Pētījumā pierakstīja šīs pazīmes: mājdzīvnieku skaits ģimenē; dzimtā valoda; transports, ar ko skolēns brauc uz skolu; automašīnas numura zīme. Kura no šīm pazīmēm NAV kategoriāla?
A) Mājdzīvnieku skaits ģimenē
B) Dzimtā valoda
C) Transports, ar ko skolēns brauc uz skolu
D) Automašīnas numura zīme
Pareizā atbilde: A) Mājdzīvnieku skaits ģimenē
Atrisinājums: 1. Divi datu veidi.Kvantitatīvi dati ir skaitļi, ar kuriem ir jēga rēķināt (saskaitīt, aprēķināt vidējo). Kategoriāli (kvalitatīvi) dati norāda grupu jeb kategoriju — arī tad, ja kategoriju apzīmē ar cipariem.
2. Pārbaudām katru pazīmi. „mājdzīvnieku skaits ģimenē" — kvantitatīva, diskrēta — vērtības iegūst, skaitot; „automašīnas numura zīme" — kategoriāla — to pieraksta ar cipariem, bet tie ir tikai apzīmējums: ar tiem nerēķina; „dzimtā valoda" — kategoriāla — vērtības ir vārdi vai grupas; „transports, ar ko skolēns brauc uz skolu" — kategoriāla — vērtības ir vārdi vai grupas.
3. Atbilde. „mājdzīvnieku skaits ģimenē".
4. Biežākā kļūda. Uzskatīt par kvantitatīviem visus datus, kas pierakstīti ar cipariem. Tālruņa numuru vai krekla numuru vidējais nenozīmē neko — tie ir kategoriāli dati.
2. uzdevums
Veikalu tīkls grib uzzināt, cik apmierināti ir tā klienti. Aptaujas anketu saņem $1500$ nejauši izvēlētu klientu. Kas šajā pētījumā ir populācija?
A) Visi Latvijas pircēji
B) Klienta apmierinātība
C) Visi šī veikalu tīkla klienti
D) $1500$ aptaujātie klienti
Pareizā atbilde: C) Visi šī veikalu tīkla klienti
Atrisinājums: 1. Jēdzieni.Populācija ir VISI objekti, par kuriem pētījums grib izdarīt secinājumu. Izlase ir tā populācijas daļa, kuru tiešām aptaujā vai izmēra. Pazīme ir tas, ko katram objektam nosaka.
2. Šajā pētījumā. Populācija — visi šī veikalu tīkla klienti; izlase — $1500$ aptaujātie klienti; pazīme — klienta apmierinātība.
3. Atbilde. Visi šī veikalu tīkla klienti.
4. Biežākā kļūda. Paplašināt populāciju tālāk par pētījuma jautājumu: visi Latvijas pircēji — par to šis pētījums neko nejautā, tāpēc tā nav populācija.
3. uzdevums
Gaisa temperatūra pusdienlaikā vairākās dienās (°C): $-3;\ 0;\ -6;\ 9$. Aprēķini vidējo absolūto novirzi. Rezultātu noapaļo līdz simtdaļām.
A) $4{,}50$
B) $2{,}25$
C) $6{,}00$
D) $18{,}00$
Pareizā atbilde: A) $4{,}50$
Atrisinājums: 1. Formula. Vidējā absolūtā novirze ir vidējais attālums no vērtībām līdz vidējam aritmētiskajam: $\dfrac{1}{n}\sum |x_i - \bar{x}|$ — visu noviržu moduļu summa, dalīta ar datu skaitu.
2. Vidējais aritmētiskais. Datu summa $(-3)$ + $0$ + $(-6)$ + $9$ $= 0$; $\bar{x} = \dfrac{0}{4} = 0$.
4. Dalām ar datu skaitu. $\dfrac{18}{4} = 4{,}5$; ar divām zīmēm aiz komata — $4{,}50$.
5. Biežākās kļūdas. $2{,}25$ — saskaitītas tikai pozitīvās novirzes (negatīvās atmestas); $18{,}00$ — noviržu moduļu summa $18$ nav izdalīta ar $n = 4$; $6{,}00$ — dalīts ar $n - 1 = 3$, nevis ar $n = 4$. Ja moduli aizmirst pavisam, novirzes saskaitot vienmēr dod $0$.
4. uzdevums
Pētījumā pierakstīja pazīmes „tālruņa numurs", „dienā nosūtītās īsziņas", „istabu skaits dzīvoklī", „dzimtā valoda". Kurš apgalvojums par datu veidiem ir patiess?
A) Pazīmei „tālruņa numurs" var aprēķināt vidējo, jo visas tās vērtības ir skaitļi.
B) Pazīme „dienā nosūtītās īsziņas" ir nepārtraukta, jo tās vidējais var būt daļskaitlis.
C) Pazīme „istabu skaits dzīvoklī" ir diskrēta, jo tās vērtības iegūst, kaut ko saskaitot.
D) Pazīme „dzimtā valoda" ir kvantitatīva, jo kategorijās var saskaitīt skolēnus.
Pareizā atbilde: C) Pazīme „istabu skaits dzīvoklī" ir diskrēta, jo tās vērtības iegūst, kaut ko saskaitot.
Atrisinājums: 1. Kā šķiro datus. Kategoriāli dati norāda grupu (arī ar cipariem pierakstītu); kvantitatīvi dati ir skaitļi, ar kuriem rēķina: diskrēti — skaitot, nepārtraukti — mērot.
2. Aplamie apgalvojumi. „tālruņa numurs" ir kategoriāli dati: cipari tur ir tikai apzīmējums; „dienā nosūtītās īsziņas" iegūst, skaitot, — dati ir diskrēti; vidējais var nebūt vesels skaitlis arī diskrētiem datiem; saskaitīt var BIEŽUMUS, bet pašas vērtības „dzimtā valoda" ir kategorijas.
3. Atbilde. Pazīme „istabu skaits dzīvoklī" ir diskrēta, jo tās vērtības iegūst, kaut ko saskaitot.
4. Biežākā kļūda. Spriest pēc tā, kā dati IZSKATĀS (cipari, noapaļojums, vidējais), nevis pēc tā, kā tie RODAS un vai ar tiem ir jēga rēķināt.
5. uzdevums
Skola grib uzzināt, kā skolēni vērtē skolas ēdnīcas ēdienu. Kura izlase vislabāk raksturotu visus skolas skolēnus?
A) $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti no visas skolas skolēnu saraksta
B) $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti šodienas ēdnīcas apmeklētāju vidū
C) $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti to vidū, kuri ēdnīcā pusdieno katru dienu
D) $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti divās vienas skolas 12. klasēs
Pareizā atbilde: A) $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti no visas skolas skolēnu saraksta
Atrisinājums: 1. Reprezentatīva izlase. Izlase ir reprezentatīva, ja tā atlasīta tā, lai tās pazīmes pēc iespējas precīzi atspoguļotu populācijas pazīmes. To panāk, izvēloties NEJAUŠI no VISAS populācijas — tad katram populācijas objektam ir vienāda iespēja nokļūt izlasē.
2. Kāpēc pārējās izlases neder. $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti šodienas ēdnīcas apmeklētāju vidū — kam ēdiens negaršo, tie ēdnīcā bieži vispār neiet; $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti divās vienas skolas 12. klasēs — divas vienāda vecuma klases neatspoguļo visu skolu; $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti to vidū, kuri ēdnīcā pusdieno katru dienu — kas ēd katru dienu, tiem ēdiens visticamāk garšo.
3. Atbilde. $60$ skolēni, kas nejauši izvēlēti no visas skolas skolēnu saraksta.
4. Biežākā kļūda. Domāt, ka pietiek ar lielu izlasi vai ar vārdu „nejauši". Liela izlase no nepareizas vietas ir tikpat nereprezentatīva kā maza, un nejauša izvēle palīdz tikai tad, ja izvēlas no VISAS populācijas.
6. uzdevums
Skolēna rezultāti testos (punkti): $20;\ 20;\ 17;\ 12;\ 16$. Aprēķini vidējo absolūto novirzi. Rezultātu noapaļo līdz simtdaļām.
A) $2{,}97$
B) $1{,}20$
C) $2{,}40$
D) $12{,}00$
Pareizā atbilde: C) $2{,}40$
Atrisinājums: 1. Formula. Vidējā absolūtā novirze ir vidējais attālums no vērtībām līdz vidējam aritmētiskajam: $\dfrac{1}{n}\sum |x_i - \bar{x}|$ — visu noviržu moduļu summa, dalīta ar datu skaitu.
2. Vidējais aritmētiskais. Datu summa $20$ + $20$ + $17$ + $12$ + $16$ $= 85$; $\bar{x} = \dfrac{85}{5} = 17$.
4. Dalām ar datu skaitu. $\dfrac{12}{5} = 2{,}4$; ar divām zīmēm aiz komata — $2{,}40$.
5. Biežākās kļūdas. $1{,}20$ — saskaitītas tikai pozitīvās novirzes (negatīvās atmestas); $12{,}00$ — noviržu moduļu summa $12$ nav izdalīta ar $n = 5$; $2{,}97$ — aprēķināta standartnovirze (noviržu kvadrāti), nevis vidējā absolūtā novirze. Ja moduli aizmirst pavisam, novirzes saskaitot vienmēr dod $0$.
7. uzdevums
Ārsts izmērīja $200$ jauniešu augumu un grib parādīt, cik jauniešu ir intervālos $[150; 155)$, $[155; 160)$ un tā tālāk. Kāda diagramma šiem datiem ir vispiemērotākā?
A) Sektoru diagramma
B) Līniju diagramma
C) Izkliedes diagramma
D) Histogramma
Pareizā atbilde: D) Histogramma
Atrisinājums: 1. Kādi ir dati. Nepārtraukti dati (mērījumi), sagrupēti vienāda platuma intervālos.
2. Kuru diagrammu kam lieto. Stabiņu — kategoriju vai atsevišķu vērtību skaitam; sektoru — daļām no veseluma; histogrammu — nepārtrauktiem datiem, sagrupētiem intervālos; kastu — izkliedes salīdzināšanai (mediāna, kvartiles); izkliedes — divu kvantitatīvu pazīmju saistībai; līniju — izmaiņām laikā.
3. Atbilde. Histogramma.
4. Biežākā kļūda. Izvēlēties sektoru diagrammu. Tā rāda daļas no veseluma, bet pazaudē intervālu secību uz skaitļu ass — nav redzams, kur augumu ir visvairāk un kā tie sadalās.
8. uzdevums
Pētījumā pierakstīja šīs pazīmes: basketbolista krekla numurs; skolēna augums; dienā nosūtītās īsziņas; mugursomas masa. Kuri no šiem datiem ir kvantitatīvi un diskrēti?
A) Basketbolista krekla numurs
B) Skolēna augums
C) Dienā nosūtītās īsziņas
D) Mugursomas masa
Pareizā atbilde: C) Dienā nosūtītās īsziņas
Atrisinājums: 1. Kvantitatīvo datu divi veidi.Diskrēti dati rodas, SKAITOT: tie ir atsevišķi skaitļi, starp $2$ un $3$ bērniem nav vērtības. Nepārtraukti dati rodas, MĒROT: tie var būt jebkurš skaitlis kādā intervālā (augums var būt $172{,}4$ cm), un pieraksta precizitāti nosaka tikai mērinstruments.
2. Pārbaudām katru pazīmi. „dienā nosūtītās īsziņas" — diskrēta — vērtības iegūst, skaitot, un tās ir atsevišķi skaitļi (0, 1, 2, …); „mugursomas masa" — nepārtraukta — vērtības iegūst, mērot, un tās var būt jebkurš skaitlis kādā intervālā; „skolēna augums" — nepārtraukta — vērtības iegūst, mērot, un tās var būt jebkurš skaitlis kādā intervālā; „basketbolista krekla numurs" — kategoriāla, tātad nav ne diskrēta, ne nepārtraukta kvantitatīva pazīme.
3. Atbilde. „dienā nosūtītās īsziņas".
4. Biežākā kļūda. Spriest pēc pieraksta, nevis pēc tā, kā vērtība rodas: augumu pieraksta veselos centimetros, taču tas ir mērījums — nepārtraukti dati.
9. uzdevums
Dota kopa: visi pasažieri, kas pirmdienas rītā brauca ar 7. maršruta autobusu. Kurā pētījumā šī kopa ir POPULĀCIJA, nevis izlase?
A) Kurās pieturās izkāpa pirmdienas rīta 7. maršruta autobusa pasažieri?
B) Cik pasažieru dienā pārvadā visi pilsētas autobusi?
C) Ar kādu transportu pilsētas iedzīvotāji brauc uz darbu?
D) Kurās pieturās 7. maršruta autobusa pasažieri izkāpj parasti?
Pareizā atbilde: A) Kurās pieturās izkāpa pirmdienas rīta 7. maršruta autobusa pasažieri?
Atrisinājums: 1. Populācija atkarīga no jautājuma. Viena un tā pati kopa ir populācija, ja pētījuma jautājums ir tieši par to, un izlase, ja jautājums ir par plašāku kopu, kuras daļa tā ir.
2. Pārbaudām jautājumus. „Kurās pieturās 7. maršruta autobusa pasažieri izkāpj parasti?" — jautājums par plašāku kopu, tāpēc dotā kopa būtu tikai tās izlase; „Ar kādu transportu pilsētas iedzīvotāji brauc uz darbu?" — jautājums par plašāku kopu, tāpēc dotā kopa būtu tikai tās izlase; „Cik pasažieru dienā pārvadā visi pilsētas autobusi?" — jautājums par plašāku kopu, tāpēc dotā kopa būtu tikai tās izlase.
3. Atbilde. „Kurās pieturās izkāpa pirmdienas rīta 7. maršruta autobusa pasažieri?" — jautājums ir tieši par doto kopu, tātad tā ir populācija.
4. Biežākā kļūda. Domāt, ka populācija vienmēr ir „kaut kas liels", piemēram, visa valsts. Populāciju nosaka pētījuma jautājums, nevis kopas lielums.
10. uzdevums
Ceļā uz skolu pavadītais laiks vairākās dienās (min): $10;\ 25;\ 27;\ 29;\ 24$. Aprēķini vidējo absolūto novirzi. Rezultātu noapaļo līdz simtdaļām.
A) $6{,}72$
B) $5{,}20$
C) $26{,}00$
D) $6{,}50$
Pareizā atbilde: B) $5{,}20$
Atrisinājums: 1. Formula. Vidējā absolūtā novirze ir vidējais attālums no vērtībām līdz vidējam aritmētiskajam: $\dfrac{1}{n}\sum |x_i - \bar{x}|$ — visu noviržu moduļu summa, dalīta ar datu skaitu.
2. Vidējais aritmētiskais. Datu summa $10$ + $25$ + $27$ + $29$ + $24$ $= 115$; $\bar{x} = \dfrac{115}{5} = 23$.
4. Dalām ar datu skaitu. $\dfrac{26}{5} = 5{,}2$; ar divām zīmēm aiz komata — $5{,}20$.
5. Biežākās kļūdas. $26{,}00$ — noviržu moduļu summa $26$ nav izdalīta ar $n = 5$; $6{,}72$ — aprēķināta standartnovirze (noviržu kvadrāti), nevis vidējā absolūtā novirze; $6{,}50$ — dalīts ar $n - 1 = 4$, nevis ar $n = 5$. Ja moduli aizmirst pavisam, novirzes saskaitot vienmēr dod $0$.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →