Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Konstruēt nozīmē uzzīmēt figūru tikai ar cirkuli un lineālu bez skalas. Ar lineālu velk taisni caur diviem punktiem, ar cirkuli — loku ar doto centru un rādiusu. Mērīt ar skalu vai transportieri nedrīkst.
Gandrīz visas konstrukcijas balstās uz divām īpašībām:
Pirms zīmē, noskaidro, kādai īpašībai jāpiemīt meklētajam punktam:
Ja jāizpilda divi nosacījumi, konstruē abas līnijas un ņem to krustpunktu. Piemēram, punkts vienādā attālumā no trijstūra virsotnēm ir divu vidusperpendikulu krustpunkts, bet vienādā attālumā no malām — divu bisektrišu krustpunkts.
Dots: nogrieznis $AB$.
Uzdevums. Trijstūrī $ABC$ malas $AB$ vidusperpendikuls krusto malu $BC$ punktā $D$. $AC = 7$ cm, $BC = 10$ cm. Aprēķini trijstūra $ADC$ perimetru.
1. solis. $D$ atrodas uz $AB$ vidusperpendikula, tātad $DA = DB$.
2. solis. $P_{ADC} = AC + CD + DA$, un, tā kā $DA = DB$, tad $P_{ADC} = AC + CD + DB$.
3. solis. $CD + DB = CB$, jo $D$ ir uz malas $BC$. Tātad $P_{ADC} = AC + BC = 7 + 10 = 17$ cm.
Atbilde: $17$ cm. Malas $AB$ garums nemaz nebija vajadzīgs.
⚠️ Maina cirkuļa atvērumu starp diviem lokiem, kuriem jābūt vienādiem (vidusperpendikulā, bisektrisē, perpendikulā). Tad krustpunkts nav uz vajadzīgās taisnes.
⚠️ Mēra ar lineāla skalu un atzīmē viduspunktu „pēc centimetriem" — tā nav konstrukcija.
⚠️ Jauc centrus: apvilktās riņķa līnijas centrs ir vidusperpendikulu krustpunkts, ievilktās — bisektrišu krustpunkts. Mediānu vai augstumu krustpunkts parasti nav neviens no tiem.
Kāpēc tas ir pareizi. Visi četri rādiusi ir vienādi: $AM = BM = AN = BN$. Tātad $\triangle AMN = \triangle BMN$ (mmm, $MN$ — kopīga mala), un $\angle AMO = \angle BMO$. Tad $\triangle AMO = \triangle BMO$ (mlm: $AM = BM$, $MO$ — kopīga, leņķi starp tām vienādi). No tā $AO = BO$ — $O$ ir viduspunkts — un $\angle AOM = \angle BOM$. Tie ir blakusleņķi, tāpēc katrs ir $90^\circ$.
Īsāk: gan $M$, gan $N$ atrodas vienādā attālumā no $A$ un $B$, tātad abi ir uz vidusperpendikula, bet caur diviem punktiem iet tieši viena taisne.
Ja viduspunktu konstruē vēlreiz nogriežņiem $AO$ un $OB$, nogrieznis sadalās 4 vienādās daļās. Ja konstruē trijstūra malas viduspunktu un savieno to ar pretējo virsotni, iegūst trijstūra mediānu.
Dots: taisne $a$ un punkts $P$, kas neatrodas uz tās.
Kāpēc tas ir pareizi. $PA = PB$ (viena loka rādiusi) un $QA = QB$ (vienādi rādiusi). Tātad gan $P$, gan $Q$ atrodas vienādā attālumā no $A$ un $B$ — abi ir uz nogriežņa $AB$ vidusperpendikula. Tāpēc $PQ$ ir šis vidusperpendikuls, un $PQ \perp a$.
Nogriežņa $PH$ garums ir attālums no punkta $P$ līdz taisnei $a$ — īsākais no visiem nogriežņiem, kas savieno $P$ ar taisnes punktiem. Ja $P$ ir trijstūra virsotne, bet $a$ — taisne, kas satur pretējo malu, tad $PH$ ir trijstūra augstums. Platleņķa trijstūrī tā pamats var būt uz malas pagarinājuma.
Ja punkts $P$ atrodas uz taisnes $a$, rīkojas tāpat: loks ar centru $P$ dod punktus $A$ un $B$ abās pusēs no $P$, loki ar centriem $A$ un $B$ (rādiuss lielāks par $PA$) — punktu $Q$, un $PQ \perp a$.
Dots: leņķis ar virsotni $O$.
Kāpēc tas ir pareizi. $OA = OB$ (viena loka rādiusi), $AC = BC$ (vienādi rādiusi), $OC$ — kopīga mala. Tātad $\triangle OAC = \triangle OBC$ (mmm), un $\angle AOC = \angle BOC$.
Kāpēc bisektrises punkts ir vienādā attālumā no malām. No bisektrises punkta $K$ novelk perpendikulus $KE$ un $KF$ pret leņķa malām. Trijstūros $OKE$ un $OKF$ mala $OK$ ir kopīga, leņķi pie $O$ ir vienādi, un arī leņķi pie $K$ ir vienādi (abos trijstūros pārējie divi leņķi ir $90^\circ$ un vienāds leņķis). Pēc pazīmes lml trijstūri ir vienādi, tātad $KE = KF$.
Konstruējot bisektrisi vēlreiz katrā pusē, leņķi sadala 4 vienādās daļās. Trijstūra bisektrise ir leņķa bisektrises nogrieznis no virsotnes līdz pretējai malai.
Dots: leņķis ar virsotni $O$ un stars $s$ ar sākumpunktu $K$.
Kāpēc tas ir pareizi. $OA = KM$ un $OB = KN$ (vienādi rādiusi), $AB = MN$ (atlikts ar cirkuli). Tātad $\triangle AOB = \triangle MKN$ (mmm), un leņķi, kas atrodas pretī vienādajām malām $AB$ un $MN$, ir vienādi.
Ar šo konstrukciju konstruē arī trijstūri pēc malas un tās pieleņķiem (lml): atliek $AB = c$, pie virsotnes $A$ konstruē leņķi, kas vienāds ar $\alpha$, pie $B$ — leņķi, kas vienāds ar $\beta$; abu jauno malu krustpunkts ir $C$.
Doti: trīs nogriežņi $a$, $b$, $c$.
Kāpēc tas ir pareizi. Punkts $C$ atrodas uz abiem lokiem, tātad $AC = b$ un $BC = a$. Pēc pazīmes mmm visi trijstūri ar šīm malām ir vienādi — arī otrs loku krustpunkts (otrpus $AB$) dod tādu pašu trijstūri.
Kad loki nekrustojas? Tad, ja nav izpildīta trijstūra nevienādība: katrai malai jābūt mazākai par abu pārējo malu summu. Pietiek pārbaudīt garāko malu:
Ja zināmas divas malas $a$ un $b$, trešā mala var būt tikai $|a - b| < c < a + b$. Piemēram, malām $4$ cm un $9$ cm: $5 < c < 13$; ja $c$ ir vesels centimetru skaits, tad $c$ var būt no $6$ līdz $12$ cm.
Ap trijstūri apvilktā riņķa līnija iet caur visām trim virsotnēm. Tās centrs $O$ atrodas vienādā attālumā no virsotnēm $A$, $B$ un $C$.
Kāpēc tas ir pareizi. $O$ ir uz $AB$ vidusperpendikula, tāpēc $OA = OB$; uz $BC$ vidusperpendikula, tāpēc $OB = OC$. Tātad $OA = OB = OC$. Tā kā $OA = OC$, arī trešais vidusperpendikuls (malai $AC$, zīmējumā — punktots) iet caur $O$, tāpēc pietiek ar diviem. Šaurleņķa trijstūrī $O$ ir iekšpusē, taisnleņķa trijstūrī — hipotenūzas viduspunktā, platleņķa trijstūrī — ārpusē.
Trijstūrī ievilktā riņķa līnija pieskaras visām trim malām. Tās centrs $I$ atrodas vienādā attālumā no malām.
Kāpēc tas ir pareizi. $I$ ir uz leņķa $A$ bisektrises — vienādā attālumā no malām $AB$ un $AC$; uz leņķa $B$ bisektrises — vienādā attālumā no $AB$ un $BC$. Tātad $I$ ir vienādā attālumā no visām trim malām, un šis attālums ir rādiuss $r = IH$. Rādiuss ir perpendikuls pret malu, nevis nogrieznis $IA$.
⚠️ Vidusperpendikulam ņem rādiusu, kas nav lielāks par pusi no nogriežņa, — loki nekrustojas.
⚠️ Ievilktās riņķa līnijas rādiusam ņem $IA$ (līdz virsotnei). Rādiuss ir perpendikuls no $I$ pret malu.
⚠️ Jauc trijstūra nogriežņus: mediāna iet uz pretējās malas viduspunktu, augstums ir perpendikulārs pretējai malai, bisektrise dala leņķi uz pusēm. Tie sakrīt tikai īpašos gadījumos (piemēram, vienādsānu trijstūrī — no virsotnes pret pamatu).
⚠️ Trijstūra nevienādībā pieņem vienādību: malas $3$, $4$, $7$ trijstūri neveido, jo $7$ nav mazāks par $3 + 4$.
⚠️ Platleņķa trijstūrī augstumu meklē tikai uz pašas malas. Augstums ir perpendikuls pret taisni, kas satur malu, — tā pamats var būt ārpus malas.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →