11. klaseTrigonometrija

Redukcijas un summas formulas

Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz

📖Kas ir redukcijas formulas

Redukcijas formulas izsaka pagrieziena leņķu $90^\circ \pm \alpha$, $180^\circ \pm \alpha$, $270^\circ \pm \alpha$, $360^\circ - \alpha$ un $-\alpha$ sinusu un kosinusu caur viena leņķa $\alpha$ sinusu un kosinusu.

Mērķis vienmēr ir viens un tas pats: novest jebkuru leņķi līdz šauram leņķim $0^\circ < \alpha < 90^\circ$, kura vērtību jau zinām no galvas vai no formulu lapas.

Periodiskums. Pilns apgrieziens neko nemaina:

$\sin(\alpha + 360^\circ \cdot n) = \sin\alpha$,  $\cos(\alpha + 360^\circ \cdot n) = \cos\alpha$

kur $n$ ir vesels skaitlis; radiānos tas pats ir $\alpha + 2\pi n$. Tāpēc $360^\circ + \alpha$ atsevišķa rinda tabulā nav vajadzīga — tas ir tas pats $\alpha$.

No liela leņķa vispirms atņem pilnos apgriezienus un tikai tad lieto redukciju: $\sin 750^\circ = \sin(750^\circ - 720^\circ) = \sin 30^\circ = \dfrac{1}{2}$.

∑Redukcijas formulu tabula

Visas šīs formulas nolasāmas no vienības riņķa. Tabula nav jāiekaļ — to var uzbūvēt divos soļos (un eksāmenā tas jādara ātri); kā tieši, rāda nākamā sadaļa.

Leņķis Radiānos $\sin$ $\cos$
$-\alpha$$-\alpha$$-\sin\alpha$$\cos\alpha$
$90^\circ - \alpha$$\dfrac{\pi}{2} - \alpha$$\cos\alpha$$\sin\alpha$
$90^\circ + \alpha$$\dfrac{\pi}{2} + \alpha$$\cos\alpha$$-\sin\alpha$
$180^\circ - \alpha$$\pi - \alpha$$\sin\alpha$$-\cos\alpha$
$180^\circ + \alpha$$\pi + \alpha$$-\sin\alpha$$-\cos\alpha$
$270^\circ - \alpha$$\dfrac{3\pi}{2} - \alpha$$-\cos\alpha$$-\sin\alpha$
$270^\circ + \alpha$$\dfrac{3\pi}{2} + \alpha$$-\cos\alpha$$\sin\alpha$
$360^\circ - \alpha$$2\pi - \alpha$$-\sin\alpha$$\cos\alpha$

Divas rindas ir īpaši svarīgas un tām ir savs nosaukums — papildleņķu sakarības: $\sin(90^\circ - \alpha) = \cos\alpha$ un $\cos(90^\circ - \alpha) = \sin\alpha$. Tieši tāpēc $\sin 30^\circ = \cos 60^\circ$.

🎯Divu soļu likums — tabula nav jāiekaļ

Katru redukcijas formulu var uzbūvēt pats divos soļos.

1. solis — vai funkcijas nosaukums mainās?

2. solis — kāda ir zīme? Iedomājies, ka $\alpha$ ir šaurs leņķis. Noskaidro, kurā kvadrantā atrodas sākotnējais leņķis, un paņem zīmi, kāda tajā kvadrantā ir sākotnējai funkcijai. Formulas ir spēkā jebkuram $\alpha$ — šaurs leņķis ir tikai ērts paņēmiens zīmes noteikšanai.

Piemērs $\cos(90^\circ + \alpha)$:

Vēl viens: $\sin(180^\circ + \alpha)$. Skaitīts no $180^\circ$ — nosaukums paliek $\sin$; leņķis ir III kvadrantā, kur sinuss ir negatīvs. Tātad $\sin(180^\circ + \alpha) = -\sin\alpha$.

💡Piemērs ar risinājumu

Uzdevums: Aprēķini $\sin 150^\circ$, $\cos 210^\circ$ un $\sin(-30^\circ)$.

a) $150^\circ = 180^\circ - 30^\circ$, tāpēc:

$$\sin 150^\circ = \sin(180^\circ - 30^\circ) = \sin 30^\circ = \dfrac{1}{2}$$

Nosaukums palika (skaitīts no $180^\circ$), un II kvadrantā sinuss ir pozitīvs.

b) $210^\circ = 180^\circ + 30^\circ$, tāpēc:

$$\cos 210^\circ = \cos(180^\circ + 30^\circ) = -\cos 30^\circ = -\dfrac{\sqrt{3}}{2}$$

Nosaukums palika, bet III kvadrantā kosinuss ir negatīvs.

c) Negatīvs leņķis nozīmē pagriezienu pretējā virzienā:

$$\sin(-30^\circ) = -\sin 30^\circ = -\dfrac{1}{2}$$

Atbilde: $\sin 150^\circ = \dfrac{1}{2}$, $\cos 210^\circ = -\dfrac{\sqrt{3}}{2}$, $\sin(-30^\circ) = -\dfrac{1}{2}$.

Pārbaude vienības riņķī: $150^\circ$ punkts ir virs $x$ ass (sinuss pozitīvs), $210^\circ$ punkts ir pa kreisi un lejā (abas vērtības negatīvas), $-30^\circ$ punkts ir zem $x$ ass (sinuss negatīvs). Zīmes sakrīt.

∑Argumentu summas un starpības formulas

Šīs formulas izsaka divu dažādu argumentu summas vai starpības sinusu un kosinusu:

$\sin(\alpha + \beta) = \sin\alpha\cos\beta + \cos\alpha\sin\beta$

$\sin(\alpha - \beta) = \sin\alpha\cos\beta - \cos\alpha\sin\beta$

$\cos(\alpha + \beta) = \cos\alpha\cos\beta - \sin\alpha\sin\beta$

$\cos(\alpha - \beta) = \cos\alpha\cos\beta + \sin\alpha\sin\beta$

Kā atcerēties:

No šīm formulām izriet divkārša argumenta formulas — pietiek ielikt $\beta = \alpha$:

$\sin 2\alpha = \sin\alpha\cos\alpha + \cos\alpha\sin\alpha = 2\sin\alpha\cos\alpha$

$\cos 2\alpha = \cos\alpha\cos\alpha - \sin\alpha\sin\alpha = \cos^2\alpha - \sin^2\alpha$

Tās sīkāk aplūkotas lapā „Divkārša leņķa formulas".

Un no tām izriet arī redukcijas formulas. Piemēram, $\cos(90^\circ - \alpha) = \cos 90^\circ \cos\alpha + \sin 90^\circ \sin\alpha = 0 \cdot \cos\alpha + 1 \cdot \sin\alpha = \sin\alpha$. Tabulai nav jātic — to var pierādīt.

💡Piemērs: precīzā $\sin 75^\circ$ vērtība

Uzdevums: Aprēķini $\sin 75^\circ$ precīzi (bez kalkulatora).

1. solis. Sadalām $75^\circ$ divos leņķos, kuru vērtības zinām: $75^\circ = 45^\circ + 30^\circ$.

2. solis. Lietojam summas formulu:

$$\sin 75^\circ = \sin 45^\circ \cos 30^\circ + \cos 45^\circ \sin 30^\circ$$

3. solis. Ievietojam pamatvērtības:

$$\sin 75^\circ = \dfrac{\sqrt{2}}{2} \cdot \dfrac{\sqrt{3}}{2} + \dfrac{\sqrt{2}}{2} \cdot \dfrac{1}{2} = \dfrac{\sqrt{6}}{4} + \dfrac{\sqrt{2}}{4} = \dfrac{\sqrt{6} + \sqrt{2}}{4}$$

Atbilde: $\sin 75^\circ = \dfrac{\sqrt{6} + \sqrt{2}}{4}$.

Pārbaude ar aptuvenu vērtību: $\sqrt{6} \approx 2{,}449$, $\sqrt{2} \approx 1{,}414$, tātad rezultāts $\approx \dfrac{3{,}863}{4} \approx 0{,}966$. Kalkulators dod $\sin 75^\circ \approx 0{,}966$. Sakrīt.

Ar to pašu paņēmienu iegūst $\cos 15^\circ = \cos(45^\circ - 30^\circ) = \dfrac{\sqrt{6} + \sqrt{2}}{4}$ — un tas nav sagadīšanās: $\cos 15^\circ = \sin 75^\circ$ pēc papildleņķu sakarības.

⚠️Biežākā kļūda

⚠️ $\sin(\alpha + \beta) \neq \sin\alpha + \sin\beta$. Sinuss nav lineārs — iekavas nedrīkst „atvērt".

⚠️ Kosinusa formulā zīme ir PRETĒJA. $\cos(\alpha + \beta)$ satur mīnusu, $\cos(\alpha - \beta)$ — plusu. Sinusam otrādi: zīme sakrīt ar argumenta zīmi.

⚠️ Redukcijā pazudusi zīme. $\cos(180^\circ - \alpha) = -\cos\alpha$, nevis $\cos\alpha$. Vienmēr pārbaudi 2. soli: kurā kvadrantā leņķis atrodas un kāda tur ir sākotnējās funkcijas zīme.

🔍Sinuss no kosinusa, kad zināms kvadrants

Uzdevums: Zināms, ka $\cos\alpha = \dfrac{4}{5}$ un $270^\circ < \alpha < 360^\circ$. Aprēķini $\sin\alpha$.

1. solis. No pamatidentitātes $\sin^2\alpha + \cos^2\alpha = 1$:

$$\sin^2\alpha = 1 - \left(\dfrac{4}{5}\right)^2 = 1 - \dfrac{16}{25} = \dfrac{9}{25}$$

2. solis. Velkam sakni — abas zīmes: $\sin\alpha = \pm\dfrac{3}{5}$.

3. solis. Izvēlamies zīmi pēc kvadranta. Nosacījums $270^\circ < \alpha < 360^\circ$ nozīmē IV kvadrantu, kur sinuss ir negatīvs.

Atbilde: $\sin\alpha = -\dfrac{3}{5}$.

Kāpēc tā ir tieši redukcijas formula: katru IV kvadranta leņķi var pierakstīt kā $\alpha = 360^\circ - \varphi$, kur $\varphi$ ir šaurs. Tad $\sin\alpha = \sin(360^\circ - \varphi) = -\sin\varphi$, un $\sin\varphi > 0$, tāpēc rezultāts noteikti ir negatīvs. Kvadranta zīme nav jāatceras — to var izsecināt.

🔍Kāpēc $\sin(\alpha + \beta) \neq \sin\alpha + \sin\beta$

Pretpiemērs. Ņemam $\alpha = \beta = 45^\circ$:

$1 \neq \sqrt{2}$, tātad apgalvojums ir aplams. Viens pretpiemērs atspēko jebkuru vispārīgu apgalvojumu — bet otrādi tas neder: pat tūkstoš sakrītošu piemēru neko nepierāda.

⚠️ Tas pats kosinusam: $\cos(\alpha + \beta) \neq \cos\alpha + \cos\beta$. Ar $\alpha = \beta = 60^\circ$: kreisā puse $\cos 120^\circ = -\dfrac{1}{2}$, labā puse $\dfrac{1}{2} + \dfrac{1}{2} = 1$.

Piezīme. Šajā tematā strādājam ar sinusu un kosinusu. Tangensam redukcijas formulas arī ir, bet pagrieziena leņķa tangenss pieder augstākajam līmenim.

✓ Pārbaudi sevi

Vienkāršo izteiksmi $\sin(270^\circ - \alpha)$.
  • A) $\sin\alpha$
  • B) $-\sin\alpha$
  • C) $\cos\alpha$
  • D) $-\cos\alpha$
Pareizā atbilde: D) $-\cos\alpha$
1. solis: skaitīts no vertikālās ass ($270^\circ$), tāpēc nosaukums mainās: $\sin \to \cos$. 2. solis: ja $\alpha$ ir šaurs, tad $270^\circ - \alpha$ ir III kvadrantā, kur sinuss ir negatīvs. Tātad $\sin(270^\circ - \alpha) = -\cos\alpha$.
Kura izteiksme ir vienāda ar $\cos(\alpha - \beta)$?
  • A) $\cos\alpha\cos\beta + \sin\alpha\sin\beta$
  • B) $\cos\alpha\cos\beta - \sin\alpha\sin\beta$
  • C) $\cos\alpha - \cos\beta$
  • D) $\sin\alpha\cos\beta - \cos\alpha\sin\beta$
Pareizā atbilde: A) $\cos\alpha\cos\beta + \sin\alpha\sin\beta$
Kosinusa formulā nosaukumi paliek pa pāriem, un zīme ir PRETĒJA argumenta zīmei: starpībai atbilst pluss. $\cos\alpha - \cos\beta$ ir tipiskā „atvērto iekavu" kļūda, bet $\sin\alpha\cos\beta - \cos\alpha\sin\beta$ ir $\sin(\alpha - \beta)$.
▶ Atvērt interaktīvi un trenēties — MatemPro app

11. klases citas tēmas

Trigonometrija — pamati →Logaritmi →Trigonometrijas pamatvērtības →Eksponentfunkcija un eksponentnevienādības →Eksponentvienādojumi →Logaritmiskie vienādojumi →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →