Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Daļveida nevienādība satur nezināmo daļas saucējā, piemēram, $\dfrac{x + 2}{x - 3} \leq 0$ vai $\dfrac{2x + 1}{x - 3} \geq 1$. Tās pamatforma ir $\dfrac{f(x)}{g(x)} > 0$ (vai $<$, $\geq$, $\leq$), kur $f$ un $g$ ir polinomi.
Pamatformu lasa kā apgalvojumu par dalījuma zīmi: $\dfrac{f(x)}{g(x)} > 0$ — „dalījums ir pozitīvs", $< 0$ — „negatīvs", $\geq 0$ — „nenegatīvs", $\leq 0$ — „nepozitīvs".
Definīcijas kopa. Saucējs nedrīkst būt $0$: punkti, kur $g(x) = 0$, nekad nepieder atrisinājumam — arī tad, ja zīme ir $\geq$ vai $\leq$.
Vienkāršākās var atrisināt, spriežot.
Pāreja uz sistēmām. Dalījums ir pozitīvs, ja skaitītājam un saucējam ir VIENĀDAS zīmes:
$\dfrac{x - 1}{x + 3} > 0 \iff \begin{cases} x - 1 > 0 \\ x + 3 > 0 \end{cases}$ vai $\begin{cases} x - 1 < 0 \\ x + 3 < 0 \end{cases}$
Pirmā sistēma dod $x > 1$, otrā — $x < -3$. Katrā sistēmā ņem šķēlumu, bet nevienādības atrisinājums ir abu sistēmu atrisinājumu apvienojums: $x \in (-\infty; -3) \cup (1; +\infty)$. Ar trim un vairāk reizinātājiem sistēmu kļūst par daudz — tur palīdz intervālu metode.
Kāpēc zīme intervālā nemainās — grafiskā intervālu metode. Uzskicē $y = f(x)$ un $y = g(x)$ grafikus (taisnes vai parabolas). Katrs grafiks krusto $x$ asi tikai savās nullēs, tāpēc starp nullēm tas paliek vienā ass pusē. Dalījums $\dfrac{f(x)}{g(x)}$ ir pozitīvs, kur abi grafiki ir VIENĀ ass pusē, un negatīvs, kur dažādās.
Ātrais zīmju likums. Ja visi reizinātāji ir formā $(x - a)$ ar pozitīvu koeficientu pie $x$, tad labajā malējā intervālā zīme ir $+$ un, ejot pa kreisi, tā mainās pie katras nulles — izņemot nulles, kuru reizinātājs ir pāra pakāpē, piemēram, $(x - a)^2$.
1. solis. Nulles. Skaitītājs $x + 2 = 0$, ja $x = -2$ — pildīts punkts (zīme $\leq$, un tur daļa ir $0$). Saucējs $x - 3 = 0$, ja $x = 3$ — tukšs punkts.
2. solis. Zīmes. Pārbaudes punkti: $x = -3$, $x = 0$, $x = 4$.
| $x$ | $(-\infty; -2)$ | $-2$ | $(-2; 3)$ | $3$ | $(3; +\infty)$ |
|---|---|---|---|---|---|
| $x + 2$ | $-$ | $0$ | $+$ | $+$ | $+$ |
| $x - 3$ | $-$ | $-$ | $-$ | $0$ | $+$ |
| daļa | $+$ | $0$ | $-$ | nav def. | $+$ |
3. solis. Izvēle. Vajag negatīvu vai nulli: intervāls $(-2; 3)$ un punkts $-2$.
Atbilde: $x \in [-2; 3)$. Pie $3$ apaļā iekava — tur daļa nav definēta, kaut arī zīme ir $\leq$.
1. solis. Viss uz vienu pusi (ar $x - 3$ nereizinām!): $\dfrac{2x + 1}{x - 3} - 1 \geq 0$.
2. solis. Kopsaucējs. $\dfrac{2x + 1 - (x - 3)}{x - 3} = \dfrac{x + 4}{x - 3} \geq 0$.
3. solis. Nulles. Skaitītājs: $x = -4$ (pildīts); saucējs: $x = 3$ (tukšs).
4. solis. Zīmes. $x = -5$: $\dfrac{-1}{-8} > 0$, $+$; $\;x = 0$: $\dfrac{4}{-3} < 0$, $-$; $\;x = 4$: $\dfrac{8}{1} > 0$, $+$.
Atbilde: $x \in (-\infty; -4] \cup (3; +\infty)$.
Kas notiek, ja tomēr reizina ar $x - 3$? Iegūst $2x + 1 \geq x - 3$, t. i., $x \geq -4$ — viens intervāls $[-4; +\infty)$. Tajā ir, piemēram, $x = 0$, bet $\dfrac{2 \cdot 0 + 1}{0 - 3} = -\dfrac{1}{3}$, un $-\dfrac{1}{3} \geq 1$ ir aplami. Kļūda: visiem $x < 3$ saucējs ir negatīvs, un tur zīmei būtu jāapgriežas.
⚠️ Reizināšana ar saucēju. $\dfrac{1}{x} < 1 \not\Rightarrow 1 < x$. Saucēja zīme nav zināma — visu pārnes uz vienu pusi un lieto intervālu metodi.
⚠️ Aizpildīta saucēja nulle. Pie $\geq$ vai $\leq$ pildīti ir TIKAI skaitītāja nuļļu punkti. $\dfrac{x + 2}{x - 3} \leq 0$ atbilde ir $[-2; 3)$, nevis $[-2; 3]$.
Trīs reizinātāji: $(x + 1)(x - 2)(x - 5) < 0$. Nulles $-1$, $2$, $5$. Labajā malā (piem., $x = 6$) visi trīs reizinātāji ir pozitīvi — zīme $+$; pa kreisi tā mainās pie katras nulles:
| $x$ | $(-\infty; -1)$ | $(-1; 2)$ | $(2; 5)$ | $(5; +\infty)$ |
|---|---|---|---|---|
| zīme | $-$ | $+$ | $-$ | $+$ |
Atbilde: $x \in (-\infty; -1) \cup (2; 5)$.
Pāra pakāpe. Reizinātājs $(x - 2)^2$ nav negatīvs nekad — abās punkta $2$ pusēs tas ir pozitīvs. Tāpēc pie nulles ar pāra pakāpi zīme NEmainās.
$\dfrac{(x - 2)^2}{x + 1}$: nulles $2$ (skaitītājā, divkārša) un $-1$ (saucējā). Zīmes: $(-\infty; -1)$: $-$; $(-1; 2)$: $+$; $(2; +\infty)$: $+$ (pie $2$ nemainās).
„Reizinām ar $x$": $1 < x$, atbilde $(1; +\infty)$. Aplami! Paņem $x = -2$: $\dfrac{1}{-2} = -0{,}5 < 1$ — patiesi, bet $-2$ šajā atbildē nav. Reizinot ar $x$, pieņēmām, ka $x > 0$, un visi negatīvie atrisinājumi pazuda.
Pareizi: $\dfrac{1}{x} - 1 < 0 \Rightarrow \dfrac{1 - x}{x} < 0$. Nulles $1$ (skaitītājs) un $0$ (saucējs), abas tukšas. Zīmes: $x = -1$: $\dfrac{2}{-1} < 0$ ✓; $\;x = 0{,}5$: $\dfrac{0{,}5}{0{,}5} > 0$; $\;x = 2$: $\dfrac{-1}{2} < 0$ ✓.
Atbilde: $x \in (-\infty; 0) \cup (1; +\infty)$.
Kad reizināt drīkst? Tikai ar izteiksmi, kuras zīme ir zināma: ar $x^2 + 1$ (vienmēr pozitīvs) vai ar $x$, ja uzdevuma apstākļos $x > 0$ (piemēram, $x$ ir izstrādājumu skaits). Ja reizina ar negatīvu — zīmi apgriež.
Darbnīca izgatavo nozīmītes. Iekārtas noma maksā $600$ eiro, katras nozīmītes materiāli — $4$ eiro. Ja izgatavo $x$ nozīmītes, vienas nozīmītes vidējās izmaksas ir $\dfrac{600 + 4x}{x}$ eiro. Cik nozīmītes jāizgatavo, lai vidējās izmaksas nepārsniegtu $10$ eiro?
1. solis. Nevienādība: $\dfrac{600 + 4x}{x} \leq 10$.
2. solis. Intervālu metode. $\dfrac{600 + 4x - 10x}{x} \leq 0$ jeb $\dfrac{600 - 6x}{x} \leq 0$. Nulles: $x = 100$ (pildīts) un $x = 0$ (tukšs). Zīmes: $x = -1$: $\dfrac{606}{-1} < 0$; $\;x = 1$: $\dfrac{594}{1} > 0$; $\;x = 200$: $\dfrac{-600}{200} < 0$. Atrisinājums: $x \in (-\infty; 0) \cup [100; +\infty)$.
3. solis. Konteksts. $x$ ir nozīmīšu skaits — pozitīvs vesels skaitlis. Negatīvā daļa neder.
Atbilde: jāizgatavo vismaz $100$ nozīmītes. Pārbaude: $\dfrac{600 + 400}{100} = 10$ ✓.
Šeit, starp citu, reizināt ar $x$ drīkstēja, jo $x > 0$: $600 + 4x \leq 10x$, $x \geq 100$ — tas pats. Bet to drīkst tikai tāpēc, ka $x$ zīme ir zināma.
⚠️ Nav nulles labajā pusē. Intervālu metode salīdzina ar $0$. No $\dfrac{2x + 1}{x - 3} \geq 1$ nevar uzreiz ņemt nulles $-\dfrac{1}{2}$ un $3$ — vispirms $1$ jāpārnes un jāsavelk vienā daļā.
⚠️ Pāra pakāpes reizinātājs. Pie $(x - a)^2$ nulles zīme nemainās. Pie $\geq$ vai $\leq$ neaizmirsti pašu punktu $x = a$ (izolēts punkts), pie $>$ vai $<$ — izņem to.
⚠️ Zīmes „pārmaiņus" bez pārbaudes. Tas der tikai tad, ja katrs reizinātājs ir pirmajā pakāpē un koeficients pie $x$ ir pozitīvs. Ja reizinātājs ir $3 - x$, labajā malā tas ir negatīvs — pārbaudi zīmi ar skaitli.
⚠️ Sistēmu metodē — šķēlums un apvienojums. Katras sistēmas iekšpusē ņem šķēlumu („un"), bet abu sistēmu atrisinājumus apvieno („vai").
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →