11. klaseKombinatorika, varbūtība un statistika

Bernulli shēma — uzdevumi ar atrisinājumiem

10 uzdevumi ar pilniem soli-pa-solim atrisinājumiem. Aplikācijā pieejami neierobežoti jauni uzdevumi ar automātisku pārbaudi.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz
Vispirms teorija? Izlasi Bernulli shēma — teorija, formulas un piemēri →
1. uzdevums
Strēlnieks šauj 5 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}8$. Kāda varbūtība, ka tieši 4 trāpījumi?
Pareizā atbilde: D) $0{,}4096$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 5$ šāvieni, $p = 0{,}8$ trāpīt, $1-p = 0{,}2$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 4$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_5^4 = 5$ (cik veidos sadalīt 4 trāpījumus pa 5 šāvieniem)
$p^k = 0{,}8^{4} = 0{,}4096$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}2^{1} = 0{,}2000$

5. Reizini visu kopā.
$P_5(4) = 5 \cdot 0{,}4096 \cdot 0{,}2000 \approx 0{,}4096$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}8192$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $4{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}8$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}4096 der ✓
2. uzdevums
Strēlnieks šauj 5 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}5$. Kāda varbūtība, ka tieši 3 trāpījumi?
Pareizā atbilde: A) $0{,}3125$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 5$ šāvieni, $p = 0{,}5$ trāpīt, $1-p = 0{,}5$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 3$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_5^3 = 10$ (cik veidos sadalīt 3 trāpījumus pa 5 šāvieniem)
$p^k = 0{,}5^{3} = 0{,}1250$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}5^{2} = 0{,}2500$

5. Reizini visu kopā.
$P_5(3) = 10 \cdot 0{,}1250 \cdot 0{,}2500 \approx 0{,}3125$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}6250$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $5{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}5$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}3125 der ✓
3. uzdevums
Strēlnieks šauj 4 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}5$. Kāda varbūtība, ka tieši 2 trāpījumi?
Pareizā atbilde: C) $0{,}375$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 4$ šāvieni, $p = 0{,}5$ trāpīt, $1-p = 0{,}5$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 2$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_4^2 = 6$ (cik veidos sadalīt 2 trāpījumus pa 4 šāvieniem)
$p^k = 0{,}5^{2} = 0{,}2500$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}5^{2} = 0{,}2500$

5. Reizini visu kopā.
$P_4(2) = 6 \cdot 0{,}2500 \cdot 0{,}2500 \approx 0{,}375$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}7500$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $3{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}5$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}375 der ✓
4. uzdevums
Strēlnieks šauj 3 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}8$. Kāda varbūtība, ka tieši 2 trāpījumi?
Pareizā atbilde: D) $0{,}384$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 3$ šāvieni, $p = 0{,}8$ trāpīt, $1-p = 0{,}2$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 2$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_3^2 = 3$ (cik veidos sadalīt 2 trāpījumus pa 3 šāvieniem)
$p^k = 0{,}8^{2} = 0{,}6400$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}2^{1} = 0{,}2000$

5. Reizini visu kopā.
$P_3(2) = 3 \cdot 0{,}6400 \cdot 0{,}2000 \approx 0{,}384$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}7680$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $2{,}4000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}8$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}384 der ✓
5. uzdevums
Strēlnieks šauj 5 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}6$. Kāda varbūtība, ka tieši 2 trāpījumi?
Pareizā atbilde: A) $0{,}2304$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 5$ šāvieni, $p = 0{,}6$ trāpīt, $1-p = 0{,}4$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 2$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_5^2 = 10$ (cik veidos sadalīt 2 trāpījumus pa 5 šāvieniem)
$p^k = 0{,}6^{2} = 0{,}3600$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}4^{3} = 0{,}0640$

5. Reizini visu kopā.
$P_5(2) = 10 \cdot 0{,}3600 \cdot 0{,}0640 \approx 0{,}2304$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}4608$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $6{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}6$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}2304 der ✓
6. uzdevums
Strēlnieks šauj 3 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}6$. Kāda varbūtība, ka tieši 2 trāpījumi?
Pareizā atbilde: A) $0{,}432$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 3$ šāvieni, $p = 0{,}6$ trāpīt, $1-p = 0{,}4$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 2$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_3^2 = 3$ (cik veidos sadalīt 2 trāpījumus pa 3 šāvieniem)
$p^k = 0{,}6^{2} = 0{,}3600$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}4^{1} = 0{,}4000$

5. Reizini visu kopā.
$P_3(2) = 3 \cdot 0{,}3600 \cdot 0{,}4000 \approx 0{,}432$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}8640$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $1{,}8000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}6$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}432 der ✓
7. uzdevums
Strēlnieks šauj 3 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}5$. Kāda varbūtība, ka tieši 2 trāpījumi?
Pareizā atbilde: C) $0{,}375$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 3$ šāvieni, $p = 0{,}5$ trāpīt, $1-p = 0{,}5$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 2$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_3^2 = 3$ (cik veidos sadalīt 2 trāpījumus pa 3 šāvieniem)
$p^k = 0{,}5^{2} = 0{,}2500$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}5^{1} = 0{,}5000$

5. Reizini visu kopā.
$P_3(2) = 3 \cdot 0{,}2500 \cdot 0{,}5000 \approx 0{,}375$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}7500$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $1{,}5000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}5$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}375 der ✓
8. uzdevums
Strēlnieks šauj 4 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}5$. Kāda varbūtība, ka tieši 3 trāpījumi?
Pareizā atbilde: B) $0{,}25$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 4$ šāvieni, $p = 0{,}5$ trāpīt, $1-p = 0{,}5$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 3$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_4^3 = 4$ (cik veidos sadalīt 3 trāpījumus pa 4 šāvieniem)
$p^k = 0{,}5^{3} = 0{,}1250$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}5^{1} = 0{,}5000$

5. Reizini visu kopā.
$P_4(3) = 4 \cdot 0{,}1250 \cdot 0{,}5000 \approx 0{,}25$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}5000$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $2{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}5$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}25 der ✓
9. uzdevums
Strēlnieks šauj 3 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}6$. Kāda varbūtība, ka tieši 1 trāpījumi?
Pareizā atbilde: A) $0{,}288$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 3$ šāvieni, $p = 0{,}6$ trāpīt, $1-p = 0{,}4$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 1$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_3^1 = 3$ (cik veidos sadalīt 1 trāpījumus pa 3 šāvieniem)
$p^k = 0{,}6^{1} = 0{,}6000$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}4^{2} = 0{,}1600$

5. Reizini visu kopā.
$P_3(1) = 3 \cdot 0{,}6000 \cdot 0{,}1600 \approx 0{,}288$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}5760$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $1{,}8000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}6$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}288 der ✓
10. uzdevums
Strēlnieks šauj 5 reizes. Trāpīšanas varbūtība katrā šāvienā $p = 0{,}6$. Kāda varbūtība, ka tieši 1 trāpījumi?
Pareizā atbilde: D) $0{,}0768$
Atrisinājums:
1. Bernulli shēma. Notikums ar varbūtību $p$ tiek atkārtots $n$ reizes, neatkarīgi. Varbūtība, ka tas notiek tieši $k$ reizes:
$P_n(k) = C_n^k \cdot p^k \cdot (1-p)^{n-k}$

2. Formulas dalas.
• $C_n^k$ — cik veidos var izvēlēties, kuras $k$ reizes notikums notiek.
• $p^k$ — varbūtība, ka tieši šajos $k$ mēģinājumos notikums notiek.
• $(1-p)^{n-k}$ — varbūtība, ka pārējās $n-k$ reizes notikums NENOTIEK.

3. Atzīmē, kas dots. $n = 5$ šāvieni, $p = 0{,}6$ trāpīt, $1-p = 0{,}4$ netrāpīt. Meklē varbūtību, ka tieši $k = 1$ trāpījumi.

4. Aprēķini soli pa solim.
$C_5^1 = 5$ (cik veidos sadalīt 1 trāpījumus pa 5 šāvieniem)
$p^k = 0{,}6^{1} = 0{,}6000$
$(1-p)^{n-k} = 0{,}4^{4} = 0{,}0256$

5. Reizini visu kopā.
$P_5(1) = 5 \cdot 0{,}6000 \cdot 0{,}0256 \approx 0{,}0768$.

6. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $0{,}1536$ — skolēns dubultojis vērtību vai aizmirsis dalīt formulā. Tipiska aprēķinu kļūda Bernulli formulas vienā no daļām.
• $3{,}0000$ — skolēns reizinājis tikai $C_n^k \cdot p$, aizmirstot pakāpināt $p$ un atstājot ārā $(1-p)^{n-k}$ daļu.
• $0{,}6$ — skolēns ievadījis pašu varbūtību $p$, ne aprēķinājis kombinatorisko izteiksmi visiem $k$ trāpījumiem.

7. Kontroles pārbaude. Bernulli varbūtība ir starp $0$ un $1$. Mūsu rezultāts 0{,}0768 der ✓
▶ Trenēties ar neierobežotiem uzdevumiem — atvērt MatemPro

11. klases citi uzdevumi

Aritmētiskā progresija uzdevumi →Ģeometriskā progresija uzdevumi →Eksponentfunkcija un eksponentnevienādības uzdevumi →Logaritmi uzdevumi →Eksponentvienādojumi uzdevumi →Logaritmiskie vienādojumi uzdevumi →Logaritmiskās nevienādības uzdevumi →Saliktās funkcijas f(g(x)) uzdevumi →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →