10. klaseAlgebra un funkcijas

Daļveida vienādojumi

Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz

📖Kas ir daļveida vienādojums

Daļveida vienādojums satur nezināmo daļas saucējā, piemēram, $\dfrac{6}{x - 2} = \dfrac{3}{4}$ vai $\dfrac{x^2 - 4}{x - 2} = 0$.

Definīcijas kopa. Ar $0$ dalīt nedrīkst, tāpēc vispirms pieraksta, kuri $x$ ir aizliegti — tur, kur kāds saucējs ir $0$. Vienādojuma sakne var būt TIKAI skaitlis no definīcijas kopas.

Vai skaitlis ir sakne? Vienādojumā $\dfrac{x^2 - 4}{x - 2} = 0$:

Skaitli, kas der pārveidotajam vienādojumam, bet neder sākotnējam (jo neietilpst definīcijas kopā), sauc par svešu sakni.

∑Pamatforma: daļa ir nulle

$\dfrac{A}{B} = 0 \iff A = 0$ un $B \neq 0$

Daļa ir nulle tieši tad, ja nulle ir skaitītājs. Saucējs daļu par nulli padarīt nevar — tas drīkst būt jebkas, izņemot $0$.

Piemērs. Atrisini $\dfrac{x^2 - 9}{x - 3} = 0$.

1. solis. Definīcijas kopa: $x - 3 \neq 0$, tātad $x \neq 3$.

2. solis. Skaitītājs $= 0$: $x^2 - 9 = 0$, $(x - 3)(x + 3) = 0$, tātad $x = 3$ vai $x = -3$.

3. solis. Pārbaude ar definīcijas kopu: $x = 3$ neder (saucējs $= 0$) — sveša sakne. Paliek $x = -3$.

Atbilde: $x = -3$.

∑Plāns: kopsaucējs un pārbaude

  1. Saucējus sadala reizinātājos un atrod kopsaucēju.
  2. Definīcijas kopa: pieraksta, kuri $x$ ir aizliegti (katrs saucējs $\neq 0$).
  3. Reizina abas puses ar kopsaucēju — VISUS locekļus, arī tos, kuriem saucēja nav.
  4. Atrisina iegūto vienādojumu (lineāru vai kvadrātvienādojumu).
  5. Pārbauda katru sakni ar definīcijas kopu: svešās saknes atmet.

Kāpēc rodas svešas saknes? Pēc reizināšanas ar kopsaucēju vienādojums ir definēts VISIEM $x$, arī tur, kur kopsaucējs ir $0$. Tas ir ekvivalents sākotnējam tikai definīcijas kopā — tāpēc 5. solis nav formalitāte.

Citi paņēmieni. Sadalīšana reizinātājos — kā pamatformas piemērā; substitūcija un grafiskais paņēmiens — zemāk.

💡Piemērs: kopsaucējs → kvadrātvienādojums

Uzdevums: atrisini $\dfrac{x}{x - 3} - \dfrac{2}{x + 3} = \dfrac{18}{x^2 - 9}$.

1. solis. Kopsaucējs. $x^2 - 9 = (x - 3)(x + 3)$ — tas ir abu kreisās puses saucēju reizinājums.

2. solis. Definīcijas kopa: $x \neq 3$ un $x \neq -3$.

3. solis. Reizinām ar $(x - 3)(x + 3)$:

$x(x + 3) - 2(x - 3) = 18$

4. solis. Kvadrātvienādojums: $x^2 + 3x - 2x + 6 - 18 = 0$, t. i., $x^2 + x - 12 = 0$. Pēc Vjeta teorēmas $x_1 + x_2 = -1$, $x_1 x_2 = -12$: $x = -4$ vai $x = 3$.

5. solis. Pārbaude: $x = 3$ — saucējs $x - 3$ ir $0$, sveša sakne. $x = -4$ — der: $\dfrac{-4}{-7} - \dfrac{2}{-1} = \dfrac{4}{7} + 2 = \dfrac{18}{7}$ un $\dfrac{18}{16 - 9} = \dfrac{18}{7}$ ✓.

Atbilde: $x = -4$.

∑Proporcija — divu daļu vienādība

Ja $b \neq 0$ un $d \neq 0$, tad

$\dfrac{a}{b} = \dfrac{c}{d} \iff ad = bc$

— galējo locekļu reizinājums ir vienāds ar vidējo locekļu reizinājumu („krusteniskā reizināšana"). Divi īpaši gadījumi: ja saucēji vienādi, daļas ir vienādas tieši tad, ja vienādi ir skaitītāji; ja skaitītāji vienādi (un nav $0$) — tad, ja vienādi ir saucēji.

Piemērs 1. $\dfrac{6}{x - 2} = \dfrac{3}{4}$, $x \neq 2$. Krusteniski: $6 \cdot 4 = 3(x - 2)$, $x - 2 = 8$, $x = 10$. Der: $10 \neq 2$.

Piemērs 2. $\dfrac{x}{2} = \dfrac{5}{x + 3}$, $x \neq -3$. Krusteniski: $x(x + 3) = 10$, $x^2 + 3x - 10 = 0$, $x = -5$ vai $x = 2$.

Neviena no saknēm nav $-3$, tāpēc der abas. Atmet tikai to, kas neietilpst definīcijas kopā, — negatīva sakne pati par sevi nav kļūda.

Uzmanies: krusteniski reizina tikai tad, ja katrā pusē ir VIENA daļa. $\dfrac{a}{b} + 1 = \dfrac{c}{d}$ vēl nav proporcija — vispirms kreisā puse jāsavelk vienā daļā.

⚠️Biežākā kļūda

⚠️ Nepārbaudīta definīcijas kopa. Pēc reizināšanas ar kopsaucēju atbildē paliek sveša sakne. $\dfrac{x^2 - 9}{x - 3} = 0$ atbilde ir $x = -3$, nevis „$x = 3$ vai $x = -3$".

⚠️ Ar kopsaucēju pareizināts ne viss. $\dfrac{3}{x} + 1 = \dfrac{5}{x}$: pareizi $3 + x = 5$, nevis $3 + 1 = 5$ — arī locekli $1$ reizina ar $x$.

⚠️ „Daļa $= 0$, tātad saucējs $= 0$". Otrādi: $\dfrac{A}{B} = 0$ nozīmē $A = 0$. Saucēja nulles ir tieši tie skaitļi, kas NAV atrisinājums.

🔍Substitūcija: jauns mainīgais

Ja vienādojumā atkārtojas viena un tā pati izteiksme, to apzīmē ar jaunu mainīgo $t$ un iegūst vienkāršāku vienādojumu (bieži kvadrātvienādojumu). Pēc tam obligāti atgriežas pie $x$.

Piemērs 1. $\dfrac{1}{x^2} + \dfrac{2}{x} - 3 = 0$, $x \neq 0$. Apzīmē $t = \dfrac{1}{x}$, tad $\dfrac{1}{x^2} = t^2$:

$t^2 + 2t - 3 = 0$, $t = 1$ vai $t = -3$.

Atpakaļ pie $x$: $\dfrac{1}{x} = 1$, tātad $x = 1$; $\dfrac{1}{x} = -3$, tātad $x = -\dfrac{1}{3}$.

Piemērs 2. $\left(\dfrac{x}{x + 1}\right)^2 - 3 \cdot \dfrac{x}{x + 1} + 2 = 0$, $x \neq -1$. Apzīmē $t = \dfrac{x}{x + 1}$: $t^2 - 3t + 2 = 0$, $t = 1$ vai $t = 2$.

Atbilde: $x = -2$. Atbilde „$1$ un $2$" būtu aplama — tās ir palīgmainīgā $t$ vērtības, nevis $x$.

🔍Sistēma: daļveida un lineārs vienādojums

No lineārā vienādojuma izsaka vienu mainīgo un ievieto daļveida vienādojumā. Iegūst vienādojumu ar vienu mainīgo; katrai tā saknei no lineārā vienādojuma atrod otru mainīgo. Atbilde ir pāri $(x; y)$.

Piemērs. Atrisini sistēmu ($x \neq 0$, $y \neq 0$):

$\begin{cases} x + y = 5 \\ \dfrac{1}{x} + \dfrac{1}{y} = \dfrac{5}{6} \end{cases}$

1. solis. Savelk kreiso pusi: $\dfrac{1}{x} + \dfrac{1}{y} = \dfrac{x + y}{xy} = \dfrac{5}{xy}$. No $\dfrac{5}{xy} = \dfrac{5}{6}$ seko $xy = 6$.

2. solis. $y = 5 - x$, tātad $x(5 - x) = 6$, t. i., $x^2 - 5x + 6 = 0$: $x = 2$ vai $x = 3$.

3. solis. Pie $x = 2$ — $y = 3$; pie $x = 3$ — $y = 2$. Neviens nav $0$ ✓.

Atbilde: $(2; 3)$ un $(3; 2)$ — divi dažādi atrisinājumi.

Sistēmai var būt divi, viens vai neviens atrisinājums — tāpat kā kvadrātvienādojumam, ko iegūst pēc ievietošanas ($D > 0$, $D = 0$, $D < 0$).

🔍Grafiskais paņēmiens

Vienādojuma $f(x) = g(x)$ saknes ir grafiku $y = f(x)$ un $y = g(x)$ krustpunktu abscises. Sistēmai, kurā abi vienādojumi ir formā $y = \ldots$, atrisinājumi ir paši krustpunkti $(x; y)$.

Piemērs. $\dfrac{4}{x} = x + 3$. Vienā koordinātu plaknē uzzīmē hiperbolu $y = \dfrac{4}{x}$ un taisni $y = x + 3$ (caur $(0; 3)$ un $(-3; 0)$). Hiperbolas punktus ņem no vērtību tabulas:

$x$$-4$$-2$$-1$$1$$2$$4$
$\dfrac{4}{x}$$-1$$-2$$-4$$4$$2$$1$
$x + 3$$-1$$1$$2$$4$$5$$7$
xy−224−4−224y = 4/xy = x + 3(1; 4)(−4; −1)

No zīmējuma nolasa: grafiki krustojas divos punktos, $(-4; -1)$ un $(1; 4)$. Tabulā tās ir kolonnas $x = -4$ un $x = 1$, kurās abas vērtības sakrīt.

Pārbaude ievietojot (zīmējums ir neprecīzs, tāpēc nolasīto vienmēr pārbauda): $\dfrac{4}{1} = 4 = 1 + 3$ ✓; $\dfrac{4}{-4} = -1 = -4 + 3$ ✓. Atbilde: $x = -4$ vai $x = 1$.

Taisne hiperbolu var krustot divos punktos, tai pieskarties (viens kopīgs punkts) vai to nekrustot — tātad vienādojumam ir divas, viena vai neviena sakne. Grafiski ātri redz, cik sakņu ir; precīzas vērtības parasti dod aprēķins ($x^2 + 3x - 4 = 0$).

🔍Situācija: laiva pa straumi un pret straumi

Motorlaiva nobrauca $24$ km pa straumi un tikpat atpakaļ pret straumi, ceļā kopā pavadot $5$ h. Straumes ātrums ir $2$ km/h. Kāds ir laivas ātrums stāvošā ūdenī?

1. solis. Modelis. Laivas ātrums — $x$ km/h. Pa straumi tā brauc ar ātrumu $x + 2$, pret straumi — ar $x - 2$. Laiks $=$ ceļš $:$ ātrums, tāpēc

$\dfrac{24}{x + 2} + \dfrac{24}{x - 2} = 5$

Situācijā $x > 2$ (citādi pret straumi laiva nepabrauktu), tātad arī saucēji nav $0$.

2. solis. Kopsaucējs $(x + 2)(x - 2) = x^2 - 4$:

$24(x - 2) + 24(x + 2) = 5(x^2 - 4)$

3. solis. Kvadrātvienādojums: $48x = 5x^2 - 20$, t. i., $5x^2 - 48x - 20 = 0$. $D = 48^2 + 400 = 2704$, $\sqrt{D} = 52$: $x = 10$ vai $x = -0{,}4$.

4. solis. Pārbaude ar situāciju. $x = -0{,}4$ vienādojumu apmierina, bet ātrums nevar būt negatīvs — to atmetam. $x = 10$: $\dfrac{24}{12} + \dfrac{24}{8} = 2 + 3 = 5$ ✓.

Atbilde: $10$ km/h.

🔍Biežākie modeļi

Kopīgs darbs. Visu darbu pieņem par $1$. Kas darbu paveic $t$ stundās, tas stundā paveic $\dfrac{1}{t}$ darba. Divi kopā: $\dfrac{1}{t_1} + \dfrac{1}{t_2} = \dfrac{1}{T}$. Piemēram, caurules piepilda baseinu $3$ h un $6$ h: $\dfrac{1}{3} + \dfrac{1}{6} = \dfrac{1}{2}$, kopā $T = 2$ h — ātrāk nekā katra viena.

Kustība. $t = \dfrac{s}{v}$. Pa straumi $v + u$, pret straumi $v - u$. „Ieradās par $1$ h ātrāk": $\dfrac{s}{v} - \dfrac{s}{v + k} = 1$ — no lielākā laika atņem mazāko.

Plānotais un faktiskais. Dienu skaits $=$ darbs $:$ darbs dienā. „Katru dienu par $k$ vairāk, pabeidza $d$ dienas ātrāk": $\dfrac{N}{x} - \dfrac{N}{x + k} = d$.

Situāciju uzdevumā sakni pārbauda DIVREIZ: ar definīcijas kopu un ar jēgu (laiks, ātrums, daudzums nevar būt negatīvi).

🔍Vēl biežas kļūdas

⚠️ Krusteniski, kad tā nav proporcija. Krusteniski reizina tikai divu daļu vienādību; ja kādā pusē ir summa, vispirms savelk vienā daļā.

⚠️ Saīsina saskaitāmos. $\dfrac{x + 2}{x + 5}$ nav $\dfrac{2}{5}$ — saīsināt drīkst tikai reizinātājus.

⚠️ Negatīvās saknes atmešana bez iemesla. Bez konteksta derīga ir katra sakne no definīcijas kopas; negatīvu atmet tikai situāciju uzdevumā, ja lielums nevar būt negatīvs.

✓ Pārbaudi sevi

Atrisini vienādojumu $\dfrac{x^2 - 16}{x + 4} = 0$.
  • A) $x = -4$
  • B) $x = 4$
  • C) $x = -4$ vai $x = 4$
  • D) Sakņu nav
Pareizā atbilde: B) $x = 4$
Definīcijas kopa: $x \neq -4$. Skaitītājs $x^2 - 16 = (x - 4)(x + 4) = 0$, ja $x = 4$ vai $x = -4$. Bet $x = -4$ saucēju padara par $0$ — sveša sakne. Paliek $x = 4$.
Atrisini vienādojumu $\dfrac{x}{x - 1} + \dfrac{1}{x + 1} = \dfrac{2}{x^2 - 1}$.
  • A) $x = -3$
  • B) $x = 1$
  • C) $x = -3$ vai $x = 1$
  • D) $x = 3$
Pareizā atbilde: A) $x = -3$
Kopsaucējs $x^2 - 1 = (x - 1)(x + 1)$; $x \neq \pm 1$. Reizinot: $x(x + 1) + (x - 1) = 2$, $x^2 + 2x - 3 = 0$, $x = -3$ vai $x = 1$. $x = 1$ ir sveša sakne (saucējs $x - 1 = 0$), tāpēc atbilde $x = -3$.
▶ Atvērt interaktīvi un trenēties — MatemPro app

10. klases citas tēmas

Lineāri vienādojumi →Kvadrātvienādojumi (Vjeta) →Pitagora teorēma →Paralelograms un trapece →Statistika (vidējais, mediāna, moda) →Pakāpes un saknes →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →