Pilna CE matemātikas formulu atsauce latviešu valodā — 114 tēmas. Katra saistīta ar pilnu teoriju un piemēriem.
Saskaitīšana un atņemšana:
Reizināšana un dalīšana — zīmju likumi:
| Zīmes | Rezultāts |
|---|---|
| $(+) \cdot (+)$ vai $(-) \cdot (-)$ | $+$ |
| $(+) \cdot (-)$ vai $(-) \cdot (+)$ | $-$ |
Tie paši likumi der dalīšanai.
| Darbība | Likums |
|---|---|
| Saskaitīšana / atņemšana | kopsaucējs, tad skaitītājus saskaita: $\dfrac{a}{c} + \dfrac{b}{c} = \dfrac{a+b}{c}$ |
| Reizināšana | $\dfrac{a}{b} \cdot \dfrac{c}{d} = \dfrac{ac}{bd}$ (skaitītāju ar skaitītāju, saucēju ar saucēju) |
| Dalīšana | $\dfrac{a}{b} : \dfrac{c}{d} = \dfrac{a}{b} \cdot \dfrac{d}{c}$ (reizina ar apgriezto) |
Pirms un pēc darbībām daļu saīsina — dala skaitītāju un saucēju ar to kopīgo dalītāju.
Noapaļojot līdz noteiktai pozīcijai, skaties uz nākamo ciparu aiz tās:
Piemēri (noapaļo līdz desmitdaļām):
$3{,}74 \approx 3{,}7$; $3{,}75 \approx 3{,}8$; $3{,}96 \approx 4{,}0$
Reizināšana/dalīšana ar 10, 100, 1000 — komats pārlec pa labi/kreisi tik pozīcijas, cik nuļļu.
| Jautājums | Formula | Piemērs |
|---|---|---|
| Cik ir $p\%$ no $a$? | $a \cdot \frac{p}{100}$ | $20\%$ no $80$ = $16$ |
| No kura skaitļa $b$ ir $p\%$? | $b : \frac{p}{100}$ | $16$ ir $20\%$ no $80$ |
| Cik $\%$ ir $b$ no $a$? | $\frac{b}{a} \cdot 100\%$ | $16$ no $80$ = $20\%$ |
Izmaiņas: palielināt par $p\%$ = reizināt ar $\left(1 + \frac{p}{100}\right)$; samazināt = ar $\left(1 - \frac{p}{100}\right)$.
Krusteniskā reizināšana (malējo locekļu reizinājums = vidējo locekļu reizinājums):
$\dfrac{a}{b} = \dfrac{c}{d} \;\Leftrightarrow\; a \cdot d = b \cdot c$
Nezināmo proporcijā izsaka no pamatīpašības: ja $\dfrac{a}{b} = \dfrac{c}{x}$, tad $x = \dfrac{b \cdot c}{a}$ — pretējo locekļu reizinājums, dalīts ar trešo locekli.
Tiešā proporcionalitāte: abi lielumi aug kopā (divreiz vairāk preču → divreiz lielāka summa).
Apgrieztā proporcionalitāte: viens aug, otrs sarūk (divreiz vairāk strādnieku → divreiz mazāk laika).
Līdzīgo locekļu savilkšana — saskaita koeficientus, burtu daļa paliek:
$5x + 3x = 8x$; $7a - 2a + a = 6a$
Iekavu atvēršana:
Iznešana pirms iekavām (pretējā darbība): $6x + 9 = 3(2x + 3)$.
Līdzsvaru nesabojā šādas darbības (abām pusēm vienādi):
Praktiskās sekas — pārnešanas likums: locekli var pārnest uz otru pusi, mainot tā zīmi:
$x + 7 = 12 \;\Rightarrow\; x = 12 - 7 = 5$
$3x = 21 \;\Rightarrow\; x = 21 : 3 = 7$
Blakusleņķu summa: $\alpha + \beta = 180^\circ$
Krustleņķi ir vienādi: $\alpha = \gamma$
Divas paralēlas taisnes un šķēlēja veido leņķu pārus:
Dots: nogrieznis $AB$.
| Kvadrants | $x$ | $y$ | Piemērs |
|---|---|---|---|
| I | $+$ | $+$ | $(3; 2)$ |
| II | $-$ | $+$ | $(-3; 2)$ |
| III | $-$ | $-$ | $(-3; -2)$ |
| IV | $+$ | $-$ | $(3; -2)$ |
Uz $x$ ass visiem punktiem $y = 0$; uz $y$ ass — $x = 0$.
Virziena koeficients, ja zināmi divi taisnes punkti $(x_1; y_1)$ un $(x_2; y_2)$:
$k = \dfrac{y_2 - y_1}{x_2 - x_1}$
Ja $k_1 = k_2$, taisnes ir paralēlas. Krustpunktu ar $x$ asi atrod no $kx + b = 0$.
Ar nevienādībām drīkst rīkoties tāpat kā ar vienādojumiem, ar VIENU svarīgu izņēmumu:
| Darbība | Nevienādības zīme |
|---|---|
| Pieskaitīt / atņemt jebkuru skaitli | nemainās |
| Reizināt / dalīt ar pozitīvu | nemainās |
| Reizināt / dalīt ar negatīvu | APGRIEŽAS ($<$ ↔ $>$) |
Divi trijstūri ir vienādi, ja sakrīt:
| Pazīme | Kas sakrīt |
|---|---|
| MML (1. paz.) | divas malas un leņķis starp tām |
| LML (2. paz.) | mala un abi tai pieguļošie leņķi |
| MMM (3. paz.) | visas trīs malas |
Vienādsānu trijstūrī ($AB = BC$): leņķi pie pamata $AC$ vienādi; no virsotnes $B$ vilktā mediāna, augstums un bisektrise sakrīt.
Veselu skaitļu trijnieki, kas der teorēmai un bieži sastopami uzdevumos:
| $a$ | $b$ | $c$ |
|---|---|---|
| $3$ | $4$ | $5$ |
| $5$ | $12$ | $13$ |
| $8$ | $15$ | $17$ |
| $7$ | $24$ | $25$ |
Der arī to daudzkārtņi: $6, 8, 10$; $\ 9, 12, 15$; $\ 10, 24, 26$.
| Tekstā | Matemātikā |
|---|---|
| par $5$ vairāk nekā $x$ | $x + 5$ |
| par $5$ mazāk nekā $x$ | $x - 5$ |
| $3$ reizes vairāk nekā $x$ | $3x$ |
| $3$ reizes mazāk nekā $x$ | $\dfrac{x}{3}$ |
| kopā ir $20$ | $x + y = 20$ |
| $20\%$ atlaide | $\cdot\, 0{,}8$ (maksā $80\%$) |
| attālums, ātrums, laiks | $s = v \cdot t$ |
| brauc viens otram pretī | ātrumus saskaita |
| viens panāk otru | ātrumus atņem |
Pārbaude ar mērvienībām. km/h $\cdot$ h $=$ km ✓. Ja mērvienības nesakrīt, formula ir nepareiza — un to var pamanīt, pirms sāc rēķināt.
| Darbība | Likums | Piemērs |
|---|---|---|
| Monomu reizināšana | koeficientus reizina, vienādu bāzu kāpinātājus saskaita | $3x^2 \cdot 4x^3 = 12x^5$ |
| Monomu dalīšana | koeficientus dala, kāpinātājus atņem | $15x^5 : 3x^2 = 5x^3$ |
| Polinomu saskaitīšana | savelk līdzīgos locekļus (vienādas burtu daļas) | $(2x + 3) + (5x - 1) = 7x + 2$ |
| Monoms $\times$ polinoms | reizina ar katru locekli | $3x(2x - 5) = 6x^2 - 15x$ |
| Polinoms $\times$ polinoms | katru ar katru, tad savelk | $(x+2)(x+3) = x^2 + 5x + 6$ |
Atņemot polinomu, mainās visas atņemamā zīmes:
$(5x + 2) - (3x - 4) = 5x + 2 - 3x + 4 = 2x + 6$
$(a+b)^2 = a^2 + 2ab + b^2$
$(a-b)^2 = a^2 - 2ab + b^2$
$a^2 - b^2 = (a-b)(a+b)$
Vārdos: pirmā saskaitāmā kvadrāts, plus vai mīnus divkāršots abu reizinājums, plus otrā saskaitāmā kvadrāts.
Ja vienādojumā ir daļas, vispirms visus locekļus reizina ar kopsaucēju.
| Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi | $a^m \cdot a^n = a^{m+n}$ |
| Dalot pakāpes ar vienādu bāzi | $a^m : a^n = a^{m-n}$ |
| Kāpinot pakāpi | $(a^m)^n = a^{mn}$ |
| Reizinājuma pakāpe | $(ab)^n = a^n b^n$ |
| Dalījuma pakāpe | $\left(\dfrac{a}{b}\right)^n = \dfrac{a^n}{b^n}$ |
$\sqrt{a \cdot b} = \sqrt{a} \cdot \sqrt{b}$ ($a, b \geq 0$)
$\sqrt{\dfrac{a}{b}} = \dfrac{\sqrt{a}}{\sqrt{b}}$ ($a \geq 0$, $b > 0$)
$(\sqrt{a})^2 = a$, bet $\sqrt{a^2} = |a|$
Reizinātāja iznešana pirms saknes zīmes: $\sqrt{50} = \sqrt{25 \cdot 2} = 5\sqrt{2}$.
Reizinātāja ievietošana zem saknes zīmes: $3\sqrt{2} = \sqrt{9 \cdot 2} = \sqrt{18}$.
Paralelograma īpašības: pretējās malas vienādas, pretējie leņķi vienādi, diagonāles krustpunktā dalās uz pusēm; leņķu pie vienas malas summa ir $180^\circ$.
Romba diagonāles ir savstarpēji perpendikulāras un dala leņķus uz pusēm.
Taisnstūra diagonāles ir vienādas.
| Figūra | Laukums |
|---|---|
| Taisnstūris | $S = ab$ |
| Paralelograms | $S = a \cdot h_a$ |
| Rombs | $S = \dfrac{d_1 d_2}{2}$ (vai $a \cdot h$) |
| Kvadrāts | $S = a^2 = \dfrac{d^2}{2}$ |
$\bar{x} = \dfrac{x_1 + x_2 + \ldots + x_n}{n}$
Mediānas algoritms:
Amplitūda $= x_{max} - x_{min}$
Riņķa līnijas garums (apkārtmērs):
$C = 2\pi r = \pi d$
Riņķa laukums:
$S = \pi r^2$
Loka garums (centra leņķis $\alpha$ grādos) un sektora laukums:
$\ell = \dfrac{\alpha}{360^\circ} \cdot 2\pi r$, $S_{sekt} = \dfrac{\alpha}{360^\circ} \cdot \pi r^2$
No $x \cdot y = k$ izsakot $y$, iegūstam funkciju $y = \dfrac{k}{x}$. Tās grafiks ir hiperbola — divi atsevišķi zari.
Funkcija nav definēta, kad $x = 0$ (ar nulli nedrīkst dalīt), un $y$ nekad nav $0$ — grafiks tuvojas asīm, bet tās nesasniedz.
Tilpums: $V = S_{\text{pamata}} \cdot H$. Cilindram $S_{\text{pamata}} = \pi r^2$, tātad $V = \pi r^2 H$.
Sānu virsmas laukums: prizmai $S_{\text{sānu}} = P_{\text{pamata}} \cdot H$ (pamata perimetrs reiz augstums), cilindram $S_{\text{sānu}} = 2\pi r H$.
Ko dari ar vienu pusi, to dari arī ar otru.
Tas ir viss. Visas pārējās „metodes" ir šī noteikuma pielietojumi:
| Lielums ir reizinātājs | Dali abas puses ar to, kas tam blakus |
| Lielums ir saucējā | Vispirms reizini abas puses ar to |
| Lielumam kaut kas pieskaitīts | Atņem to no abām pusēm |
| Kvadrātā | Velc kvadrātsakni no abām pusēm (fizikālam lielumam — pozitīvā sakne) |
$D = b^2 - 4ac$, $x_{1,2} = \dfrac{-b \pm \sqrt{D}}{2a}$
| $D > 0$ | divas dažādas saknes |
| $D = 0$ | viena sakne $x = -\dfrac{b}{2a}$ |
| $D < 0$ | reālu sakņu nav |
Vjeta teorēma: $x_1 + x_2 = -\dfrac{b}{a}$, $\ x_1 \cdot x_2 = \dfrac{c}{a}$.
| Leņķis | $0^\circ$ | $30^\circ$ | $45^\circ$ | $60^\circ$ | $90^\circ$ |
|---|---|---|---|---|---|
| $\sin$ | $0$ | $\dfrac{1}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{2}}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{2}$ | $1$ |
| $\cos$ | $1$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{2}}{2}$ | $\dfrac{1}{2}$ | $0$ |
| $\operatorname{tg}$ | $0$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{3}$ | $1$ | $\sqrt{3}$ | — |
Lai pierādītu, ka trijstūri ir līdzīgi, pietiek ar vienu pazīmi:
| Pēc diviem leņķiem | divi leņķi pa pāriem vienādi |
| Pēc divām malām un leņķa | divas malas proporcionālas, un leņķi starp tām vienādi |
| Pēc trim malām | visas trīs malas proporcionālas |
Ja līdzības koeficients ir $k$, tad perimetri attiecas kā $k$, bet laukumi — kā $k^2$.
| Laukums | $S = \dfrac{(a + b) \cdot h}{2}$ |
| Viduslīnija | $m = \dfrac{a + b}{2}$ (savieno sānu malu viduspunktus, paralēla pamatiem) |
| Laukums caur viduslīniju | $S = m \cdot h$ |
Vienādsānu trapecē leņķi pie viena pamata ir vienādi un diagonāles ir vienādas.
| Kopīgā reizinātāja iznešana | $ax + ay = a(x + y)$ |
| Kvadrātu starpība | $a^2 - b^2 = (a-b)(a+b)$ |
| Pilns kvadrāts + | $a^2 + 2ab + b^2 = (a+b)^2$ |
| Pilns kvadrāts − | $a^2 - 2ab + b^2 = (a-b)^2$ |
| Kubu summa | $a^3 + b^3 = (a+b)(a^2 - ab + b^2)$ |
| Kubu starpība | $a^3 - b^3 = (a-b)(a^2 + ab + b^2)$ |
| Ievietošanas paņēmiens | No viena vienādojuma izsaka $x$ vai $y$ un ievieto otrajā |
| Saskaitīšanas paņēmiens | Reizina vienādojumus tā, lai, tos saskaitot vai atņemot, viens nezināmais izzustu |
| Grafiskais paņēmiens | Zīmē abas taisnes un atrod krustpunktu (mazāk precīzs) |
Kuru izvēlēties:
Aritmētiskā progresija ($a_1, a_1+d, a_1+2d, \ldots$):
| $n$-tais loceklis | $a_n = a_1 + (n-1) d$ |
| Diference | $d = a_{n+1} - a_n$ |
| Summa | $S_n = \dfrac{(a_1 + a_n) \cdot n}{2}$ |
Ģeometriskā progresija ($b_1, b_1 q, b_1 q^2, \ldots$):
| $n$-tais loceklis | $b_n = b_1 \cdot q^{n-1}$ |
| Kvocients | $q = \dfrac{b_{n+1}}{b_n}$ |
| Summa | $S_n = b_1 \cdot \dfrac{q^n - 1}{q - 1}$ (ja $q \neq 1$) |
Ievilkts daudzstūris — visas virsotnes atrodas uz vienas riņķa līnijas. Šo riņķi sauc par apvilkto riņķa līniju (apvilkts ap daudzstūri).
Apvilkts daudzstūris — visas malas pieskaras vienai riņķa līnijai. Šī ir ievilktā riņķa līnija.
Trijstūrim VIENMĒR ir gan ievilktā, gan apvilktā riņķa līnija (citiem daudzstūriem ne vienmēr).
| Apvilkts četrstūris | Pretējo malu summas vienādas: $a + c = b + d$ |
| Ievilkts četrstūris | Pretējo leņķu summa = $180^\circ$ |
Regulārs daudzstūris (visas malas un visi leņķi vienādi) — vienmēr ir ievilkts un apvilkts. Piemērs: vienādmalu trijstūris, kvadrāts, regulārs sešstūris.
Virsotnes abscisa ($x$ koordināta): $x_v = -\dfrac{b}{2a}$. Ordinātu iegūst, ievietojot $x_v$ funkcijā.
Krustpunkts ar $y$ asi: $x = 0$ dod $y = c$, tātad punkts $(0;\, c)$.
Krustpunkti ar $x$ asi (nulles) ir kvadrātvienādojuma $ax^2 + bx + c = 0$ saknes (var būt $2$, $1$ vai neviena).
Mērķis — atstāt $x$ vienā pusē, skaitļus otrā:
Diskriminants: $D = b^2 - 4ac$.
Sakņu formula: $x = \dfrac{-b \pm \sqrt{D}}{2a}$.
Vjeta teorēma (kad $a=1$): $x_1 + x_2 = -b$ un $x_1 \cdot x_2 = c$.
| Reizinot pakāpes ar vienādu bāzi | $a^m \cdot a^n = a^{m+n}$ |
| Dalot pakāpes ar vienādu bāzi | $\dfrac{a^m}{a^n} = a^{m-n}$ |
| Kāpinot pakāpi | $(a^m)^n = a^{mn}$ |
| Reizinājuma pakāpe | $(ab)^n = a^n b^n$ |
| Dalījuma pakāpe | $\left(\dfrac{a}{b}\right)^n = \dfrac{a^n}{b^n}$ |
Saknēm: $\sqrt[n]{ab} = \sqrt[n]{a} \cdot \sqrt[n]{b}$, $\ \sqrt[n]{\dfrac{a}{b}} = \dfrac{\sqrt[n]{a}}{\sqrt[n]{b}}$ (ja $a, b \geq 0$).
| Parabolas virsotne | $x_v = -\dfrac{b}{2a}$, $y_v = f(x_v)$ |
| Krustpunkts ar $y$ asi | $(0; c)$ |
| Krustpunkti ar $x$ asi | vienādojuma $ax^2 + bx + c = 0$ saknes |
| Zari | $a > 0$ — uz augšu, $a < 0$ — uz leju |
| Pieskaitīšana/atņemšana | Pieskaita vai atņem to pašu skaitli abām pusēm — zīme nemainās |
| Reizināšana ar pozitīvu | Zīme nemainās |
| Reizināšana ar negatīvu | Zīme MAINĀS: $< \to >$, $\leq \to \geq$ utt. |
Intervālu apzīmējumi:
Vienādojums $|x| = a$ (kur $a > 0$): divi atrisinājumi
$x = a$ vai $x = -a$
(Ja $a = 0$ → $x = 0$; ja $a < 0$ → atrisinājuma nav.)
Nevienādības:
$|x| < a \;\Leftrightarrow\; -a < x < a$ („starp")
$|x| > a \;\Leftrightarrow\; x < -a$ vai $x > a$ („ārpus")
Saīsināšana: $\dfrac{x^2 - 4}{x + 2} = \dfrac{(x-2)(x+2)}{x+2} = x - 2$ (ja $x \neq -2$).
Saskaitīšana: caur kopsaucēju (tāpat kā parastās daļas).
Reizināšana: skaitītāju ar skaitītāju, saucēju ar saucēju. Dalīšana: reizina ar apgriezto daļu.
Kā ar šīm darbībām atrisina vienādojumus (piemēram, $\dfrac{A}{B} = 0$), skaties lapā „Daļveida vienādojumi".
| $k$ zīme | Zari |
|---|---|
| $k > 0$ | I un III kvadrantā (funkcija dilst) |
| $k < 0$ | II un IV kvadrantā (funkcija aug) |
Funkcija ir nepāra (grafiks simetrisks pret koordinātu sākumpunktu).
Punkts $(x; y)$ pieder hiperbolai $\Leftrightarrow$ reizinājums $x \cdot y = k$ ir konstants.
$\dfrac{A}{B} = 0 \iff A = 0$ un $B \neq 0$
Daļa ir nulle tieši tad, ja nulle ir skaitītājs. Saucējs daļu par nulli padarīt nevar — tas drīkst būt jebkas, izņemot $0$.
Piemērs. Atrisini $\dfrac{x^2 - 9}{x - 3} = 0$.
1. solis. Definīcijas kopa: $x - 3 \neq 0$, tātad $x \neq 3$.
2. solis. Skaitītājs $= 0$: $x^2 - 9 = 0$, $(x - 3)(x + 3) = 0$, tātad $x = 3$ vai $x = -3$.
3. solis. Pārbaude ar definīcijas kopu: $x = 3$ neder (saucējs $= 0$) — sveša sakne. Paliek $x = -3$.
Atbilde: $x = -3$.
Kāpēc zīme intervālā nemainās — grafiskā intervālu metode. Uzskicē $y = f(x)$ un $y = g(x)$ grafikus (taisnes vai parabolas). Katrs grafiks krusto $x$ asi tikai savās nullēs, tāpēc starp nullēm tas paliek vienā ass pusē. Dalījums $\dfrac{f(x)}{g(x)}$ ir pozitīvs, kur abi grafiki ir VIENĀ ass pusē, un negatīvs, kur dažādās.
Ātrais zīmju likums. Ja visi reizinātāji ir formā $(x - a)$ ar pozitīvu koeficientu pie $x$, tad labajā malējā intervālā zīme ir $+$ un, ejot pa kreisi, tā mainās pie katras nulles — izņemot nulles, kuru reizinātājs ir pāra pakāpē, piemēram, $(x - a)^2$.
Apvienojums $A \cup B$ — elementi, kas pieder $A$ vai $B$ (visi kopā).
Šķēlums $A \cap B$ — elementi, kas pieder $A$ un $B$ (kopīgie).
Starpība $A \setminus B$ — elementi, kas pieder $A$, bet ne $B$.
Elementu skaita formula (ieslēgšanas-izslēgšanas princips):
$|A \cup B| = |A| + |B| - |A \cap B|$
1. Kvadrātsakne nekad nav negatīva.
Pieraksts $\sqrt{\ }$ nozīmē aritmētisko kvadrātsakni, un tā vienmēr ir $\geq 0$. Tāpēc $\sqrt{\text{kaut kas}} = -5$ ir neiespējami — atrisinājuma nav, un to var pateikt uzreiz.
2. Kāpināšana kvadrātā var radīt svešas saknes.
$-3 \neq 3$, bet $(-3)^2 = 3^2$. Kāpinot kvadrātā, zīmju atšķirība pazūd — un ar to var „ienākt" skaitļi, kuru sākotnējā vienādojumā nebija. Tās sauc par svešajām saknēm.
Tāpēc iracionālā vienādojuma atrisinājums nav pabeigts bez pārbaudes. Pārbaude te nav pieklājība, bet risinājuma daļa.
| Reizinājuma logaritms | $\log_a (xy) = \log_a x + \log_a y$ |
| Dalījuma logaritms | $\log_a \dfrac{x}{y} = \log_a x - \log_a y$ |
| Pakāpes logaritms | $\log_a x^n = n \log_a x$ |
| Vienkāršākās vērtības | $\log_a a = 1$, $\ \log_a 1 = 0$ |
| Bāzes pakāpes logaritms | $\log_a a^n = n$ |
| Logaritmiskā pamatidentitāte | $a^{\log_a b} = b$ |
| Pāreja uz citu bāzi | $\log_a b = \dfrac{\log_c b}{\log_c a}$ |
Īpašības der tikai tad, ja visi logaritmi ir definēti ($x > 0$, $y > 0$).
| Īpašība | $a > 1$, piem. $y = 2^x$ | $0 < a < 1$, piem. $y = \left(\dfrac{1}{2}\right)^x$ |
|---|---|---|
| Definīcijas kopa | $D(f) = (-\infty; +\infty)$ | |
| Vērtību kopa | $E(f) = (0; +\infty)$ — vērtības vienmēr pozitīvas | |
| Krustpunkts ar $y$ asi | $(0; 1)$, jo $a^0 = 1$ | |
| Funkcijas nulles | nav — grafiks $x$ asi nekrusto | |
| Monotonitāte | augoša | dilstoša |
| Horizontālā asimptote $y = 0$ | grafiks tuvojas $x$ asij pa kreisi ($x \to -\infty$) | grafiks tuvojas $x$ asij pa labi ($x \to +\infty$) |
| Kad $a^x > 1$ | ja $x > 0$ | ja $x < 0$ |
Grafiki $y = a^x$ un $y = \left(\dfrac{1}{a}\right)^x$ ir simetriski attiecībā pret $y$ asi, jo $\left(\dfrac{1}{a}\right)^x = a^{-x}$.
| Vienāda bāze | ja $a^{f(x)} = a^{g(x)}$ ($a > 0$, $a \neq 1$), tad $f(x) = g(x)$ |
| Logaritmēšana | ja $a^x = b$ un $b > 0$, tad $x = \log_a b$ |
| Jauns mainīgais | ja ir $a^{2x}$ un $a^x$, apzīmē $t = a^x$, kur $t > 0$ |
$\log_a f(x) = b \iff f(x) = a^b$
Šeit definīcijas kopas nosacījums izpildās pats: $a^b > 0$ jebkuram $b$, tāpēc atrastais $x$ argumentu padara pozitīvu.
Piemērs. $\log_2(1 - 3x) = 4$.
$1 - 3x = 2^4 = 16$, $-3x = 15$, $x = -5$.
Pārbaude: $1 - 3 \cdot (-5) = 16$, $\log_2 16 = 4$ ✓. Sakne ir negatīva, un tas ir pareizi — pozitīvam jābūt argumentam, nevis $x$.
Negatīvs kāpinātājs. $\log_{\frac{1}{3}}(x + 1) = -2$: $x + 1 = \left(\dfrac{1}{3}\right)^{-2} = 9$, $x = 8$.
$a > 1$: funkcija $y = \log_a x$ ir augoša — lielākam argumentam atbilst lielāka vērtība. Zīme saglabājas:
$\log_a f(x) > \log_a g(x)$ $\iff$ $f(x) > g(x) > 0$
$0 < a < 1$: funkcija $y = \log_a x$ ir dilstoša — lielākam argumentam atbilst MAZĀKA vērtība. Zīme apgriežas:
$\log_a f(x) > \log_a g(x)$ $\iff$ $0 < f(x) < g(x)$
Pārbaude ar skaitļiem: $\log_2 2 = 1 < \log_2 8 = 3$, bet $\log_{\frac{1}{2}} 2 = -1 > \log_{\frac{1}{2}} 8 = -3$.
Zīmi apgriež TIKAI bāze, kas mazāka par $1$. Negatīvs skaitlis labajā pusē ($\log_2 x > -1$) zīmi nemaina.
| $n$-tais loceklis | $a_n = a_1 + (n-1) d$ |
| Summa $S_n$ | $S_n = \dfrac{(a_1 + a_n) \cdot n}{2}$ |
| Summa, ja zināms $d$ | $S_n = \dfrac{(2a_1 + (n-1)d) \cdot n}{2}$ |
| Vidējais loceklis | $a_n = \dfrac{a_{n-1} + a_{n+1}}{2}$ (katrs loceklis ir blakus locekļu vidējais) |
| $n$-tais loceklis | $b_n = b_1 \cdot q^{n-1}$ |
| Summa $S_n$ | $S_n = b_1 \cdot \dfrac{q^n - 1}{q - 1}$, ja $q \neq 1$ |
| Bezgalīga summa | $S_\infty = \dfrac{b_1}{1 - q}$, ja $|q| < 1$ (augstākais līmenis) |
| Vidējais loceklis | $b_n^2 = b_{n-1} \cdot b_{n+1}$ (katrs loceklis ir blakus locekļu ģeometriskais vidējais) |
Lai atrastu $f(g(x))$:
Piemērs: ja $f(t) = t^2 + 1$ un $g(x) = 3x$, tad $f(g(x)) = (3x)^2 + 1 = 9x^2 + 1$.
Skaitliskai vērtībai $f(g(2))$: vispirms aprēķina $g(2)$, tad rezultātu ievieto $f$.
Biežākie veselo skaitļu trijstūri: $(3;4;5)$, $(5;12;13)$, $(8;15;17)$ un to daudzkārtņi (piem. $6;8;10$).
Augstums $h$ vienmēr ir perpendikulārs pamatam, ne sānu mala.
| Patvaļīgas prizmas tilpums | $V = S_{pam} \cdot h$ |
| Taisnstūra paralēlskaldņa tilpums | $V = a \cdot b \cdot c$ |
| Taisnstūra paralēlskaldņa virsma | $S = 2(ab + bc + ac)$ |
| Taisnstūra paralēlskaldņa diagonāle | $d = \sqrt{a^2 + b^2 + c^2}$ |
| Kuba tilpums | $V = a^3$ |
| Kuba virsma | $S = 6a^2$ |
| Kuba diagonāle | $d = a\sqrt{3}$ |
| Centra leņķis | Vienāds ar loku (grādos), uz kura balstās |
| Ievilkts leņķis | Puse no centra leņķa: $\angle = \dfrac{1}{2} \cdot $ loks |
| Pieskare perpendikulāra rādiusam | Pieskaršanās punktā $\angle = 90^\circ$ |
Riņķa laukums: $S = \pi r^2$. Apkārtmērs: $C = 2\pi r$.
Sektora laukums: $S_{sekt} = \dfrac{\pi r^2 \alpha}{360^\circ}$ (kur $\alpha$ — leņķis grādos).
Katešu $a$ un $b$ projekcijas uz hipotenūzas ir $p$ un $q$, hipotenūza $c = p + q$, augstums pret hipotenūzu — $h$.
$h = \sqrt{p \cdot q}$
$a = \sqrt{p \cdot c}, \qquad b = \sqrt{q \cdot c}$
Augstums ir abu projekciju vidējais ģeometriskais. Katete ir savas projekcijas un visas hipotenūzas vidējais ģeometriskais.
| Pamata laukums | $S_{\text{pam}} = \pi r^2$ |
| Sānu virsmas laukums | $S_{\text{sānu}} = 2\pi r h$ |
| Pilnās virsmas laukums | $S = 2\pi r^2 + 2\pi r h = 2\pi r (r + h)$ |
| Tilpums | $V = \pi r^2 h$ |
| Aksiālšķēlums | taisnstūris $2r \times h$ |
$V = \dfrac{4}{3}\pi R^3$
$S = 4\pi R^2$
Šķēluma rādiuss attālumā $d$ no centra:
$r = \sqrt{R^2 - d^2}$
Interesants fakts pārbaudei: sfēras laukums ir tieši 4 lielā riņķa laukumi ($4 \cdot \pi R^2$).
$V = \dfrac{1}{3}\pi R^2 h$
$S_{sānu} = \pi R l$
$S_{pilna} = \pi R l + \pi R^2 = \pi R (l + R)$
Salīdzinājumam ar cilindru: konusa tilpums ir tieši trešdaļa no cilindra ar to pašu pamatu un augstumu.
$V = \dfrac{1}{3} S_{pamata} \cdot h$
Sānu virsma (regulārai piramīdai, $P$ — pamata perimetrs, $m$ — apotēma):
$S_{sānu} = \dfrac{1}{2} P \cdot m$
$S_{pilna} = S_{sānu} + S_{pamata}$
Pitagora sakarības regulārā piramīdā: $l^2 = h^2 + R^2$ un $m^2 = h^2 + r^2$ ($R$, $r$ — pamata apvilktās/ievilktās riņķa līnijas rādiusi).
Taisnes perpendikularitāte plaknei: taisne ir perpendikulāra plaknei, ja tā ir perpendikulāra divām krustojošām taisnēm šajā plaknē.
Trīs perpendikulu teorēma: ja no punkta ārpus plaknes novilkts perpendikuls un slīpne, tad plaknes taisne, kas ir perpendikulāra slīpnes projekcijai, ir perpendikulāra arī pašai slīpnei.
Divplakņu kakts — figūra, ko veido divas pusplaknes ar kopīgu šķautni; to mēra ar lineāro leņķi (abas malas perpendikulāras šķautnei).
$\sin^2\alpha + \cos^2\alpha = 1$, $\quad \operatorname{tg}\alpha = \dfrac{\sin\alpha}{\cos\alpha}$
Trijstūra laukums pēc divām malām un leņķa starp tām: $S = \dfrac{1}{2}ab\sin\gamma$.
| Leņķis | $0^\circ$ | $30^\circ$ | $45^\circ$ | $60^\circ$ | $90^\circ$ |
|---|---|---|---|---|---|
| $\sin$ | $0$ | $\dfrac{1}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{2}}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{2}$ | $1$ |
| $\cos$ | $1$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{2}$ | $\dfrac{\sqrt{2}}{2}$ | $\dfrac{1}{2}$ | $0$ |
| $\operatorname{tg}$ | $0$ | $\dfrac{\sqrt{3}}{3}$ | $1$ | $\sqrt{3}$ | — |
$\operatorname{tg} 90^\circ$ nav definēts, jo $\cos 90^\circ = 0$, bet ar nulli dalīt nevar.
Kā atcerēties. Sinusa vērtības no $0^\circ$ līdz $90^\circ$ ir $\dfrac{\sqrt{0}}{2}, \dfrac{\sqrt{1}}{2}, \dfrac{\sqrt{2}}{2}, \dfrac{\sqrt{3}}{2}, \dfrac{\sqrt{4}}{2}$. Kosinusam tās pašas vērtības apgrieztā secībā.
| $\sin^2\alpha = 1 - \cos^2\alpha$ | sinuss caur kosinusu |
| $\cos^2\alpha = 1 - \sin^2\alpha$ | kosinuss caur sinusu |
| $1 + \operatorname{tg}^2\alpha = \dfrac{1}{\cos^2\alpha}$ | abas puses dala ar $\cos^2\alpha$ |
| $1 + \operatorname{ctg}^2\alpha = \dfrac{1}{\sin^2\alpha}$ | abas puses dala ar $\sin^2\alpha$ |
Visas šīs formulas nolasāmas no vienības riņķa. Tabula nav jāiekaļ — to var uzbūvēt divos soļos (un eksāmenā tas jādara ātri); kā tieši, rāda nākamā sadaļa.
| Leņķis | Radiānos | $\sin$ | $\cos$ |
|---|---|---|---|
| $-\alpha$ | $-\alpha$ | $-\sin\alpha$ | $\cos\alpha$ |
| $90^\circ - \alpha$ | $\dfrac{\pi}{2} - \alpha$ | $\cos\alpha$ | $\sin\alpha$ |
| $90^\circ + \alpha$ | $\dfrac{\pi}{2} + \alpha$ | $\cos\alpha$ | $-\sin\alpha$ |
| $180^\circ - \alpha$ | $\pi - \alpha$ | $\sin\alpha$ | $-\cos\alpha$ |
| $180^\circ + \alpha$ | $\pi + \alpha$ | $-\sin\alpha$ | $-\cos\alpha$ |
| $270^\circ - \alpha$ | $\dfrac{3\pi}{2} - \alpha$ | $-\cos\alpha$ | $-\sin\alpha$ |
| $270^\circ + \alpha$ | $\dfrac{3\pi}{2} + \alpha$ | $-\cos\alpha$ | $\sin\alpha$ |
| $360^\circ - \alpha$ | $2\pi - \alpha$ | $-\sin\alpha$ | $\cos\alpha$ |
Divas rindas ir īpaši svarīgas un tām ir savs nosaukums — papildleņķu sakarības: $\sin(90^\circ - \alpha) = \cos\alpha$ un $\cos(90^\circ - \alpha) = \sin\alpha$. Tieši tāpēc $\sin 30^\circ = \cos 60^\circ$.
| Dots | Var atrast |
|---|---|
| divi leņķi un viena mala | pārējās malas |
| divas malas un leņķis pretī vienai no tām | otru leņķi (var būt divi atrisinājumi) |
| mala un pretī esošais leņķis | apvilktās riņķa līnijas rādiusu $R$ |
Ja dotas trīs malas vai divas malas un leņķis starp tām, lieto kosinusu teorēmu.
| Vienādojums | Atrisinājums |
|---|---|
| $\sin x = a$ | $x = (-1)^n \arcsin a + \pi n$ |
| $\cos x = a$ | $x = \pm \arccos a + 2\pi n$ |
| $\operatorname{tg} x = a$ | $x = \operatorname{arctg} a + \pi n$ |
Vienkāršāk: $\sin x = 0 \Rightarrow x = \pi n$; $\ \cos x = 0 \Rightarrow x = \dfrac{\pi}{2} + \pi n$; $\ \cos x = 1 \Rightarrow x = 2\pi n$.
$a^2 = b^2 + c^2 - 2bc \cdot \cos A$
kur $A$ ir leņķis pretī malai $a$ (starp malām $b$ un $c$).
Leņķa atrašanai (zinot visas trīs malas) izsaka kosinusu:
$\cos A = \dfrac{b^2 + c^2 - a^2}{2bc}$
Kad lietot kuru teorēmu:
$\sin 2\alpha = 2\sin\alpha\cos\alpha$
$\cos 2\alpha = \cos^2\alpha - \sin^2\alpha$
Kosinusam ir trīs ekvivalentas formas (ar pamatidentitāti $\sin^2 + \cos^2 = 1$):
$\cos 2\alpha = 2\cos^2\alpha - 1 = 1 - 2\sin^2\alpha$
$\operatorname{tg} 2\alpha = \dfrac{2\operatorname{tg}\alpha}{1 - \operatorname{tg}^2\alpha}$
| Parametrs | Ietekme |
|---|---|
| $A$ — amplitūda | svārstību augstums: vērtības $[-A; A]$ |
| $B$ — biežums | periods $T = \dfrac{2\pi}{B}$ |
Raksturlielumi:
| Garums | $|\vec{a}| = \sqrt{x^2 + y^2}$ |
| Summa | $\vec{a} + \vec{b} = (x_a + x_b;\ y_a + y_b)$ |
| Starpība | $\vec{a} - \vec{b} = (x_a - x_b;\ y_a - y_b)$ |
| Reizināšana ar skaitli | $k\vec{a} = (kx;\ ky)$ |
| Skalārais reizinājums | $\vec{a} \cdot \vec{b} = x_a x_b + y_a y_b$ |
| Kolineāri vektori | koordinātas proporcionālas: $\vec{b} = k\vec{a}$ |
Vektori ir perpendikulāri tad un tikai tad, ja to skalārais reizinājums ir $0$.
| Paralēlas | $k_1 = k_2$ |
| Perpendikulāras | $k_1 \cdot k_2 = -1$, t. i., $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$ |
| Caur punktu $(x_0; y_0)$ | $y - y_0 = k(x - x_0)$ |
| Vispārīgais vienādojums | $Ax + By + C = 0$ |
Perpendikulārās taisnes koeficientu iegūst, ja doto koeficientu apgriež un maina tā zīmi: $2 \to -\dfrac{1}{2}$, $\ -\dfrac{3}{4} \to \dfrac{4}{3}$.
Attālums starp punktiem:
$d = \sqrt{(x_2 - x_1)^2 + (y_2 - y_1)^2}$
Nogriežņa viduspunkts:
$M\left(\dfrac{x_1 + x_2}{2};\; \dfrac{y_1 + y_2}{2}\right)$
Punkta $(x_0; y_0)$ attālums līdz taisnei $ax + by + c = 0$:
$d = \dfrac{|ax_0 + by_0 + c|}{\sqrt{a^2 + b^2}}$
Kanoniskā forma (centrs $(a; b)$, rādiuss $R$):
$(x - a)^2 + (y - b)^2 = R^2$
Centrs koordinātu sākumpunktā ($a = b = 0$):
$x^2 + y^2 = R^2$
No izvērstās formas $x^2 + y^2 + Dx + Ey + F = 0$ centru un rādiusu atrod, izdalot pilnos kvadrātus.
Parabola: $y = ax^2$ (virsotne sākumpunktā). Virsotne $y = ax^2+bx+c$ parabolai: $x_v = -\dfrac{b}{2a}$.
Elipse:
$\dfrac{x^2}{a^2} + \dfrac{y^2}{b^2} = 1$
$a$ un $b$ — pusass garumi. Ja $a = b$ → riņķa līnija.
Hiperbola:
$\dfrac{x^2}{a^2} - \dfrac{y^2}{b^2} = 1$
Mīnusa zīme ir tas, kas atšķir hiperbolu no elipses.
Garums (modulis):
$|\vec{a}| = \sqrt{a_1^2 + a_2^2 + a_3^2}$
Saskaitīšana / reizināšana ar skaitli: pa koordinātām.
Skalārais reizinājums:
$\vec{a} \cdot \vec{b} = a_1 b_1 + a_2 b_2 + a_3 b_3 = |\vec{a}||\vec{b}|\cos\varphi$
Perpendikularitāte: $\vec{a} \perp \vec{b} \Leftrightarrow \vec{a}\cdot\vec{b} = 0$.
Leņķis: $\cos\varphi = \dfrac{\vec{a}\cdot\vec{b}}{|\vec{a}||\vec{b}|}$.
Leņķis starp vektoriem, skalārais kvadrāts un vektori figūrās — lapā „Skalārais reizinājums un leņķis starp vektoriem".
Koordinātās — atbilstošo koordinātu reizinājumu summa:
Leņķis:
$\cos\varphi = \dfrac{\vec{a}\cdot\vec{b}}{|\vec{a}|\cdot|\vec{b}|}$
Skalārais kvadrāts: $\vec{a}\cdot\vec{a} = |\vec{a}|^2$. Tas ļauj garumus rēķināt ar vektoriem:
$|\vec{a} \pm \vec{b}|^2 = |\vec{a}|^2 \pm 2\,\vec{a}\cdot\vec{b} + |\vec{b}|^2$
(tā ir kosinusu teorēma vektoru valodā).
Īpašības:
Mehāniskais darbs: spēks $\vec{F}$, pārvietojums $\vec{s}$ — $A = \vec{F}\cdot\vec{s}$.
Taisnes $A_1x + B_1y + C_1 = 0$ un $A_2x + B_2y + C_2 = 0$ salīdzina pēc normālvektoriem:
Ja kāds koeficients ir $0$, attiecības vietā salīdzina reizinājumus: kolineāri ⇔ $A_1B_2 = A_2B_1$.
Plakņu paralelitāte un perpendikularitāte — pēc normālvektoriem $\vec{n_1}, \vec{n_2}$:
Punkta $(x_0;y_0;z_0)$ attālums līdz plaknei $Ax+By+Cz+D=0$:
$d = \dfrac{|Ax_0 + By_0 + Cz_0 + D|}{\sqrt{A^2+B^2+C^2}}$
Divu kopu apvienojuma elementu skaits: $|A \cup B| = |A| + |B| - |A \cap B|$.
Atņem $|A \cap B|$, lai kopīgos elementus neskaitītu divreiz.
Vidējais: $\bar{x} = \dfrac{x_1 + x_2 + \ldots + x_n}{n}$.
Mediāna: sakārto augošā secībā; ja $n$ nepāra — vidējais elements; ja pāra — divu vidējo vidējais.
| Pretējais notikums | $P(\bar{A}) = 1 - P(A)$ |
| Neatkarīgi notikumi ($A$ un $B$) | $P(A \cap B) = P(A) \cdot P(B)$ |
| Nesavienojami notikumi ($A$ vai $B$) | $P(A \cup B) = P(A) + P(B)$ |
| Jebkuri notikumi ($A$ vai $B$) | $P(A \cup B) = P(A) + P(B) - P(A \cap B)$ |
| Veids | Formula | Secība |
|---|---|---|
| Permutācijas $P_n$ | $n!$ | Svarīga (sakārtojums) |
| Variācijas $A_n^k$ | $\dfrac{n!}{(n-k)!}$ | Svarīga (sakārtojums no $n$) |
| Kombinācijas $C_n^k$ | $\dfrac{n!}{k!(n-k)!}$ | NAV svarīga |
Sakarība: $A_n^k = C_n^k \cdot k!$ (variācijas = kombinācijas × sakārtojumi).
Stabiņu diagramma — kategoriāliem vai diskrētiem datiem. Katrs stabiņš ir viena kategorija vai vērtība; starp stabiņiem ir atstarpes. Kategorijām secība var būt jebkura, skaitliskām vērtībām — augoša (sk. lapu „Statistikas pamati: vidējais, mediāna, moda").
Histogramma — nepārtrauktiem datiem, sagrupētiem intervālos. Horizontālā ass ir skaitļu ass, tāpēc stabiņi saskaras: intervāli seko viens otram bez spraugām. Stabiņa platums ir intervāla platums, augstums — biežums. Iepriekšējā piemēra histogramma:
Kā lasīt:
Varbūtība, ka $n$ mēģinājumos veiksme būs tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot q^{n-k}$, kur $C_n^k = \dfrac{n!}{k!\,(n-k)!}$.
$C_n^k$ ir to secību skaits, kurās var notikt $k$ veiksmes, bet $p^k q^{n-k}$ — katras šādas secības varbūtība.
Dispersija ($\bar{x}$ — vidējais aritmētiskais, $n$ — datu skaits):
$D = \dfrac{(x_1 - \bar{x})^2 + \ldots + (x_n - \bar{x})^2}{n}$
Standartnovirze:
$\sigma = \sqrt{D}$
Algoritms: ① atrodi vidējo $\bar{x}$; ② katrai vērtībai aprēķini novirzi $x_i - \bar{x}$; ③ novirzes kāpini kvadrātā; ④ atrodi kvadrātu vidējo (= dispersija); ⑤ izvelc sakni (= standartnovirze).
$P_n = n!$
$A_n^k = \dfrac{n!}{(n-k)!} = n(n-1)\cdots(n-k+1)$
$C_n^k = \dfrac{n!}{k!\,(n-k)!} = \dfrac{A_n^k}{k!}$
Sakarība: variācija = kombinācija reiz permutācijas: $A_n^k = C_n^k \cdot k!$.
Nosacītā varbūtība:
$P(A|B) = \dfrac{P(A \cap B)}{P(B)}$
Reizināšanas likums: $P(A \cap B) = P(B) \cdot P(A|B)$.
Neatkarīgi notikumi: ja $A$ un $B$ neatkarīgi, tad $P(A|B) = P(A)$ un
$P(A \cap B) = P(A) \cdot P(B)$
$P = \dfrac{C_K^k \cdot C_{N-K}^{n-k}}{C_N^n}$
kur:
Skaitītājs: (kā izvēlēties $k$ īpašos) × (kā izvēlēties pārējos $n-k$ no neīpašajiem). Saucējs: visi veidi izvēlēties $n$ no $N$.
Algoritms:
Kastu diagramma attēlo piecus skaitļus: $x_{min}, Q_1, Q_2, Q_3, x_{max}$.
$IQR = Q_3 - Q_1$; izlecošās vērtības: ārpus $[Q_1 - 1{,}5\,IQR;\; Q_3 + 1{,}5\,IQR]$.
| $|r|$ | Sakarības ciešums |
|---|---|
| $0{,}9$–$1{,}0$ | ļoti cieša |
| $0{,}5$–$0{,}9$ | vidēja |
| $0$–$0{,}3$ | vāja / nav |
Regresijas taisni izmanto prognozēšanai: ievieto $x$ un iegūst prognozēto $y$.
Praksē $r$ un regresijas koeficientus aprēķina ar kalkulatoru vai izklājlapu.
Sagaidāmā vērtība (matemātiskā cerība) $E(X)$ — „vidējais ilgtermiņā":
$E(X) = x_1 p_1 + x_2 p_2 + \ldots + x_n p_n$
Dispersija un standartnovirze:
$D(X) = E(X^2) - \big(E(X)\big)^2$, $\sigma = \sqrt{D(X)}$
Sagaidāmo vērtību lieto risku un ienākumu prognozēšanā (apdrošināšana, azartspēles, ieguldījumi).
$P(A) = P(H_1)P(A|H_1) + P(H_2)P(A|H_2) + \ldots + P(H_n)P(A|H_n)$
t.i., katra scenārija varbūtība reiz notikuma varbūtība tajā scenārijā, viss saskaitīts.
Nosacījumi: $H_1, \ldots, H_n$ savstarpēji izslēdzoši, $P(H_1) + \ldots + P(H_n) = 1$.
Normālam sadalījumam datu īpatsvars intervālos ap vidējo:
| Intervāls | Datu īpatsvars |
|---|---|
| $\mu \pm 1\sigma$ | $\approx 68\%$ |
| $\mu \pm 2\sigma$ | $\approx 95\%$ |
| $\mu \pm 3\sigma$ | $\approx 99{,}7\%$ |
$(a+b)^n = C_n^0 a^n + C_n^1 a^{n-1}b + \ldots + C_n^n b^n$
Paskāla trijstūris — binomiālie koeficienti; katrs skaitlis = divu virs tā summa:
1 1 1 1 2 1 1 3 3 1 1 4 6 4 1
$n$-tā rinda dod $(a+b)^n$ koeficientus. Kāpinātāji: $a$ kāpinātājs dilst no $n$ līdz $0$, $b$ kāpinātājs aug no $0$ līdz $n$; katrā loceklī kāpinātāju summa ir $n$.
1. Ievieto. Ja iegūst skaitli, tā ir robeža: $\lim\limits_{x \to 2} (x^2 + 1) = 5$.
2. Ja iegūst $\frac{0}{0}$, sadali skaitītāju un saucēju reizinātājos un saīsini kopīgo reizinātāju $(x - a)$.
3. Ja $x \to \infty$, salīdzini augstākās pakāpes: $\lim\limits_{x \to \infty} \dfrac{3x^2 + x}{5x^2 - 7} = \dfrac{3}{5}$. Ja skaitītāja pakāpe ir mazāka, robeža ir $0$; ja lielāka — $\pm\infty$.
| $f(x)$ | $f'(x)$ |
|---|---|
| $c$ (konstante) | $0$ |
| $x^n$ | $n x^{n-1}$ |
| $\sqrt{x}$ | $\dfrac{1}{2\sqrt{x}}$ |
| $\sin x$ | $\cos x$ |
| $\cos x$ | $-\sin x$ |
| $e^x$ | $e^x$ |
| $\ln x$ | $\dfrac{1}{x}$ |
$(c f)' = c f'$, $\ (f \pm g)' = f' \pm g'$, $\ (fg)' = f'g + fg'$, $\ \left(\dfrac{f}{g}\right)' = \dfrac{f'g - fg'}{g^2}$.
Saliktai funkcijai: $\big(f(g(x))\big)' = f'(g(x)) \cdot g'(x)$.
Lielāko un mazāko vērtību nogrieznī $[a; b]$ meklē starp kritiskajos punktos un galapunktos $a$, $b$ aprēķinātajām vērtībām.
| $f(x)$ | $\int f(x)\,dx$ |
|---|---|
| $x^n$ ($n \neq -1$) | $\dfrac{x^{n+1}}{n+1} + C$ |
| $\dfrac{1}{x}$ | $\ln|x| + C$ |
| $\sin x$ | $-\cos x + C$ |
| $\cos x$ | $\sin x + C$ |
| $e^x$ | $e^x + C$ |
$\displaystyle\int_a^b f(x)\,dx = F(b) - F(a)$
| Funkcija | Definīcijas apg. | Vērtību apg. |
|---|---|---|
| $\arcsin a$ | $[-1; 1]$ | $\left[-\frac{\pi}{2}; \frac{\pi}{2}\right]$ |
| $\arccos a$ | $[-1; 1]$ | $[0; \pi]$ |
| $\operatorname{arctg} a$ | $\mathbb{R}$ | $\left(-\frac{\pi}{2}; \frac{\pi}{2}\right)$ |
Pamatvērtības: $\arcsin\frac{1}{2} = \frac{\pi}{6}$, $\arccos 0 = \frac{\pi}{2}$, $\operatorname{arctg} 1 = \frac{\pi}{4}$.
$S = \dfrac{b_1}{1 - q}$, ja $|q| < 1$
kur $b_1$ — pirmais loceklis, $q$ — kvocients.
Nosacījums ir obligāts: ja $|q| \geq 1$, summa NEeksistē (aug bezgalīgi vai svārstās).
Pielietojums: bezgalīgu periodisku decimāldaļu pārveidošana parastajā daļā, piem., $0{,}(3) = \frac{1}{3}$.
Definīcijas apgabals un vērtību apgabals samainās vietām: $D(f^{-1}) = E(f)$, $E(f^{-1}) = D(f)$.
Bezū teorēma: $P(x)$ atlikums, dalot ar $(x - a)$, ir $P(a)$.
Sekas: $a$ ir polinoma sakne $\Leftrightarrow$ $(x - a)$ ir tā reizinātājs:
$P(a) = 0 \;\Leftrightarrow\; P(x) = (x - a) \cdot Q(x)$
Veselo sakņu meklēšana: ja koeficienti veseli, veselās saknes ir brīvā locekļa $a_0$ dalītāji.
Atrastu sakni izmanto, lai ar dalīšanu pazeminātu pakāpi (Hornera shēma).
1. Bāze. Pārbauda, ka apgalvojums ir patiess sākumā, parasti $n = 1$: $P(1)$ ir patiess.
2. Induktīvā pāreja. Pieņem, ka $P(k)$ ir patiess (induktīvais pieņēmums), un pierāda, ka tad arī $P(k+1)$ ir patiess.
Ja abi soļi izdarīti, apgalvojums ir patiess visiem naturāliem $n$.
$P(1) \;\wedge\; \big(P(k) \Rightarrow P(k+1)\big) \;\Rightarrow\; P(n)\ \forall n$
Saskaitīšana: $(a+bi) + (c+di) = (a+c) + (b+d)i$.
Reizināšana: kā iekavas, ar $i^2 = -1$: $(a+bi)(c+di) = (ac - bd) + (ad + bc)i$.
Saistītais (konjugētais): $\bar{z} = a - bi$. Reizinājums $z \cdot \bar{z} = a^2 + b^2$ (reāls skaitlis).
Modulis: $|z| = \sqrt{a^2 + b^2}$ (attālums no sākumpunkta).
$i$ pakāpes atkārtojas: $i^1 = i$, $i^2 = -1$, $i^3 = -i$, $i^4 = 1$, tad atkārtojas.
No bāzes $b$ uz decimālo — katru ciparu reizina ar tā pozīcijas svaru un saskaita:
$\overline{d_n \ldots d_1 d_0}_{(b)} = d_n b^n + \ldots + d_1 b^1 + d_0 b^0$
No decimālās uz bāzi $b$ — dala ar $b$ atkārtoti, pieraksta atlikumus apgrieztā secībā.
| Dalās ar | Pazīme |
|---|---|
| $2$ | pēdējais cipars pāra |
| $3$ | ciparu summa dalās ar 3 |
| $5$ | beidzas ar 0 vai 5 |
| $9$ | ciparu summa dalās ar 9 |
Kongruences saskaita un reizina kā vienādojumus: ja $a \equiv b$ un $c \equiv d \pmod m$, tad $a+c \equiv b+d$ un $ac \equiv bd$.
Vienādojumam $ax^2 + bx + c = 0$ sakņu skaitu nosaka diskriminants $D = b^2 - 4ac$:
| $D$ | Saknes |
|---|---|
| $D > 0$ | 2 dažādas |
| $D = 0$ | 1 (divkārša) |
| $D < 0$ | reālu sakņu nav |
Ja pie $x^2$ ir parametrs, obligāti izšķir gadījumu, kad tas ir $0$ (vienādojums kļūst lineārs!).
1. Uzraksti sadalījumu ar nezināmiem koeficientiem: $\dfrac{P(x)}{(x-a)(x-b)} = \dfrac{A}{x-a} + \dfrac{B}{x-b}$.
2. Reizini abas puses ar saucēju → iegūsti vienādību ar $A, B$.
3. Atrodi $A, B$: vai nu ievieto ērtas $x$ vērtības (saknes), vai salīdzini koeficientus pie vienādām $x$ pakāpēm.