a = 1$, $\ \log_a 1 = 0$
Bāzes pakāpes logaritms$\log_a a^n = n$
Logaritmiskā pamatidentitāte$a^{\log_a b} = b$
Pāreja uz citu bāzi$\log_a b = \dfrac{\log_c b}{\log_c a}$

Īpašības der tikai tad, ja visi logaritmi ir definēti ($x > 0$, $y > 0$).

Eksponentfunkcija un eksponentnevienādības 11. kl.

Īpašība$a > 1$, piem. $y = 2^x$$0 < a < 1$, piem. $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$
Definīcijas kopa$D(f) = (-\infty; +\infty)$
Vērtību kopa$E(f) = (0; +\infty)$ — vērtības vienmēr pozitīvas
Krustpunkts ar $y$ asi$(0; 1)$, jo $a^0 = 1$
Funkcijas nullesnav — grafiks $x$ asi nekrusto
Monotonitāteaugošadilstoša
Horizontālā asimptote $y = 0$grafiks tuvojas $x$ asij pa kreisi ($x \to -\infty$)grafiks tuvojas $x$ asij pa labi ($x \to +\infty$)
Kad $a^x > 1$ja $x > 0$ja $x < 0$

Grafiki $y = a^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{a}\right)^x$ ir simetriski attiecībā pret $y$ asi, jo $\left(\dfrac{1}{a}\right)^x = a^{-x}$.

Eksponentvienādojumi 11. kl.

Vienāda bāzeja $a^{f(x)} = a^{g(x)}$ ($a > 0$, $a \neq 1$), tad $f(x) = g(x)$
Logaritmēšanaja $a^x = b$ un $b > 0$, tad $x = \log_a b$
Jauns mainīgaisja ir $a^{2x}$ un $a^x$, apzīmē $t = a^x$, kur $t > 0$

Logaritmiskie vienādojumi 11. kl.

$\log_a f(x) = b \iff f(x) = a^b$

Šeit definīcijas kopas nosacījums izpildās pats: $a^b > 0$ jebkuram $b$, tāpēc atrastais $x$ argumentu padara pozitīvu.

Piemērs. $\log_2(1 - 3x) = 4$.

$1 - 3x = 2^4 = 16$, $-3x = 15$, $x = -5$.

Pārbaude: $1 - 3 \cdot (-5) = 16$, $\log_2 16 = 4$ ✓. Sakne ir negatīva, un tas ir pareizi — pozitīvam jābūt argumentam, nevis $x$.

Negatīvs kāpinātājs. $\log_{\frac{1}{3}}(x + 1) = -2$: $x + 1 = \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2} = 9$, $x = 8$.

Logaritmiskās nevienādības 11. kl.

$a > 1$: funkcija $y = \log_a x$ ir augoša — lielākam argumentam atbilst lielāka vērtība. Zīme saglabājas:

$\log_a f(x) > \log_a g(x)$ $\iff$ $f(x) > g(x) > 0$

$0 < a < 1$: funkcija $y = \log_a x$ ir dilstoša — lielākam argumentam atbilst MAZĀKA vērtība. Zīme apgriežas:

$\log_a f(x) > \log_a g(x)$ $\iff$ $0 < f(x) < g(x)$

Pārbaude ar skaitļiem: $\log_2 2 = 1 < \log_2 8 = 3$, bet $\log_{\frac{1}{2}} 2 = -1 > \log_{\frac{1}{2}} 8 = -3$.

Zīmi apgriež TIKAI bāze, kas mazāka par $1$. Negatīvs skaitlis labajā pusē ($\log_2 x > -1$) zīmi nemaina.

Aritmētiskā progresija 11. kl.

$n$-tais loceklis$a_n = a_1 + (n-1) d$
Summa $S_n$$S_n = \dfrac{(a_1 + a_n) \cdot n}{2}$
Summa, ja zināms $d$$S_n = \dfrac{(2a_1 + (n-1)d) \cdot n}{2}$
Vidējais loceklis$a_n = \dfrac{a_{n-1} + a_{n+1}}{2}$ (katrs loceklis ir blakus locekļu vidējais)

Ģeometriskā progresija 11. kl.

$n$-tais loceklis$b_n = b_1 \cdot q^{n-1}$
Summa $S_n$$S_n = b_1 \cdot \dfrac{q^n - 1}{q - 1}$,  ja $q \neq 1$
Bezgalīga summa$S_\infty = \dfrac{b_1}{1 - q}$,  ja $|q| < 1$ (augstākais līmenis)
Vidējais loceklis$b_n^2 = b_{n-1} \cdot b_{n+1}$ (katrs loceklis ir blakus locekļu ģeometriskais vidējais)

Saliktās funkcijas f(g(x)) 11. kl.

Lai atrastu $f(g(x))$:

  1. Ņem ārējās funkcijas $f$ formulu.
  2. Katrā vietā, kur ir mainīgais, ievieto visu $g(x)$ izteiksmi.
  3. Vienkāršo.

Piemērs: ja $f(t) = t^2 + 1$ un $g(x) = 3x$, tad $f(g(x)) = (3x)^2 + 1 = 9x^2 + 1$.

Skaitliskai vērtībai $f(g(2))$: vispirms aprēķina $g(2)$, tad rezultātu ievieto $f$.

Ģeometrija

Pitagora teorēma 10. kl.

  • Hipotenūza: $c = \sqrt{a^2 + b^2}$.
  • Katete: $a = \sqrt{c^2 - b^2}$.

Biežākie veselo skaitļu trijstūri: $(3;4;5)$, $(5;12;13)$, $(8;15;17)$ un to daudzkārtņi (piem. $6;8;10$).

Paralelograms un trapece 10. kl.

  • Paralelograma laukums: $S = a \cdot h$ (pamats reiz augstums).
  • Trapeces laukums: $S = \dfrac{a + b}{2} \cdot h$ (pamatu vidējais reiz augstums).

Augstums $h$ vienmēr ir perpendikulārs pamatam, ne sānu mala.

Kubs un prizma 10. kl.

Patvaļīgas prizmas tilpums$V = S_{pam} \cdot h$
Taisnstūra paralēlskaldņa tilpums$V = a \cdot b \cdot c$
Taisnstūra paralēlskaldņa virsma$S = 2(ab + bc + ac)$
Taisnstūra paralēlskaldņa diagonāle$d = \sqrt{a^2 + b^2 + c^2}$
Kuba tilpums$V = a^3$
Kuba virsma$S = 6a^2$
Kuba diagonāle$d = a\sqrt{3}$

Riņķi un leņķi 10. kl.

Centra leņķisVienāds ar loku (grādos), uz kura balstās
Ievilkts leņķisPuse no centra leņķa: $\angle = \dfrac{1}{2} \cdot $ loks
Pieskare perpendikulāra rādiusamPieskaršanās punktā $\angle = 90^\circ$

Riņķa laukums: $S = \pi r^2$. Apkārtmērs: $C = 2\pi r$.

Sektora laukums: $S_{sekt} = \dfrac{\pi r^2 \alpha}{360^\circ}$ (kur $\alpha$ — leņķis grādos).

Vidējais ģeometriskais. Eiklīda teorēma 10. kl.

Katešu $a$ un $b$ projekcijas uz hipotenūzas ir $p$ un $q$, hipotenūza $c = p + q$, augstums pret hipotenūzu — $h$.

$h = \sqrt{p \cdot q}$

$a = \sqrt{p \cdot c}, \qquad b = \sqrt{q \cdot c}$

Augstums ir abu projekciju vidējais ģeometriskais. Katete ir savas projekcijas un visas hipotenūzas vidējais ģeometriskais.

Cilindrs 11. kl.

Pamata laukums$S_{\text{pam}} = \pi r^2$
Sānu virsmas laukums$S_{\text{sānu}} = 2\pi r h$
Pilnās virsmas laukums$S = 2\pi r^2 + 2\pi r h = 2\pi r (r + h)$
Tilpums$V = \pi r^2 h$
Aksiālšķēlumstaisnstūris $2r \times h$

Lode un sfēra 11. kl.

$V = \dfrac{4}{3}\pi R^3$

$S = 4\pi R^2$

Šķēluma rādiuss attālumā $d$ no centra:

$r = \sqrt{R^2 - d^2}$

Interesants fakts pārbaudei: sfēras laukums ir tieši 4 lielā riņķa laukumi ($4 \cdot \pi R^2$).

Konuss 11. kl.

$V = \dfrac{1}{3}\pi R^2 h$

$S_{sānu} = \pi R l$

$S_{pilna} = \pi R l + \pi R^2 = \pi R (l + R)$

Salīdzinājumam ar cilindru: konusa tilpums ir tieši trešdaļa no cilindra ar to pašu pamatu un augstumu.

Piramīda 11. kl.

$V = \dfrac{1}{3} S_{pamata} \cdot h$

Sānu virsma (regulārai piramīdai, $P$ — pamata perimetrs, $m$ — apotēma):

$S_{sānu} = \dfrac{1}{2} P \cdot m$

$S_{pilna} = S_{sānu} + S_{pamata}$

Pitagora sakarības regulārā piramīdā: $l^2 = h^2 + R^2$ un $m^2 = h^2 + r^2$ ($R$, $r$ — pamata apvilktās/ievilktās riņķa līnijas rādiusi).

Stereometrijas pamatlikumi 11. kl.

Taisnes perpendikularitāte plaknei: taisne ir perpendikulāra plaknei, ja tā ir perpendikulāra divām krustojošām taisnēm šajā plaknē.

Trīs perpendikulu teorēma: ja no punkta ārpus plaknes novilkts perpendikuls un slīpne, tad plaknes taisne, kas ir perpendikulāra slīpnes projekcijai, ir perpendikulāra arī pašai slīpnei.

Divplakņu kakts — figūra, ko veido divas pusplaknes ar kopīgu šķautni; to mēra ar lineāro leņķi (abas malas perpendikulāras šķautnei).

Trigonometrija

Trigonometrija — pamati 11. kl.

$\sin^2\alpha + \cos^2\alpha = 1$, $\quad \operatorname{tg}\alpha = \dfrac{\sin\alpha}{\cos\alpha}$

Trijstūra laukums pēc divām malām un leņķa starp tām: $S = \dfrac{1}{2}ab\sin\gamma$.

Trigonometrijas pamatvērtības 11. kl.

Leņķis$0^\circ$$30^\circ$$45^\circ$$60^\circ$$90^\circ$
$\sin$$0$$\dfrac{1}{2}$$\dfrac{\sqrt{2}}{2}$$\dfrac{\sqrt{3}}{2}$$1$
$\cos$$1$$\dfrac{\sqrt{3}}{2}$$\dfrac{\sqrt{2}}{2}$$\dfrac{1}{2}$$0$
$\operatorname{tg}$$0$$\dfrac{\sqrt{3}}{3}$$1$$\sqrt{3}$—

$\operatorname{tg} 90^\circ$ nav definēts, jo $\cos 90^\circ = 0$, bet ar nulli dalīt nevar.

Kā atcerēties. Sinusa vērtības no $0^\circ$ līdz $90^\circ$ ir $\dfrac{\sqrt{0}}{2}, \dfrac{\sqrt{1}}{2}, \dfrac{\sqrt{2}}{2}, \dfrac{\sqrt{3}}{2}, \dfrac{\sqrt{4}}{2}$. Kosinusam tās pašas vērtības apgrieztā secībā.

Pamatidentitāte $\sin^2\alpha + \cos^2\alpha = 1$ 11. kl.

$\sin^2\alpha = 1 - \cos^2\alpha$sinuss caur kosinusu
$\cos^2\alpha = 1 - \sin^2\alpha$kosinuss caur sinusu
$1 + \operatorname{tg}^2\alpha = \dfrac{1}{\cos^2\alpha}$abas puses dala ar $\cos^2\alpha$
$1 + \operatorname{ctg}^2\alpha = \dfrac{1}{\sin^2\alpha}$abas puses dala ar $\sin^2\alpha$

Redukcijas un summas formulas 11. kl.

Visas šīs formulas nolasāmas no vienības riņķa. Tabula nav jāiekaļ — to var uzbūvēt divos soļos (un eksāmenā tas jādara ātri); kā tieši, rāda nākamā sadaļa.

Leņķis Radiānos $\sin$ $\cos$
$-\alpha$$-\alpha$$-\sin\alpha$$\cos\alpha$
$90^\circ - \alpha$$\dfrac{\pi}{2} - \alpha$$\cos\alpha$$\sin\alpha$
$90^\circ + \alpha$$\dfrac{\pi}{2} + \alpha$$\cos\alpha$$-\sin\alpha$
$180^\circ - \alpha$$\pi - \alpha$$\sin\alpha$$-\cos\alpha$
$180^\circ + \alpha$$\pi + \alpha$$-\sin\alpha$$-\cos\alpha$
$270^\circ - \alpha$$\dfrac{3\pi}{2} - \alpha$$-\cos\alpha$$-\sin\alpha$
$270^\circ + \alpha$$\dfrac{3\pi}{2} + \alpha$$-\cos\alpha$$\sin\alpha$
$360^\circ - \alpha$$2\pi - \alpha$$-\sin\alpha$$\cos\alpha$

Divas rindas ir īpaši svarīgas un tām ir savs nosaukums — papildleņķu sakarības: $\sin(90^\circ - \alpha) = \cos\alpha$ un $\cos(90^\circ - \alpha) = \sin\alpha$. Tieši tāpēc $\sin 30^\circ = \cos 60^\circ$.

Sinusu teorēma 11. kl.

DotsVar atrast
divi leņķi un viena malapārējās malas
divas malas un leņķis pretī vienai no tāmotru leņķi (var būt divi atrisinājumi)
mala un pretī esošais leņķisapvilktās riņķa līnijas rādiusu $R$

Ja dotas trīs malas vai divas malas un leņķis starp tām, lieto kosinusu teorēmu.

Trigonometriskie vienādojumi 11. kl.

VienādojumsAtrisinājums
$\sin x = a$$x = (-1)^n \arcsin a + \pi n$
$\cos x = a$$x = \pm \arccos a + 2\pi n$
$\operatorname{tg} x = a$$x = \operatorname{arctg} a + \pi n$

Vienkāršāk: $\sin x = 0 \Rightarrow x = \pi n$; $\ \cos x = 0 \Rightarrow x = \dfrac{\pi}{2} + \pi n$; $\ \cos x = 1 \Rightarrow x = 2\pi n$.

Kosinusu teorēma 11. kl.

$a^2 = b^2 + c^2 - 2bc \cdot \cos A$

kur $A$ ir leņķis pretī malai $a$ (starp malām $b$ un $c$).

Leņķa atrašanai (zinot visas trīs malas) izsaka kosinusu:

$\cos A = \dfrac{b^2 + c^2 - a^2}{2bc}$

Kad lietot kuru teorēmu:

  • 2 malas + leņķis starp tām, vai 3 malas → kosinusu teorēma
  • mala + 2 leņķi, vai 2 malas + leņķis pretī vienai no tām → sinusu teorēma

Divkārša leņķa formulas 11. kl.

$\sin 2\alpha = 2\sin\alpha\cos\alpha$

$\cos 2\alpha = \cos^2\alpha - \sin^2\alpha$

Kosinusam ir trīs ekvivalentas formas (ar pamatidentitāti $\sin^2 + \cos^2 = 1$):

$\cos 2\alpha = 2\cos^2\alpha - 1 = 1 - 2\sin^2\alpha$

$\operatorname{tg} 2\alpha = \dfrac{2\operatorname{tg}\alpha}{1 - \operatorname{tg}^2\alpha}$

Trigonometrisko funkciju grafiki 11. kl.

ParametrsIetekme
$A$ — amplitūdasvārstību augstums: vērtības $[-A; A]$
$B$ — biežumsperiods $T = \dfrac{2\pi}{B}$

Raksturlielumi:

  • $y = \sin x$: nulles pie $x = \pi n$; maksimumi pie $x = \frac{\pi}{2} + 2\pi n$.
  • $y = \cos x$: nulles pie $x = \frac{\pi}{2} + \pi n$; maksimumi pie $x = 2\pi n$.

Analītiskā ģeometrija

Vektori plaknē 10. kl.

Garums$|\vec{a}| = \sqrt{x^2 + y^2}$
Summa$\vec{a} + \vec{b} = (x_a + x_b;\ y_a + y_b)$
Starpība$\vec{a} - \vec{b} = (x_a - x_b;\ y_a - y_b)$
Reizināšana ar skaitli$k\vec{a} = (kx;\ ky)$
Skalārais reizinājums$\vec{a} \cdot \vec{b} = x_a x_b + y_a y_b$
Kolineāri vektorikoordinātas proporcionālas: $\vec{b} = k\vec{a}$

Vektori ir perpendikulāri tad un tikai tad, ja to skalārais reizinājums ir $0$.

Taisnes (paralēlas, perpendikulāras) 10. kl.

Paralēlas$k_1 = k_2$
Perpendikulāras$k_1 \cdot k_2 = -1$, t. i., $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$
Caur punktu $(x_0; y_0)$$y - y_0 = k(x - x_0)$
Vispārīgais vienādojums$Ax + By + C = 0$

Perpendikulārās taisnes koeficientu iegūst, ja doto koeficientu apgriež un maina tā zīmi: $2 \to -\dfrac{1}{2}$, $\ -\dfrac{3}{4} \to \dfrac{4}{3}$.

Punktu un taišņu attālumi 10. kl.

Attālums starp punktiem:

$d = \sqrt{(x_2 - x_1)^2 + (y_2 - y_1)^2}$

Nogriežņa viduspunkts:

$M\left(\dfrac{x_1 + x_2}{2};\; \dfrac{y_1 + y_2}{2}\right)$

Punkta $(x_0; y_0)$ attālums līdz taisnei $ax + by + c = 0$:

$d = \dfrac{|ax_0 + by_0 + c|}{\sqrt{a^2 + b^2}}$

Riņķa līnijas vienādojums 11. kl.

Kanoniskā forma (centrs $(a; b)$, rādiuss $R$):

$(x - a)^2 + (y - b)^2 = R^2$

Centrs koordinātu sākumpunktā ($a = b = 0$):

$x^2 + y^2 = R^2$

No izvērstās formas $x^2 + y^2 + Dx + Ey + F = 0$ centru un rādiusu atrod, izdalot pilnos kvadrātus.

Parabola, elipse, hiperbola 11. kl.

Parabola: $y = ax^2$ (virsotne sākumpunktā). Virsotne $y = ax^2+bx+c$ parabolai: $x_v = -\dfrac{b}{2a}$.

Elipse:

$\dfrac{x^2}{a^2} + \dfrac{y^2}{b^2} = 1$

$a$ un $b$ — pusass garumi. Ja $a = b$ → riņķa līnija.

Hiperbola:

$\dfrac{x^2}{a^2} - \dfrac{y^2}{b^2} = 1$

Mīnusa zīme ir tas, kas atšķir hiperbolu no elipses.

Vektori telpā 11. kl.

Garums (modulis):

$|\vec{a}| = \sqrt{a_1^2 + a_2^2 + a_3^2}$

Saskaitīšana / reizināšana ar skaitli: pa koordinātām.

Skalārais reizinājums:

$\vec{a} \cdot \vec{b} = a_1 b_1 + a_2 b_2 + a_3 b_3 = |\vec{a}||\vec{b}|\cos\varphi$

Perpendikularitāte: $\vec{a} \perp \vec{b} \Leftrightarrow \vec{a}\cdot\vec{b} = 0$.

Leņķis: $\cos\varphi = \dfrac{\vec{a}\cdot\vec{b}}{|\vec{a}||\vec{b}|}$.

Leņķis starp vektoriem, skalārais kvadrāts un vektori figūrās — lapā „Skalārais reizinājums un leņķis starp vektoriem".

Skalārais reizinājums un leņķis starp vektoriem 11. kl.

Koordinātās — atbilstošo koordinātu reizinājumu summa:

  • plaknē: $\vec{a}\cdot\vec{b} = x_1x_2 + y_1y_2$;
  • telpā: $\vec{a}\cdot\vec{b} = x_1x_2 + y_1y_2 + z_1z_2$.

Leņķis:

$\cos\varphi = \dfrac{\vec{a}\cdot\vec{b}}{|\vec{a}|\cdot|\vec{b}|}$

Skalārais kvadrāts: $\vec{a}\cdot\vec{a} = |\vec{a}|^2$. Tas ļauj garumus rēķināt ar vektoriem:

$|\vec{a} \pm \vec{b}|^2 = |\vec{a}|^2 \pm 2\,\vec{a}\cdot\vec{b} + |\vec{b}|^2$

(tā ir kosinusu teorēma vektoru valodā).

Īpašības:

  • $\vec{a}\cdot\vec{b} = \vec{b}\cdot\vec{a}$;
  • $(k\vec{a})\cdot\vec{b} = k\,(\vec{a}\cdot\vec{b})$;
  • $\vec{a}\cdot(\vec{b} + \vec{c}) = \vec{a}\cdot\vec{b} + \vec{a}\cdot\vec{c}$.

Mehāniskais darbs: spēks $\vec{F}$, pārvietojums $\vec{s}$ — $A = \vec{F}\cdot\vec{s}$.

Taisnes vispārīgais vienādojums un normālvektors 11. kl.

Taisnes $A_1x + B_1y + C_1 = 0$ un $A_2x + B_2y + C_2 = 0$ salīdzina pēc normālvektoriem:

  • krustojas: $\dfrac{A_1}{A_2} \neq \dfrac{B_1}{B_2}$ (normālvektori nav kolineāri);
  • perpendikulāras: $A_1A_2 + B_1B_2 = 0$;
  • paralēlas: $\dfrac{A_1}{A_2} = \dfrac{B_1}{B_2} \neq \dfrac{C_1}{C_2}$;
  • sakrīt: $\dfrac{A_1}{A_2} = \dfrac{B_1}{B_2} = \dfrac{C_1}{C_2}$.

Ja kāds koeficients ir $0$, attiecības vietā salīdzina reizinājumus: kolineāri ⇔ $A_1B_2 = A_2B_1$.

Plaknes un taisnes telpā 11. kl.

Plakņu paralelitāte un perpendikularitāte — pēc normālvektoriem $\vec{n_1}, \vec{n_2}$:

  • paralēlas: $\vec{n_1} \parallel \vec{n_2}$ (proporcionālas koordinātas),
  • perpendikulāras: $\vec{n_1} \cdot \vec{n_2} = 0$.

Punkta $(x_0;y_0;z_0)$ attālums līdz plaknei $Ax+By+Cz+D=0$:

$d = \dfrac{|Ax_0 + By_0 + Cz_0 + D|}{\sqrt{A^2+B^2+C^2}}$

Kombinatorika, varbūtība un statistika

Kopas un varbūtība 7. kl.

Divu kopu apvienojuma elementu skaits: $|A \cup B| = |A| + |B| - |A \cap B|$.

Atņem $|A \cap B|$, lai kopīgos elementus neskaitītu divreiz.

Statistika (vidējais, mediāna, moda) 10. kl.

Vidējais: $\bar{x} = \dfrac{x_1 + x_2 + \ldots + x_n}{n}$.

Mediāna: sakārto augošā secībā; ja $n$ nepāra — vidējais elements; ja pāra — divu vidējo vidējais.

Klasiskā varbūtība 10. kl.

Pretējais notikums$P(\bar{A}) = 1 - P(A)$
Neatkarīgi notikumi ($A$ un $B$)$P(A \cap B) = P(A) \cdot P(B)$
Nesavienojami notikumi ($A$ vai $B$)$P(A \cup B) = P(A) + P(B)$
Jebkuri notikumi ($A$ vai $B$)$P(A \cup B) = P(A) + P(B) - P(A \cap B)$

Kombinācijas un faktoriāli 10. kl.

VeidsFormulaSecība
Permutācijas $P_n$$n!$Svarīga (sakārtojums)
Variācijas $A_n^k$$\dfrac{n!}{(n-k)!}$Svarīga (sakārtojums no $n$)
Kombinācijas $C_n^k$$\dfrac{n!}{k!(n-k)!}$NAV svarīga

Sakarība: $A_n^k = C_n^k \cdot k!$ (variācijas = kombinācijas × sakārtojumi).

Dati, izlase un diagrammas 10. kl.

Stabiņu diagramma — kategoriāliem vai diskrētiem datiem. Katrs stabiņš ir viena kategorija vai vērtība; starp stabiņiem ir atstarpes. Kategorijām secība var būt jebkura, skaitliskām vērtībām — augoša (sk. lapu „Statistikas pamati: vidējais, mediāna, moda").

Histogramma — nepārtrauktiem datiem, sagrupētiem intervālos. Horizontālā ass ir skaitļu ass, tāpēc stabiņi saskaras: intervāli seko viens otram bez spraugām. Stabiņa platums ir intervāla platums, augstums — biežums. Iepriekšējā piemēra histogramma:

0246810Skolēnu skaitsAugums, cm258631155160165170175180185

Kā lasīt:

  • Visvairāk skolēnu ir intervālā $[165; 170)$ — tas ir modālais intervāls.
  • Vismaz $170$ cm gari ir $6 + 3 + 1 = 10$ skolēni, t. i., $\dfrac{10}{25} = 0{,}4 = 40\%$. Intervāls $[170; 175)$ tiek skaitīts, jo $170$ tam pieder.
  • Mediāna ir $13.$ vērtība: līdz $165$ ir $2 + 5 = 7$ skolēni, līdz $170$ — $15$, tātad mediāna ir intervālā $[165; 170)$ (no datiem: $168$ cm).

Bernulli shēma 11. kl.

Varbūtība, ka $n$ mēģinājumos veiksme būs tieši $k$ reizes:

$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot q^{n-k}$,   kur $C_n^k = \dfrac{n!}{k!\,(n-k)!}$.

$C_n^k$ ir to secību skaits, kurās var notikt $k$ veiksmes, bet $p^k q^{n-k}$ — katras šādas secības varbūtība.

Dispersija un standartnovirze 11. kl.

Dispersija ($\bar{x}$ — vidējais aritmētiskais, $n$ — datu skaits):

$D = \dfrac{(x_1 - \bar{x})^2 + \ldots + (x_n - \bar{x})^2}{n}$

Standartnovirze:

$\sigma = \sqrt{D}$

Algoritms: ① atrodi vidējo $\bar{x}$; ② katrai vērtībai aprēķini novirzi $x_i - \bar{x}$; ③ novirzes kāpini kvadrātā; ④ atrodi kvadrātu vidējo (= dispersija); ⑤ izvelc sakni (= standartnovirze).

Permutācijas un variācijas 11. kl.

$P_n = n!$

$A_n^k = \dfrac{n!}{(n-k)!} = n(n-1)\cdots(n-k+1)$

$C_n^k = \dfrac{n!}{k!\,(n-k)!} = \dfrac{A_n^k}{k!}$

Sakarība: variācija = kombinācija reiz permutācijas: $A_n^k = C_n^k \cdot k!$.

Nosacītā varbūtība 11. kl.

Nosacītā varbūtība:

$P(A|B) = \dfrac{P(A \cap B)}{P(B)}$

Reizināšanas likums: $P(A \cap B) = P(B) \cdot P(A|B)$.

Neatkarīgi notikumi: ja $A$ un $B$ neatkarīgi, tad $P(A|B) = P(A)$ un

$P(A \cap B) = P(A) \cdot P(B)$

Hiperģeometriskā varbūtība 11. kl.

$P = \dfrac{C_K^k \cdot C_{N-K}^{n-k}}{C_N^n}$

kur:

  • $N$ — kopējais objektu skaits, $K$ — īpašo skaits,
  • $n$ — cik izvēlas, $k$ — cik īpašo vēlamies.

Skaitītājs: (kā izvēlēties $k$ īpašos) × (kā izvēlēties pārējos $n-k$ no neīpašajiem). Saucējs: visi veidi izvēlēties $n$ no $N$.

Kvartiles un kastu diagramma 11. kl.

Algoritms:

  1. Sakārto datus augošā secībā.
  2. $Q_2$ = mediāna (viss dalās uz pusēm).
  3. $Q_1$ = apakšējās puses mediāna; $Q_3$ = augšējās puses mediāna.

Kastu diagramma attēlo piecus skaitļus: $x_{min}, Q_1, Q_2, Q_3, x_{max}$.

$IQR = Q_3 - Q_1$;   izlecošās vērtības: ārpus $[Q_1 - 1{,}5\,IQR;\; Q_3 + 1{,}5\,IQR]$.

Korelācija un lineārā regresija 11. kl.

$|r|$Sakarības ciešums
$0{,}9$–$1{,}0$ļoti cieša
$0{,}5$–$0{,}9$vidēja
$0$–$0{,}3$vāja / nav

Regresijas taisni izmanto prognozēšanai: ievieto $x$ un iegūst prognozēto $y$.

Praksē $r$ un regresijas koeficientus aprēķina ar kalkulatoru vai izklājlapu.

Varbūtību sadalījumi un sagaidāmā vērtība 12. kl.

Sagaidāmā vērtība (matemātiskā cerība) $E(X)$ — „vidējais ilgtermiņā":

$E(X) = x_1 p_1 + x_2 p_2 + \ldots + x_n p_n$

Dispersija un standartnovirze:

$D(X) = E(X^2) - \big(E(X)\big)^2$,   $\sigma = \sqrt{D(X)}$

Sagaidāmo vērtību lieto risku un ienākumu prognozēšanā (apdrošināšana, azartspēles, ieguldījumi).

Pilnās varbūtības formula 12. kl.

$P(A) = P(H_1)P(A|H_1) + P(H_2)P(A|H_2) + \ldots + P(H_n)P(A|H_n)$

t.i., katra scenārija varbūtība reiz notikuma varbūtība tajā scenārijā, viss saskaitīts.

Nosacījumi: $H_1, \ldots, H_n$ savstarpēji izslēdzoši, $P(H_1) + \ldots + P(H_n) = 1$.

Normālais sadalījums (Gausa līkne) 12. kl.

Normālam sadalījumam datu īpatsvars intervālos ap vidējo:

IntervālsDatu īpatsvars
$\mu \pm 1\sigma$$\approx 68\%$
$\mu \pm 2\sigma$$\approx 95\%$
$\mu \pm 3\sigma$$\approx 99{,}7\%$

Ņūtona binoms un Paskāla trijstūris 12. kl.

$(a+b)^n = C_n^0 a^n + C_n^1 a^{n-1}b + \ldots + C_n^n b^n$

Paskāla trijstūris — binomiālie koeficienti; katrs skaitlis = divu virs tā summa:

1
1  1
1  2  1
1  3  3  1
1  4  6  4  1

$n$-tā rinda dod $(a+b)^n$ koeficientus. Kāpinātāji: $a$ kāpinātājs dilst no $n$ līdz $0$, $b$ kāpinātājs aug no $0$ līdz $n$; katrā loceklī kāpinātāju summa ir $n$.

Augstākā matemātika

Funkcijas robeža 12. kl.

1. Ievieto. Ja iegūst skaitli, tā ir robeža: $\lim\limits_{x \to 2} (x^2 + 1) = 5$.

2. Ja iegūst $\frac{0}{0}$, sadali skaitītāju un saucēju reizinātājos un saīsini kopīgo reizinātāju $(x - a)$.

3. Ja $x \to \infty$, salīdzini augstākās pakāpes: $\lim\limits_{x \to \infty} \dfrac{3x^2 + x}{5x^2 - 7} = \dfrac{3}{5}$. Ja skaitītāja pakāpe ir mazāka, robeža ir $0$; ja lielāka — $\pm\infty$.

Atvasinājums un atvasināšanas likumi 12. kl.

$f(x)$$f'(x)$
$c$ (konstante)$0$
$x^n$$n x^{n-1}$
$\sqrt{x}$$\dfrac{1}{2\sqrt{x}}$
$\sin x$$\cos x$
$\cos x$$-\sin x$
$e^x$$e^x$
$\ln x$$\dfrac{1}{x}$

$(c f)' = c f'$, $\ (f \pm g)' = f' \pm g'$, $\ (fg)' = f'g + fg'$, $\ \left(\dfrac{f}{g}\right)' = \dfrac{f'g - fg'}{g^2}$.

Saliktai funkcijai: $\big(f(g(x))\big)' = f'(g(x)) \cdot g'(x)$.

Atvasinājuma pielietojumi: ekstrēmi 12. kl.

  1. Aprēķini $f'(x)$.
  2. Atrisini $f'(x) = 0$ — iegūsti kritiskos punktus.
  3. Katrā intervālā starp tiem nosaki $f'(x)$ zīmi (ievieto vienu ērtu skaitli).
  4. Zīme $+ \to -$: maksimums; $- \to +$: minimums.

Lielāko un mazāko vērtību nogrieznī $[a; b]$ meklē starp kritiskajos punktos un galapunktos $a$, $b$ aprēķinātajām vērtībām.

Primitīvā funkcija un integrālis 12. kl.

$f(x)$$\int f(x)\,dx$
$x^n$ ($n \neq -1$)$\dfrac{x^{n+1}}{n+1} + C$
$\dfrac{1}{x}$$\ln|x| + C$
$\sin x$$-\cos x + C$
$\cos x$$\sin x + C$
$e^x$$e^x + C$

$\displaystyle\int_a^b f(x)\,dx = F(b) - F(a)$

Apgrieztās trigonometriskās funkcijas 12. kl.

FunkcijaDefinīcijas apg.Vērtību apg.
$\arcsin a$$[-1; 1]$$\left[-\frac{\pi}{2}; \frac{\pi}{2}\right]$
$\arccos a$$[-1; 1]$$[0; \pi]$
$\operatorname{arctg} a$$\mathbb{R}$$\left(-\frac{\pi}{2}; \frac{\pi}{2}\right)$

Pamatvērtības: $\arcsin\frac{1}{2} = \frac{\pi}{6}$, $\arccos 0 = \frac{\pi}{2}$, $\operatorname{arctg} 1 = \frac{\pi}{4}$.

Bezgalīgi dilstoša ģeometriskā progresija 12. kl.

$S = \dfrac{b_1}{1 - q}$,   ja $|q| < 1$

kur $b_1$ — pirmais loceklis, $q$ — kvocients.

Nosacījums ir obligāts: ja $|q| \geq 1$, summa NEeksistē (aug bezgalīgi vai svārstās).

Pielietojums: bezgalīgu periodisku decimāldaļu pārveidošana parastajā daļā, piem., $0{,}(3) = \frac{1}{3}$.

Apgrieztā funkcija 12. kl.

  1. Uzraksti $y = f(x)$.
  2. Samaini vietām $x$ un $y$.
  3. No iegūtā vienādojuma izsaki $y$ — tā ir $f^{-1}(x)$.

Definīcijas apgabals un vērtību apgabals samainās vietām: $D(f^{-1}) = E(f)$, $E(f^{-1}) = D(f)$.

Polinomi 12. kl.

Bezū teorēma: $P(x)$ atlikums, dalot ar $(x - a)$, ir $P(a)$.

Sekas: $a$ ir polinoma sakne $\Leftrightarrow$ $(x - a)$ ir tā reizinātājs:

$P(a) = 0 \;\Leftrightarrow\; P(x) = (x - a) \cdot Q(x)$

Veselo sakņu meklēšana: ja koeficienti veseli, veselās saknes ir brīvā locekļa $a_0$ dalītāji.

Atrastu sakni izmanto, lai ar dalīšanu pazeminātu pakāpi (Hornera shēma).

Matemātiskā indukcija 12. kl.

1. Bāze. Pārbauda, ka apgalvojums ir patiess sākumā, parasti $n = 1$: $P(1)$ ir patiess.

2. Induktīvā pāreja. Pieņem, ka $P(k)$ ir patiess (induktīvais pieņēmums), un pierāda, ka tad arī $P(k+1)$ ir patiess.

Ja abi soļi izdarīti, apgalvojums ir patiess visiem naturāliem $n$.

$P(1) \;\wedge\; \big(P(k) \Rightarrow P(k+1)\big) \;\Rightarrow\; P(n)\ \forall n$

Kompleksie skaitļi 12. kl.

Saskaitīšana: $(a+bi) + (c+di) = (a+c) + (b+d)i$.

Reizināšana: kā iekavas, ar $i^2 = -1$: $(a+bi)(c+di) = (ac - bd) + (ad + bc)i$.

Saistītais (konjugētais): $\bar{z} = a - bi$. Reizinājums $z \cdot \bar{z} = a^2 + b^2$ (reāls skaitlis).

Modulis: $|z| = \sqrt{a^2 + b^2}$ (attālums no sākumpunkta).

$i$ pakāpes atkārtojas: $i^1 = i$, $i^2 = -1$, $i^3 = -i$, $i^4 = 1$, tad atkārtojas.

Skaitīšanas sistēmas 12. kl.

No bāzes $b$ uz decimālo — katru ciparu reizina ar tā pozīcijas svaru un saskaita:

$\overline{d_n \ldots d_1 d_0}_{(b)} = d_n b^n + \ldots + d_1 b^1 + d_0 b^0$

No decimālās uz bāzi $b$ — dala ar $b$ atkārtoti, pieraksta atlikumus apgrieztā secībā.

Dalāmība un kongruences 12. kl.

Dalās arPazīme
$2$pēdējais cipars pāra
$3$ciparu summa dalās ar 3
$5$beidzas ar 0 vai 5
$9$ciparu summa dalās ar 9

Kongruences saskaita un reizina kā vienādojumus: ja $a \equiv b$ un $c \equiv d \pmod m$, tad $a+c \equiv b+d$ un $ac \equiv bd$.

Vienādojumi ar parametru 12. kl.

Vienādojumam $ax^2 + bx + c = 0$ sakņu skaitu nosaka diskriminants $D = b^2 - 4ac$:

$D$Saknes
$D > 0$2 dažādas
$D = 0$1 (divkārša)
$D < 0$reālu sakņu nav

Ja pie $x^2$ ir parametrs, obligāti izšķir gadījumu, kad tas ir $0$ (vienādojums kļūst lineārs!).

Nenoteikto koeficientu metode 12. kl.

1. Uzraksti sadalījumu ar nezināmiem koeficientiem: $\dfrac{P(x)}{(x-a)(x-b)} = \dfrac{A}{x-a} + \dfrac{B}{x-b}$.

2. Reizini abas puses ar saucēju → iegūsti vienādību ar $A, B$.

3. Atrodi $A, B$: vai nu ievieto ērtas $x$ vērtības (saknes), vai salīdzini koeficientus pie vienādām $x$ pakāpēm.

▶ Trenēties uzdevumus — MatemPro app