10. klaseAnalītiskā ģeometrija

Taisnes (paralēlas, perpendikulāras) — uzdevumi ar atrisinājumiem

10 uzdevumi ar pilniem soli-pa-solim atrisinājumiem. Aplikācijā pieejami neierobežoti jauni uzdevumi ar automātisku pārbaudi.

▶ Trenēties šajā tēmā uzreiz
Vispirms teorija? Izlasi Taisnes (paralēlas, perpendikulāras) — teorija, formulas un piemēri →
1. uzdevums
Taisnei $y = 3x + 5$ perpendikulāras taisnes virziena koeficients ir:
Pareizā atbilde: C) $-\frac{1}{3}$
Atrisinājums:
1. Perpendikulāru taišņu likums. Ja divas taisnes ir perpendikulāras, to virziena koeficientu reizinājums ir $-1$:
$k_1 \cdot k_2 = -1$

2. Izsakām otra koeficientu. $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$.
"Mīnus apvērstais" — mīnus zīme + apvērstā daļa.

3. Pielieto. Mūsu taisnei $k_1 = 3$. Tātad perpendikulārās taisnes koeficients:
$k_2 = -\dfrac{1}{3} = -\frac{1}{3}$.

4. Salīdzinājums ar paralēlām taisnēm. Paralēlām: $k_1 = k_2$ (vienādi). Perpendikulārām: $k_1 \cdot k_2 = -1$ (mīnus apgrieztie).

5. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $3$ — skolēns paliek pie tā paša koeficienta, sajaucot perpendikulāras taisnes ar PARALĒLĀM (kurām $k_1 = k_2$).
• $-3$ — skolēns apgriezis tikai zīmi, aizmirstot apvērst pašu vērtību. Pareizi ir "mīnus apvērstais" — gan zīme, gan apvērsta daļa.
• $\frac{1}{3}$ — skolēns apvērsis daļu, bet aizmirsis pievienot mīnusa zīmi. Tikai apvēršana atbilst kāda cita ģeometriskās transformācijas tipam, ne perpendikularitātei.

6. Pārbaude. $k_1 \cdot k_2 = 3 \cdot -\frac{1}{3} = -1$ ✓

7. Izņēmums. Vertikāla taisne ($x = c$) un horizontāla ($y = c$) ir perpendikulāras, bet vertikālajai $k$ vispār nav definēts. Šis ir vienīgais speciālgadījums.
2. uzdevums
Taisne iet caur punktu $P(2;\ -1)$ un ir <strong>paralēla</strong> taisnei $y = -x + 3$.<br>Cik liels ir tās brīvais loceklis $b$?
Pareizā atbilde: A) $1$
Atrisinājums:
1. Vispirms virziena koeficients. Paralēlām taisnēm virziena koeficienti ir vienādi: $k_2 = k_1 = -1$.

2. Kāpēc ar to nepietiek? Ar vienu $k$ vien taisne nav noteikta — ir bezgalīgi daudz paralēlu taišņu. Punkts $P$ izvēlas vienu no tām.

3. Ievietojam punktu. Taisne $y = -x + b$ iet caur $P(2;\ -1)$, tātad koordinātas to apmierina:
$-1 = -1 \cdot (2) + b$
$-1 = -2 + b$
$b = -1 - (-2) = 1$

4. Atbilde. Taisnes vienādojums ir $y = -x + 1$.

5. Bieža kļūda. Atbildēt $-1$ — tā ir punkta $y$ koordināta, ne brīvais loceklis. Tie sakrīt tikai tad, ja $x_0 = 0$.
3. uzdevums
Taisnei $y = 9x + 5$ perpendikulāras taisnes virziena koeficients ir:
Pareizā atbilde: C) $-\frac{1}{9}$
Atrisinājums:
1. Perpendikulāru taišņu likums. Ja divas taisnes ir perpendikulāras, to virziena koeficientu reizinājums ir $-1$:
$k_1 \cdot k_2 = -1$

2. Izsakām otra koeficientu. $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$.
"Mīnus apvērstais" — mīnus zīme + apvērstā daļa.

3. Pielieto. Mūsu taisnei $k_1 = 9$. Tātad perpendikulārās taisnes koeficients:
$k_2 = -\dfrac{1}{9} = -\frac{1}{9}$.

4. Salīdzinājums ar paralēlām taisnēm. Paralēlām: $k_1 = k_2$ (vienādi). Perpendikulārām: $k_1 \cdot k_2 = -1$ (mīnus apgrieztie).

5. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $9$ — skolēns paliek pie tā paša koeficienta, sajaucot perpendikulāras taisnes ar PARALĒLĀM (kurām $k_1 = k_2$).
• $-9$ — skolēns apgriezis tikai zīmi, aizmirstot apvērst pašu vērtību. Pareizi ir "mīnus apvērstais" — gan zīme, gan apvērsta daļa.
• $\frac{1}{9}$ — skolēns apvērsis daļu, bet aizmirsis pievienot mīnusa zīmi. Tikai apvēršana atbilst kāda cita ģeometriskās transformācijas tipam, ne perpendikularitātei.

6. Pārbaude. $k_1 \cdot k_2 = 9 \cdot -\frac{1}{9} = -1$ ✓

7. Izņēmums. Vertikāla taisne ($x = c$) un horizontāla ($y = c$) ir perpendikulāras, bet vertikālajai $k$ vispār nav definēts. Šis ir vienīgais speciālgadījums.
4. uzdevums
Taisne iet caur punktu $P(1;\ -3)$ un ir <strong>perpendikulāra</strong> taisnei $y = -x - 4$.<br>Cik liels ir tās brīvais loceklis $b$?
Pareizā atbilde: D) $-4$
Atrisinājums:
1. Vispirms virziena koeficients. Perpendikulārām taisnēm $k_1 \cdot k_2 = -1$, tāpēc $k_2 = -\dfrac{1}{-1} = 1$.

2. Kāpēc ar to nepietiek? Ar vienu $k$ vien taisne nav noteikta — ir bezgalīgi daudz perpendikulāru taišņu. Punkts $P$ izvēlas vienu no tām.

3. Ievietojam punktu. Taisne $y = x + b$ iet caur $P(1;\ -3)$, tātad koordinātas to apmierina:
$-3 = 1 \cdot (1) + b$
$-3 = 1 + b$
$b = -3 - (1) = -4$

4. Atbilde. Taisnes vienādojums ir $y = x - 4$.

5. Bieža kļūda. Atbildēt $-3$ — tā ir punkta $y$ koordināta, ne brīvais loceklis. Tie sakrīt tikai tad, ja $x_0 = 0$.
5. uzdevums
Taisnei $y = -4x + 5$ perpendikulāras taisnes virziena koeficients ir:
Pareizā atbilde: C) $\frac{1}{4}$
Atrisinājums:
1. Perpendikulāru taišņu likums. Ja divas taisnes ir perpendikulāras, to virziena koeficientu reizinājums ir $-1$:
$k_1 \cdot k_2 = -1$

2. Izsakām otra koeficientu. $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$.
"Mīnus apvērstais" — mīnus zīme + apvērstā daļa.

3. Pielieto. Mūsu taisnei $k_1 = -4$. Tātad perpendikulārās taisnes koeficients:
$k_2 = -\dfrac{1}{-4} = \frac{1}{4}$.

4. Salīdzinājums ar paralēlām taisnēm. Paralēlām: $k_1 = k_2$ (vienādi). Perpendikulārām: $k_1 \cdot k_2 = -1$ (mīnus apgrieztie).

5. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $-4$ — skolēns paliek pie tā paša koeficienta, sajaucot perpendikulāras taisnes ar PARALĒLĀM (kurām $k_1 = k_2$).
• $4$ — skolēns apgriezis tikai zīmi, aizmirstot apvērst pašu vērtību. Pareizi ir "mīnus apvērstais" — gan zīme, gan apvērsta daļa.
• $\frac{1}{-4}$ — skolēns apvērsis daļu, bet aizmirsis pievienot mīnusa zīmi. Tikai apvēršana atbilst kāda cita ģeometriskās transformācijas tipam, ne perpendikularitātei.

6. Pārbaude. $k_1 \cdot k_2 = -4 \cdot \frac{1}{4} = -1$ ✓

7. Izņēmums. Vertikāla taisne ($x = c$) un horizontāla ($y = c$) ir perpendikulāras, bet vertikālajai $k$ vispār nav definēts. Šis ir vienīgais speciālgadījums.
6. uzdevums
Taisne iet caur punktu $P(-1;\ -3)$ un ir <strong>paralēla</strong> taisnei $y = -x - 3$.<br>Cik liels ir tās brīvais loceklis $b$?
Pareizā atbilde: A) $-4$
Atrisinājums:
1. Vispirms virziena koeficients. Paralēlām taisnēm virziena koeficienti ir vienādi: $k_2 = k_1 = -1$.

2. Kāpēc ar to nepietiek? Ar vienu $k$ vien taisne nav noteikta — ir bezgalīgi daudz paralēlu taišņu. Punkts $P$ izvēlas vienu no tām.

3. Ievietojam punktu. Taisne $y = -x + b$ iet caur $P(-1;\ -3)$, tātad koordinātas to apmierina:
$-3 = -1 \cdot (-1) + b$
$-3 = 1 + b$
$b = -3 - (1) = -4$

4. Atbilde. Taisnes vienādojums ir $y = -x - 4$.

5. Bieža kļūda. Atbildēt $-3$ — tā ir punkta $y$ koordināta, ne brīvais loceklis. Tie sakrīt tikai tad, ja $x_0 = 0$.
7. uzdevums
Taisnei $y = -9x + 5$ perpendikulāras taisnes virziena koeficients ir:
Pareizā atbilde: A) $\frac{1}{9}$
Atrisinājums:
1. Perpendikulāru taišņu likums. Ja divas taisnes ir perpendikulāras, to virziena koeficientu reizinājums ir $-1$:
$k_1 \cdot k_2 = -1$

2. Izsakām otra koeficientu. $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$.
"Mīnus apvērstais" — mīnus zīme + apvērstā daļa.

3. Pielieto. Mūsu taisnei $k_1 = -9$. Tātad perpendikulārās taisnes koeficients:
$k_2 = -\dfrac{1}{-9} = \frac{1}{9}$.

4. Salīdzinājums ar paralēlām taisnēm. Paralēlām: $k_1 = k_2$ (vienādi). Perpendikulārām: $k_1 \cdot k_2 = -1$ (mīnus apgrieztie).

5. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $-9$ — skolēns paliek pie tā paša koeficienta, sajaucot perpendikulāras taisnes ar PARALĒLĀM (kurām $k_1 = k_2$).
• $9$ — skolēns apgriezis tikai zīmi, aizmirstot apvērst pašu vērtību. Pareizi ir "mīnus apvērstais" — gan zīme, gan apvērsta daļa.
• $\frac{1}{-9}$ — skolēns apvērsis daļu, bet aizmirsis pievienot mīnusa zīmi. Tikai apvēršana atbilst kāda cita ģeometriskās transformācijas tipam, ne perpendikularitātei.

6. Pārbaude. $k_1 \cdot k_2 = -9 \cdot \frac{1}{9} = -1$ ✓

7. Izņēmums. Vertikāla taisne ($x = c$) un horizontāla ($y = c$) ir perpendikulāras, bet vertikālajai $k$ vispār nav definēts. Šis ir vienīgais speciālgadījums.
8. uzdevums
Taisne iet caur punktu $P(3;\ -3)$ un ir <strong>paralēla</strong> taisnei $y = -x - 3$.<br>Cik liels ir tās brīvais loceklis $b$?
Pareizā atbilde: B) $0$
Atrisinājums:
1. Vispirms virziena koeficients. Paralēlām taisnēm virziena koeficienti ir vienādi: $k_2 = k_1 = -1$.

2. Kāpēc ar to nepietiek? Ar vienu $k$ vien taisne nav noteikta — ir bezgalīgi daudz paralēlu taišņu. Punkts $P$ izvēlas vienu no tām.

3. Ievietojam punktu. Taisne $y = -x + b$ iet caur $P(3;\ -3)$, tātad koordinātas to apmierina:
$-3 = -1 \cdot (3) + b$
$-3 = -3 + b$
$b = -3 - (-3) = 0$

4. Atbilde. Taisnes vienādojums ir $y = -x$.

5. Bieža kļūda. Atbildēt $-3$ — tā ir punkta $y$ koordināta, ne brīvais loceklis. Tie sakrīt tikai tad, ja $x_0 = 0$.
9. uzdevums
Taisnei $y = -5x + 5$ perpendikulāras taisnes virziena koeficients ir:
Pareizā atbilde: A) $\frac{1}{5}$
Atrisinājums:
1. Perpendikulāru taišņu likums. Ja divas taisnes ir perpendikulāras, to virziena koeficientu reizinājums ir $-1$:
$k_1 \cdot k_2 = -1$

2. Izsakām otra koeficientu. $k_2 = -\dfrac{1}{k_1}$.
"Mīnus apvērstais" — mīnus zīme + apvērstā daļa.

3. Pielieto. Mūsu taisnei $k_1 = -5$. Tātad perpendikulārās taisnes koeficients:
$k_2 = -\dfrac{1}{-5} = \frac{1}{5}$.

4. Salīdzinājums ar paralēlām taisnēm. Paralēlām: $k_1 = k_2$ (vienādi). Perpendikulārām: $k_1 \cdot k_2 = -1$ (mīnus apgrieztie).

5. Distraktoru analīze. Tipiskās kļūdas:
• $-5$ — skolēns paliek pie tā paša koeficienta, sajaucot perpendikulāras taisnes ar PARALĒLĀM (kurām $k_1 = k_2$).
• $5$ — skolēns apgriezis tikai zīmi, aizmirstot apvērst pašu vērtību. Pareizi ir "mīnus apvērstais" — gan zīme, gan apvērsta daļa.
• $\frac{1}{-5}$ — skolēns apvērsis daļu, bet aizmirsis pievienot mīnusa zīmi. Tikai apvēršana atbilst kāda cita ģeometriskās transformācijas tipam, ne perpendikularitātei.

6. Pārbaude. $k_1 \cdot k_2 = -5 \cdot \frac{1}{5} = -1$ ✓

7. Izņēmums. Vertikāla taisne ($x = c$) un horizontāla ($y = c$) ir perpendikulāras, bet vertikālajai $k$ vispār nav definēts. Šis ir vienīgais speciālgadījums.
10. uzdevums
Taisne iet caur punktu $P(-3;\ -1)$ un ir <strong>paralēla</strong> taisnei $y = -2x$.<br>Cik liels ir tās brīvais loceklis $b$?
Pareizā atbilde: D) $-7$
Atrisinājums:
1. Vispirms virziena koeficients. Paralēlām taisnēm virziena koeficienti ir vienādi: $k_2 = k_1 = -2$.

2. Kāpēc ar to nepietiek? Ar vienu $k$ vien taisne nav noteikta — ir bezgalīgi daudz paralēlu taišņu. Punkts $P$ izvēlas vienu no tām.

3. Ievietojam punktu. Taisne $y = -2x + b$ iet caur $P(-3;\ -1)$, tātad koordinātas to apmierina:
$-1 = -2 \cdot (-3) + b$
$-1 = 6 + b$
$b = -1 - (6) = -7$

4. Atbilde. Taisnes vienādojums ir $y = -2x - 7$.

5. Bieža kļūda. Atbildēt $-1$ — tā ir punkta $y$ koordināta, ne brīvais loceklis. Tie sakrīt tikai tad, ja $x_0 = 0$.
▶ Trenēties ar neierobežotiem uzdevumiem — atvērt MatemPro

10. klases citi uzdevumi

Lineāri vienādojumi (padziļināti) uzdevumi →Kvadrātvienādojumi (Vjeta) uzdevumi →Iracionālie vienādojumi uzdevumi →Pakāpes un saknes uzdevumi →Nevienādības (lin., kvadr., daļveida) uzdevumi →Moduļa funkcija |x| uzdevumi →Funkcijas un to grafiki uzdevumi →Algebriskās daļas uzdevumi →

👩‍🏫 Esat matemātikas skolotājs? Izveidojiet klasi divās minūtēs — skolēni pievienojas ar 6 zīmju kodu, bez e-pastiem un bez kontiem. Redzēsiet, kur klase klibina, un varēsiet uzdot mājasdarbus. Bez maksas: matempro.lv/skolotajiem →