Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Datu kopu var raksturot ar vienu „vidus" skaitli. Ir trīs šādi rādītāji:
Amplitūda ir starpība starp lielāko un mazāko vērtību — tā parāda, cik plaši dati izkliedēti.
$\bar{x} = \dfrac{x_1 + x_2 + \ldots + x_n}{n}$
Mediānas algoritms:
Amplitūda $= x_{max} - x_{min}$
Uzdevums: Skolēna atzīmes: $7, 3, 8, 7, 15$ punkti. Atrod vidējo, mediānu, modu un amplitūdu.
Vidējais: $\bar{x} = \dfrac{7+3+8+7+15}{5} = \dfrac{40}{5} = 8$
Mediāna: sakārto: $3, 7, \underline{7}, 8, 15$ → vidējais elements ir $7$.
Moda: $7$ (atkārtojas divreiz).
Amplitūda: $15 - 3 = 12$.
Ievēro: vidējais ($8$) ir lielāks par mediānu ($7$), jo viena liela vērtība ($15$) to „pavelk uz augšu".
⚠️ Mediānu meklē TIKAI sakārtotā rindā. Aizmirsta sakārtošana = garantēti nepareiza atbilde.
⚠️ Pāra skaitam vērtību mediāna ir divu vidējo vidējais: datiem $2, 4, 6, 10$ mediāna ir $(4+6)/2 = 5$, nevis $4$ vai $6$.
Absolūtais biežums $n_i$ — cik reižu vērtība $x_i$ sastopama datu kopā.
Relatīvais biežums — kāda DAĻA no visiem datiem ir šī vērtība: $\dfrac{n_i}{n}$, kur $n$ ir visu datu skaits. To pieraksta kā daļu, decimāldaļu vai procentos: $\dfrac{5}{20} = 0{,}25 = 25\%$.
Biežuma tabula — tabula, kurā katrai vērtībai pierakstīts tās biežums. Lai to sastādītu, datus sakārto augošā secībā un saskaita, cik reižu atkārtojas katra vērtība. Lieliem datu apjomiem to dara ar izklājlapu (piemēram, funkcija COUNTIF).
Relatīvie biežumi ļauj salīdzināt dažāda lieluma kopas: ja vienā klasē vērtējumu 9 saņēma $5$ skolēni no $20$, bet otrā $6$ no $30$, tad pirmajā tie ir $25\%$, otrajā tikai $20\%$, kaut skolēnu skaits otrajā ir lielāks.
Uzdevums: $20$ skolēnu kontroldarba vērtējumi: 7, 5, 8, 6, 7, 9, 7, 6, 8, 7, 5, 6, 7, 8, 10, 6, 7, 9, 8, 6. Sastādi biežuma tabulu un nosaki modu, mediānu un vidējo aritmētisko.
1. solis. Saskaita, cik reižu sastopama katra vērtība, un aprēķina relatīvos biežumus ($n = 20$):
| Vērtējums $x_i$ | Biežums $n_i$ | Relatīvais biežums | |
|---|---|---|---|
| $5$ | $2$ | $\dfrac{2}{20} = 0{,}1$ | $10\%$ |
| $6$ | $5$ | $\dfrac{5}{20} = 0{,}25$ | $25\%$ |
| $7$ | $6$ | $\dfrac{6}{20} = 0{,}3$ | $30\%$ |
| $8$ | $4$ | $\dfrac{4}{20} = 0{,}2$ | $20\%$ |
| $9$ | $2$ | $\dfrac{2}{20} = 0{,}1$ | $10\%$ |
| $10$ | $1$ | $\dfrac{1}{20} = 0{,}05$ | $5\%$ |
| Kopā | $20$ | $1$ | $100\%$ |
2. solis. Moda — vērtība ar lielāko biežumu: $7$ (to saņēma $6$ skolēni). Moda ir vērtība $7$, nevis biežums $6$.
3. solis. Mediāna — $10.$ un $11.$ vērtība sakārtotā rindā. Skaitām pa tabulu: vērtējumi $5$ aizņem $1.$–$2.$ vietu, $6$ — $3.$–$7.$ vietu, $7$ — $8.$–$13.$ vietu. Abas vidējās vērtības ir $7$, tātad mediāna ir $7$.
4. solis. Vidējais aritmētiskais. Katru vērtību ņem tik reižu, cik ir tās biežums:
Datu summa: $5 \cdot 2$ + $6 \cdot 5$ + $7 \cdot 6$ + $8 \cdot 4$ + $9 \cdot 2$ + $10 \cdot 1$ $= 142$.
$\bar{x} = \dfrac{142}{20} = 7{,}1$
Pārbaude: $10 + 25 + 30 + 20 + 10 + 5 = 100$ (procenti) ✓. Amplitūda: $10 - 5 = 5$.
Tos pašus datus attēlo stabiņu diagrammā: katrai vērtībai savs stabiņš, tā augstums ir absolūtais biežums.
No diagrammas nolasa: visbiežāk — vērtējums $7$ (moda); visu stabiņu summa $2 + 5 + 6 + 4 + 2 + 1 = 20$ ir skolēnu skaits; vērtējumu $8$ vai vairāk saņēma $4 + 2 + 1 = 7$ skolēni, t. i., $\dfrac{7}{20} = 0{,}35 = 35\%$.
Sektoru diagrammā viss riņķis ($360^\circ$) ir visi dati, un katras vērtības sektora centra leņķis ir
$\text{leņķis} = 360^\circ \cdot \dfrac{n_i}{n}.$
Vērtējumam $7$: $360^\circ \cdot 0{,}3 = 108^\circ$; vērtējumam $6$: $360^\circ \cdot 0{,}25 = 90^\circ$; vērtējumam $10$: $360^\circ \cdot 0{,}05 = 18^\circ$. Visi leņķi kopā: $36 + 90 + 108 + 72 + 36 + 18 = 360$ ✓.
Kuru izvēlēties? Sektoru diagramma labi parāda daļas no veseluma (kāda daļa klases saņēma $7$). Stabiņu diagramma ļauj precīzi salīdzināt skaitus un parāda vērtību secību — tāpēc vērtējumiem, kas ir skaitļi, tā parasti ir uzskatāmāka.
„MEdiāna — pa vidu, MOda — modē" (modē = populārākā, biežākā).
Mediāna ir noturīga pret izlecošām vērtībām: algu sarakstā $1000, 1100, 1200, 9000$ mediāna ($1150$) raksturo situāciju labāk nekā vidējais ($3075$). Tāpēc, kad eksāmenā jautā „kurš rādītājs labāk raksturo tipisko vērtību", atbilde bieži ir mediāna.
Ātrā pārbaude: mediānai puse datu ir mazāki, puse — lielāki.
⚠️ Moda var nebūt (ja visas vērtības sastopamas vienādi bieži) vai būt vairākas. Tā ir pati vērtība, nevis tās atkārtošanās reižu skaits.
⚠️ Relatīvo biežumu dala ar VISU datu skaitu — nevis ar vērtību skaitu tabulā vai ar lielāko biežumu. Tabulā ar vērtībām $1, 2, 3, 4$ un biežumiem $3, 5, 8, 4$ vērtības $3$ relatīvais biežums ir $\dfrac{8}{20} = 0{,}4 = 40\%$, nevis $\dfrac{8}{4}$ un nevis $8\%$.
⚠️ Vidējais no biežuma tabulas nav vērtību rindas vidējais: katra vērtība jāņem tik reižu, cik ir tās biežums.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →