Teorija, formulas, atrisināts piemērs un pārbaudes jautājumi latviešu valodā. Bezmaksas CE matemātikas sagatavošanās.
Taisnes vispārīgais vienādojums: $Ax + By + C = 0$ ($A$ un $B$ nav abi $0$).
Kāpēc. Ja $M_0(x_0; y_0)$ un $M(x; y)$ ir uz taisnes, tad $\overrightarrow{M_0M} \perp \vec{n}$, t. i., $\vec{n}\cdot\overrightarrow{M_0M} = 0$:
$A(x - x_0) + B(y - y_0) = 0$
Tas ir vienādojums taisnei caur $M_0$ perpendikulāri $\vec{n}$, un tāda taisne ir tikai viena.
Saistība ar $y = kx + b$: $y = kx + b \Leftrightarrow kx - y + b = 0$, tātad normālvektors ir $(k; -1)$, un $k = -\dfrac{A}{B}$ ($B \neq 0$).
Reizinot vienādojumu ar skaitli ($\neq 0$), taisne nemainās: $2x - 4y + 6 = 0$ un $x - 2y + 3 = 0$ ir viena un tā pati taisne.
Taisnes $A_1x + B_1y + C_1 = 0$ un $A_2x + B_2y + C_2 = 0$ salīdzina pēc normālvektoriem:
Ja kāds koeficients ir $0$, attiecības vietā salīdzina reizinājumus: kolineāri ⇔ $A_1B_2 = A_2B_1$.
Leņķis starp taisnēm ($0^\circ \le \varphi \le 90^\circ$, tāpēc modulis):
$\cos\varphi = \dfrac{|A_1A_2 + B_1B_2|}{\sqrt{A_1^2 + B_1^2}\cdot\sqrt{A_2^2 + B_2^2}}$
Attālums no punkta $(x_0; y_0)$ līdz taisnei:
$d = \dfrac{|Ax_0 + By_0 + C|}{\sqrt{A^2 + B^2}}$
Attālums starp paralēlām taisnēm $Ax + By + C_1 = 0$ un $Ax + By + C_2 = 0$ (koeficienti $A$ un $B$ VIENĀDI):
$d = \dfrac{|C_1 - C_2|}{\sqrt{A^2 + B^2}}$
Vienādojums ar nogriežņiem uz asīm: taisne, kas krusto asis punktos $(a; 0)$ un $(0; b)$, ir $\dfrac{x}{a} + \dfrac{y}{b} = 1$.
Uzdevums: $A(1; 2)$, $B(5; 4)$, $C(2; 6)$. Uzraksti vienādojumu augstumam no virsotnes $C$.
1. solis. Augstums ir perpendikulārs $AB$: $\overrightarrow{AB} = (4; 2)$, der $\vec{n} = (2; 1)$.
2. solis. Caur $C(2; 6)$: $2(x - 2) + (y - 6) = 0$.
Atbilde: $2x + y - 10 = 0$. Pārbaude: $2 \cdot 2 + 6 - 10 = 0$ ✓
Uzdevums: uzraksti vienādojumu taisnei, kuras katrs punkts atrodas vienādā attālumā no $A(-1; 3)$ un $B(3; -1)$.
Šī punktu ģeometriskā vieta ir nogriežņa $AB$ vidusperpendikuls: caur viduspunktu $M(1; 1)$, perpendikulāri $\overrightarrow{AB} = (4; -4)$, der $\vec{n} = (1; -1)$.
$(x - 1) - (y - 1) = 0$, tātad $x - y = 0$.
Otrs ceļš — tieši no definīcijas: $(x + 1)^2 + (y - 3)^2$ $= (x - 3)^2 + (y + 1)^2$; kvadrāti saīsinās, paliek $8x - 8y = 0$ — tā pati taisne.
a) Leņķis starp $2x - y + 3 = 0$ un $x - 3y + 1 = 0$:
$\vec{n}_1 = (2; -1)$, $\vec{n}_2 = (1; -3)$, $\vec{n}_1\cdot\vec{n}_2 = 2 + 3 = 5$;
$$\cos\varphi = \frac{5}{\sqrt{5}\cdot\sqrt{10}} = \frac{5}{5\sqrt{2}} = \frac{\sqrt{2}}{2}$$
tātad $\varphi = 45^\circ$.
b) Attālums starp $3x - 4y + 2 = 0$ un $6x - 8y - 21 = 0$:
otro dalām ar $2$: $3x - 4y - 10{,}5 = 0$;
$$d = \frac{|2 - (-10{,}5)|}{\sqrt{9 + 16}} = \frac{12{,}5}{5} = 2{,}5$$
Koeficienti pie $x$ un $y$ = normālvektors. No vienādojuma uzreiz redzams: vienādi (proporcionāli) koeficienti — paralēlas vai sakrīt; $A_1A_2 + B_1B_2 = 0$ — perpendikulāras.
Paralēla taisne caur punktu: paturi $A$ un $B$, jaunu $C$ atrodi, ievietojot punktu.
Perpendikulāra taisne: normālvektora vietā ņem dotās taisnes virziena vektoru $(-B; A)$.
Pārbaudi atbildi — ievieto doto punktu: jāiznāk $0$.
⚠️ Zīmes iekavās. Caur $M(2; -3)$: $A(x - 2) + B(y + 3) = 0$. Rakstot $A(x + 2) + B(y - 3)$, taisne iet caur $(-2; 3)$.
⚠️ Normālvektors ≠ virziena vektors. Taisne „perpendikulāri vektoram $\vec{n}$" ņem $\vec{n}$ par koeficientiem; taisne „paralēli vektoram $\vec{s}$" — nē.
⚠️ Leņķis starp taisnēm bez moduļa. Negatīvs skalārais reizinājums dod platu leņķi $180^\circ - \varphi$; leņķis starp taisnēm ir mazākais no abiem.
⚠️ Attālums starp paralēlām bez vienādiem koeficientiem. $3x - 4y + 2 = 0$ un $6x - 8y - 21 = 0$: $C_2 = -21$ var ievietot tikai pēc dalīšanas ar $2$.
⚠️ „Paralēlas" pret „sakrīt". Proporcionāli $A$ un $B$ vēl nenozīmē paralēlas — jāsalīdzina arī $C$.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →