6. Distraktoru analīze.
• $x_1 = -1, x_2 = -2$ — apgrieztas zīmes — Vjeta teorēmā saknes summa ir $-p$ (zīme MAINĀS), bet šeit nepareizi paturēta $p$ zīme. Pārbaude: $(-1) + (-2) = -3$, kas neatbilst saknes summai $3$. • $x_1 = 2, x_2 = 3$ — abas saknes par 1 lielākas. Summa $5$ un reizinājums $6$ — neviens neatbilst Vjeta nosacījumiem ($3$ un $2$). • $x_1 = 1, x_2 = 4$ — viena sakne pareiza, otra par 2 par lielu. Tipiska kļūda, kad atrod pirmo dalītāju, bet pārējos pārmeklēšanas soļus izlaiž.
2. Kur pazūd $a$? Skolā vispirms māca gadījumu $a = 1$, kur summa ir vienkārši $-b$. Bet tas ir īpašgadījums — dalīšana ar $a$ tur vienkārši neko nemaina. Šeit $a = 4$, tāpēc dalīt ir obligāti.
6. Distraktoru analīze.
• $x_1 = -3, x_2 = -7$ — apgrieztas zīmes — Vjeta teorēmā saknes summa ir $-p$ (zīme MAINĀS), bet šeit nepareizi paturēta $p$ zīme. Pārbaude: $(-3) + (-7) = -10$, kas neatbilst saknes summai $10$. • $x_1 = 4, x_2 = 8$ — abas saknes par 1 lielākas. Summa $12$ un reizinājums $32$ — neviens neatbilst Vjeta nosacījumiem ($10$ un $21$). • $x_1 = 3, x_2 = 9$ — viena sakne pareiza, otra par 2 par lielu. Tipiska kļūda, kad atrod pirmo dalītāju, bet pārējos pārmeklēšanas soļus izlaiž.
2. Kur pazūd $a$? Skolā vispirms māca gadījumu $a = 1$, kur summa ir vienkārši $-b$. Bet tas ir īpašgadījums — dalīšana ar $a$ tur vienkārši neko nemaina. Šeit $a = 2$, tāpēc dalīt ir obligāti.
3. Ievietojam. $x_1 + x_2 = -\dfrac{0}{2} = 0$
4. Pārbaude. Šī vienādojuma saknes ir $x_1 = 5$ un $x_2 = -5$. Tiešām: $5 + (-5) = 0$ un $5 \cdot (-5) = -25$.
5. Bieža kļūda. Atbildēt $0$ — tas ir $-b$ bez dalīšanas ar $a$.
6. Distraktoru analīze.
• $x_1 = -2, x_2 = -4$ — apgrieztas zīmes — Vjeta teorēmā saknes summa ir $-p$ (zīme MAINĀS), bet šeit nepareizi paturēta $p$ zīme. Pārbaude: $(-2) + (-4) = -6$, kas neatbilst saknes summai $6$. • $x_1 = 3, x_2 = 5$ — abas saknes par 1 lielākas. Summa $8$ un reizinājums $15$ — neviens neatbilst Vjeta nosacījumiem ($6$ un $8$). • $x_1 = 2, x_2 = 6$ — viena sakne pareiza, otra par 2 par lielu. Tipiska kļūda, kad atrod pirmo dalītāju, bet pārējos pārmeklēšanas soļus izlaiž.
2. Kur pazūd $a$? Skolā vispirms māca gadījumu $a = 1$, kur summa ir vienkārši $-b$. Bet tas ir īpašgadījums — dalīšana ar $a$ tur vienkārši neko nemaina. Šeit $a = 3$, tāpēc dalīt ir obligāti.
3. Ievietojam. $x_1 + x_2 = -\dfrac{-12}{3} = 4$
4. Pārbaude. Šī vienādojuma saknes ir $x_1 = 6$ un $x_2 = -2$. Tiešām: $6 + (-2) = 4$ un $6 \cdot (-2) = -12$.
5. Bieža kļūda. Atbildēt $12$ — tas ir $-b$ bez dalīšanas ar $a$.
6. Distraktoru analīze.
• $x_1 = -6, x_2 = -7$ — apgrieztas zīmes — Vjeta teorēmā saknes summa ir $-p$ (zīme MAINĀS), bet šeit nepareizi paturēta $p$ zīme. Pārbaude: $(-6) + (-7) = -13$, kas neatbilst saknes summai $13$. • $x_1 = 7, x_2 = 8$ — abas saknes par 1 lielākas. Summa $15$ un reizinājums $56$ — neviens neatbilst Vjeta nosacījumiem ($13$ un $42$). • $x_1 = 6, x_2 = 9$ — viena sakne pareiza, otra par 2 par lielu. Tipiska kļūda, kad atrod pirmo dalītāju, bet pārējos pārmeklēšanas soļus izlaiž.
👩🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →