7. klasePamati

Konstruēšana ar cirkuli un lineālu

Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz

📖Galvenā doma

Konstruēt nozīmē uzzīmēt figūru tikai ar cirkuli un lineālu bez skalas. Ar lineālu velk taisni caur diviem punktiem, ar cirkuli — loku ar doto centru un rādiusu. Mērīt ar skalu vai transportieri nedrīkst.

Gandrīz visas konstrukcijas balstās uz divām īpašībām:

🎯Kā izvēlēties konstrukciju

Pirms zīmē, noskaidro, kādai īpašībai jāpiemīt meklētajam punktam:

Ja jāizpilda divi nosacījumi, konstruē abas līnijas un ņem to krustpunktu. Piemēram, punkts vienādā attālumā no trijstūra virsotnēm ir divu vidusperpendikulu krustpunkts, bet vienādā attālumā no malām — divu bisektrišu krustpunkts.

∑1. Nogriežņa viduspunkts un vidusperpendikuls

Dots: nogrieznis $AB$.

  1. Ar centru $A$ un rādiusu, kas lielāks par pusi no $AB$, novelk loku (1).
  2. Ar tādu pašu rādiusu un centru $B$ novelk loku (2). Loki krustojas punktos $M$ un $N$.
  3. Novelk taisni $MN$ — tas ir nogriežņa $AB$ vidusperpendikuls.
  4. Taisne $MN$ krusto nogriezni $AB$ punktā $O$ — tas ir nogriežņa $AB$ viduspunkts.
ABMNO12

💡Piemērs: vidusperpendikula īpašība aprēķinā

Uzdevums. Trijstūrī $ABC$ malas $AB$ vidusperpendikuls krusto malu $BC$ punktā $D$. $AC = 7$ cm, $BC = 10$ cm. Aprēķini trijstūra $ADC$ perimetru.

1. solis. $D$ atrodas uz $AB$ vidusperpendikula, tātad $DA = DB$.

2. solis. $P_{ADC} = AC + CD + DA$, un, tā kā $DA = DB$, tad $P_{ADC} = AC + CD + DB$.

3. solis. $CD + DB = CB$, jo $D$ ir uz malas $BC$. Tātad $P_{ADC} = AC + BC = 7 + 10 = 17$ cm.

Atbilde: $17$ cm. Malas $AB$ garums nemaz nebija vajadzīgs.

⚠️Biežākā kļūda

⚠️ Maina cirkuļa atvērumu starp diviem lokiem, kuriem jābūt vienādiem (vidusperpendikulā, bisektrisē, perpendikulā). Tad krustpunkts nav uz vajadzīgās taisnes.

⚠️ Mēra ar lineāla skalu un atzīmē viduspunktu „pēc centimetriem" — tā nav konstrukcija.

⚠️ Jauc centrus: apvilktās riņķa līnijas centrs ir vidusperpendikulu krustpunkts, ievilktās — bisektrišu krustpunkts. Mediānu vai augstumu krustpunkts parasti nav neviens no tiem.

🔍Kāpēc vidusperpendikula konstrukcija ir pareiza

Kāpēc tas ir pareizi. Visi četri rādiusi ir vienādi: $AM = BM = AN = BN$. Tātad $\triangle AMN = \triangle BMN$ (mmm, $MN$ — kopīga mala), un $\angle AMO = \angle BMO$. Tad $\triangle AMO = \triangle BMO$ (mlm: $AM = BM$, $MO$ — kopīga, leņķi starp tām vienādi). No tā $AO = BO$ — $O$ ir viduspunkts — un $\angle AOM = \angle BOM$. Tie ir blakusleņķi, tāpēc katrs ir $90^\circ$.

Īsāk: gan $M$, gan $N$ atrodas vienādā attālumā no $A$ un $B$, tātad abi ir uz vidusperpendikula, bet caur diviem punktiem iet tieši viena taisne.

Ja viduspunktu konstruē vēlreiz nogriežņiem $AO$ un $OB$, nogrieznis sadalās 4 vienādās daļās. Ja konstruē trijstūra malas viduspunktu un savieno to ar pretējo virsotni, iegūst trijstūra mediānu.

🔍2. Perpendikuls no punkta pret taisni

Dots: taisne $a$ un punkts $P$, kas neatrodas uz tās.

  1. Ar centru $P$ novelk loku, kas krusto taisni $a$ punktos $A$ un $B$ (1).
  2. Ar centru $A$ novelk loku otrpus taisnei $a$ (2).
  3. Ar tādu pašu rādiusu un centru $B$ novelk loku (3). Tas krusto iepriekšējo loku punktā $Q$.
  4. Novelk taisni $PQ$. Tā ir perpendikulāra taisnei $a$; krustpunkts $H$ ir perpendikula pamats.
aPABQH123

Kāpēc tas ir pareizi. $PA = PB$ (viena loka rādiusi) un $QA = QB$ (vienādi rādiusi). Tātad gan $P$, gan $Q$ atrodas vienādā attālumā no $A$ un $B$ — abi ir uz nogriežņa $AB$ vidusperpendikula. Tāpēc $PQ$ ir šis vidusperpendikuls, un $PQ \perp a$.

Nogriežņa $PH$ garums ir attālums no punkta $P$ līdz taisnei $a$ — īsākais no visiem nogriežņiem, kas savieno $P$ ar taisnes punktiem. Ja $P$ ir trijstūra virsotne, bet $a$ — taisne, kas satur pretējo malu, tad $PH$ ir trijstūra augstums. Platleņķa trijstūrī tā pamats var būt uz malas pagarinājuma.

Ja punkts $P$ atrodas uz taisnes $a$, rīkojas tāpat: loks ar centru $P$ dod punktus $A$ un $B$ abās pusēs no $P$, loki ar centriem $A$ un $B$ (rādiuss lielāks par $PA$) — punktu $Q$, un $PQ \perp a$.

🔍3. Leņķa bisektrise

Dots: leņķis ar virsotni $O$.

  1. Ar centru $O$ novelk loku, kas krusto leņķa malas punktos $A$ un $B$ (1).
  2. Ar centru $A$ novelk loku leņķa iekšpusē (2).
  3. Ar tādu pašu rādiusu un centru $B$ novelk loku (3). Tas krusto iepriekšējo loku punktā $C$.
  4. Novelk staru $OC$ — tā ir leņķa bisektrise: $\angle AOC = \angle BOC$.
OABC123

Kāpēc tas ir pareizi. $OA = OB$ (viena loka rādiusi), $AC = BC$ (vienādi rādiusi), $OC$ — kopīga mala. Tātad $\triangle OAC = \triangle OBC$ (mmm), un $\angle AOC = \angle BOC$.

Kāpēc bisektrises punkts ir vienādā attālumā no malām. No bisektrises punkta $K$ novelk perpendikulus $KE$ un $KF$ pret leņķa malām. Trijstūros $OKE$ un $OKF$ mala $OK$ ir kopīga, leņķi pie $O$ ir vienādi, un arī leņķi pie $K$ ir vienādi (abos trijstūros pārējie divi leņķi ir $90^\circ$ un vienāds leņķis). Pēc pazīmes lml trijstūri ir vienādi, tātad $KE = KF$.

Konstruējot bisektrisi vēlreiz katrā pusē, leņķi sadala 4 vienādās daļās. Trijstūra bisektrise ir leņķa bisektrises nogrieznis no virsotnes līdz pretējai malai.

🔍4. Leņķis, kas vienāds ar doto

Dots: leņķis ar virsotni $O$ un stars $s$ ar sākumpunktu $K$.

  1. Ar centru $O$ novelk loku, kas krusto dotā leņķa malas punktos $A$ un $B$ (1).
  2. Ar tādu pašu rādiusu un centru $K$ novelk loku, kas krusto staru $s$ punktā $M$ (2).
  3. Ar cirkuli „paņem" attālumu $AB$ un ar centru $M$ novelk loku (3). Tas krusto iepriekšējo loku punktā $N$.
  4. Novelk staru $KN$. Tagad $\angle MKN = \angle AOB$.
sOABKMN123

Kāpēc tas ir pareizi. $OA = KM$ un $OB = KN$ (vienādi rādiusi), $AB = MN$ (atlikts ar cirkuli). Tātad $\triangle AOB = \triangle MKN$ (mmm), un leņķi, kas atrodas pretī vienādajām malām $AB$ un $MN$, ir vienādi.

Ar šo konstrukciju konstruē arī trijstūri pēc malas un tās pieleņķiem (lml): atliek $AB = c$, pie virsotnes $A$ konstruē leņķi, kas vienāds ar $\alpha$, pie $B$ — leņķi, kas vienāds ar $\beta$; abu jauno malu krustpunkts ir $C$.

🔍5. Trijstūris pēc trim malām. Trijstūra nevienādība

Doti: trīs nogriežņi $a$, $b$, $c$.

  1. Uz taisnes atliek nogriezni $AB$, kura garums ir $c$.
  2. Ar centru $A$ un rādiusu $b$ novelk loku (2).
  3. Ar centru $B$ un rādiusu $a$ novelk loku (3). Loki krustojas punktā $C$.
  4. Novelk nogriežņus $AC$ un $BC$.
abc(samazināti)cbaABC23

Kāpēc tas ir pareizi. Punkts $C$ atrodas uz abiem lokiem, tātad $AC = b$ un $BC = a$. Pēc pazīmes mmm visi trijstūri ar šīm malām ir vienādi — arī otrs loku krustpunkts (otrpus $AB$) dod tādu pašu trijstūri.

Kad loki nekrustojas? Tad, ja nav izpildīta trijstūra nevienādība: katrai malai jābūt mazākai par abu pārējo malu summu. Pietiek pārbaudīt garāko malu:

Ja zināmas divas malas $a$ un $b$, trešā mala var būt tikai $|a - b| < c < a + b$. Piemēram, malām $4$ cm un $9$ cm: $5 < c < 13$; ja $c$ ir vesels centimetru skaits, tad $c$ var būt no $6$ līdz $12$ cm.

🔍6. Apvilktā un ievilktā riņķa līnija (9. klase)

Ap trijstūri apvilktā riņķa līnija iet caur visām trim virsotnēm. Tās centrs $O$ atrodas vienādā attālumā no virsotnēm $A$, $B$ un $C$.

  1. Konstruē malas $AB$ vidusperpendikulu.
  2. Konstruē malas $BC$ vidusperpendikulu.
  3. To krustpunktu apzīmē ar $O$.
  4. Ar centru $O$ un rādiusu $OA$ novelk riņķa līniju.
ABCO

Kāpēc tas ir pareizi. $O$ ir uz $AB$ vidusperpendikula, tāpēc $OA = OB$; uz $BC$ vidusperpendikula, tāpēc $OB = OC$. Tātad $OA = OB = OC$. Tā kā $OA = OC$, arī trešais vidusperpendikuls (malai $AC$, zīmējumā — punktots) iet caur $O$, tāpēc pietiek ar diviem. Šaurleņķa trijstūrī $O$ ir iekšpusē, taisnleņķa trijstūrī — hipotenūzas viduspunktā, platleņķa trijstūrī — ārpusē.

Trijstūrī ievilktā riņķa līnija pieskaras visām trim malām. Tās centrs $I$ atrodas vienādā attālumā no malām.

  1. Konstruē leņķa $A$ bisektrisi.
  2. Konstruē leņķa $B$ bisektrisi.
  3. To krustpunktu apzīmē ar $I$.
  4. No $I$ konstruē perpendikulu pret malu $AB$; tā pamats ir $H$.
  5. Ar centru $I$ un rādiusu $IH$ novelk riņķa līniju.
ABCIHr

Kāpēc tas ir pareizi. $I$ ir uz leņķa $A$ bisektrises — vienādā attālumā no malām $AB$ un $AC$; uz leņķa $B$ bisektrises — vienādā attālumā no $AB$ un $BC$. Tātad $I$ ir vienādā attālumā no visām trim malām, un šis attālums ir rādiuss $r = IH$. Rādiuss ir perpendikuls pret malu, nevis nogrieznis $IA$.

🔍Vēl biežas kļūdas

⚠️ Vidusperpendikulam ņem rādiusu, kas nav lielāks par pusi no nogriežņa, — loki nekrustojas.

⚠️ Ievilktās riņķa līnijas rādiusam ņem $IA$ (līdz virsotnei). Rādiuss ir perpendikuls no $I$ pret malu.

⚠️ Jauc trijstūra nogriežņus: mediāna iet uz pretējās malas viduspunktu, augstums ir perpendikulārs pretējai malai, bisektrise dala leņķi uz pusēm. Tie sakrīt tikai īpašos gadījumos (piemēram, vienādsānu trijstūrī — no virsotnes pret pamatu).

⚠️ Trijstūra nevienādībā pieņem vienādību: malas $3$, $4$, $7$ trijstūri neveido, jo $7$ nav mazāks par $3 + 4$.

⚠️ Platleņķa trijstūrī augstumu meklē tikai uz pašas malas. Augstums ir perpendikuls pret taisni, kas satur malu, — tā pamats var būt ārpus malas.

✓ Pārbaudi sevi

Kā konstruē punktu, kas atrodas vienādā attālumā no trijstūra visām trim virsotnēm?
  • A) Divu malu vidusperpendikulu krustpunkts
  • B) Divu leņķu bisektrišu krustpunkts
  • C) Divu mediānu krustpunkts
  • D) Divu augstumu krustpunkts
Pareizā atbilde: A) Divu malu vidusperpendikulu krustpunkts
Uz malas $AB$ vidusperpendikula visi punkti ir vienādā attālumā no $A$ un $B$, uz $BC$ vidusperpendikula — no $B$ un $C$. Krustpunkts ir vienādā attālumā no visām trim virsotnēm (apvilktās riņķa līnijas centrs). Bisektrišu krustpunkts ir vienādā attālumā no MALĀM.
No kuriem nogriežņiem var konstruēt trijstūri?
  • A) $2$ cm, $5$ cm, $7$ cm
  • B) $3$ cm, $4$ cm, $8$ cm
  • C) $4$ cm, $6$ cm, $9$ cm
  • D) $1$ cm, $2$ cm, $4$ cm
Pareizā atbilde: C) $4$ cm, $6$ cm, $9$ cm
Garākajai malai jābūt mazākai par abu pārējo summu: $9 < 4 + 6 = 10$ — der. $7 = 2 + 5$ (loki tikai pieskaras), $8 > 3 + 4$ un $4 > 1 + 2$ — trijstūris neveidojas.
Konstruējot leņķa bisektrisi, loks ar centru $O$ krusto malas punktos $A$ un $B$. Ko dara tālāk?
  • A) Ar vienādu rādiusu novelk lokus ar centriem $A$ un $B$ un savieno $O$ ar to krustpunktu
  • B) Izmēra leņķi ar transportieri un dala ar $2$
  • C) Ar lineāla skalu izmēra $AB$, atzīmē tā vidu $M$ un novelk staru $OM$
  • D) Ar centriem $A$ un $B$ novelk lokus ar dažādiem rādiusiem un savieno $O$ ar to krustpunktu
Pareizā atbilde: A) Ar vienādu rādiusu novelk lokus ar centriem $A$ un $B$ un savieno $O$ ar to krustpunktu
Loki ar vienādu rādiusu no $A$ un $B$ dod punktu $C$, kam $AC = BC$. Tad $\triangle OAC = \triangle OBC$ (mmm), un $OC$ dala leņķi uz pusēm. Ar dažādiem rādiusiem $AC \neq BC$, un leņķis sadalās nevienādi. Transportieris un lineāla skala konstrukcijā nav atļauti — tie ir mērījumi.
▶ Atvērt interaktīvi un trenēties — MatemPro app

7. klases citas tēmas

Kopas un varbūtība →Negatīvie skaitļi →Parastās daļas →Decimāldaļas un noapaļošana →Procenti →Attiecības un proporcijas →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →